Statūti un logotipi lejupielādei ir pieejamas sadaļā Publikācijas.

BIEDRĪBA KLUBS "MĀJA"- jaunatne vienotai Eiropai STATŪTI

Apstiprināti: 2013. gada 9. februārī

 

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Klubs “Māja” (turpmāk tekstā Klubs) ir patstāvīga biedrība, kuras darbības mērķi un uzdevumi ir noteikti šajos Statūtos.

1.2. Biedrības nosaukums ir Klubs “Māja” - jaunatne vienotai Eiropai. Tās saīsināts nosaukums ir Klubs “Māja”. 

1.3. Klubam ir emblēma, kuras skice ir šo Statūtu 1.pielikums.

1.4. Klubs īsteno savus mērķus un izpilda savus uzdevumus Latvijas Republikas teritorijā, bet mērķu īstenošanai un uzdevumu izpildei sadarbojas arī ar ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām.

1.5. Klubs savas darbības laikā pārstāv Jaunos Eiropas Federālistus Latvijas Republikā.

1.6. Savā darbībā Klubs vadās no Latvijas Republikas Biedrību un nodibinājumu likuma un citiem tiesību aktiem, šiem Statūtiem, kā arī no Jauno Eiropas Federālistu statūtiem.

1.7. Kluba nosaukuma tulkojums citās valodās: angļu – The Club “The House” – Youth for the United Europe; vācu – Klub “Das Haus” – Jugend fur Vereintes Europa; franču – Le Club “La Maison” – Jeunesse pour l’Europe unie.

 

2. DARBĪBAS MĒRĶI, UZDEVUMI UN METODES

2.1. Kluba darbības mērķis ir popularizēt Eiropas vienotības ideju, veicinot demokrātiju, plurālismu, iecietību un cilvēktiesību ievērošanu, informējot un izglītojot jaunatni un veicinot tās iniciatīvas un līdzdalību, rosinot jaunatnes sadarbību vienotas demokrātiskas Eiropas veidošanā, atbalstot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

2.2. Kluba uzdevumos ietilpst:

2.2.1. izglītojošu pasākumu rīkošana jaunatnei, nodrošinot jauniešiem iespēju iegūt dzīvei nepieciešamās prasmes, zināšanas un iemaņas neformālās izglītības ceļā,

2.2.2. atbalstīt un veicināt jauniešu iniciatīvas, radot labvēlīgus apstākļus viņu intelektuālajai un radošajai attīstībai,

2.2.3. nodrošināt jauniešiem iespēju lietderīgi izmantot brīvo laiku,

2.2.4. Kluba biedru interešu pārstāvēšana starptautiskajā jaunatnes organizācijā „Jaunie Eiropas Federālisti”,

2.2.5. piedalīšanās starptautiskās jaunatnes sabiedriskajās akcijās,

2.2.6. Kluba biedru interešu pārstāvēšana citās biedrībās, nodibinājumos, personu apvienībās, valsts un pašvaldību iestādēs;

2.2.7. piedalīšanās Latvijas valsts un Eiropas Savienības rīcībpolitikas veidošanā.

2.3. Kluba publiskā darbība izpaužas:

2.3.1. brīvā informācijas izplatīšanā par savu darbību,

2.3.2. sakaru uzturēšanā ar citām biedrībām, nodibinājumiem, personu apvienībām, valsts un pašvaldību iestādēm,

2.3.3. citu publisku darbību veikšana saskaņā ar saistošiem tiesību aktiem.

 

3. KLUBA VADĪBA

3. 1. Klubu veido tā biedri un valde. Valdes locekļu skaitu un uzdevumus nosaka kopsapulce.

3. 2. Visiem Kluba biedriem ir vienādas tiesības, bet Kluba valdei, tās locekļiem, atbildīgajam sekretāram, vietējo vienību vadītājiem un citām amatpersonām ar statūtiem un kopsapulces lēmumiem ir noteiktas īpašas tiesības, pilnvaras un darbības laiks.

a) Kopsapulce

3. 3. Kluba augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce.

3. 4. Kopsapulci sasauc valde katra gada septembrī.

3. 5. Valdei kopsapulces datums un darba kārtība jāpaziņo katram Kluba biedram ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš. Paziņojumā jānorāda kopsapulces laiks, vieta un darba kārtība, kā arī informācija par to, kur Kluba biedri var iepazīties ar kopsapulces lēmuma projektiem.

3. 6. Ja valde nesasauc ikgadējo kopsapulci mēnesi pēc statūtos noteiktā termiņa, tā ir jāuzskata par atlaistu, un katram biedram ir tiesības sasaukt kopsapulci atbilstoši 3.5. punktā norādītajai kārtībai, lai lemtu par jaunas valdes ievēlēšanu.

3. 7. Šo Statūtu 3.5. punkta norādītajā kārtībā sasaucama Kluba biedru ārkārtas kopsapulce, ja to pieprasa Valde, prezidents vai ne mazāk kā viena desmitā daļa Kluba biedru. Ārkārtas kopsapulci Valde sasauc ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas.

3. 8. Kopsapulce ir lemttiesīga, ja tās biedriem par sapulces sasaukšanu ticis paziņots atbilstoši punkta 3.5. noteikumiem. 

3. 9. Katram Kluba biedram ir viena balss.

3. 10. Katram Kluba biedram ir tiesības piedalīties un uzstāties kopsapulcē. 

3. 11. Kluba biedriem priekšlikumi par ikgadējās kopsapulces darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem jāiesniedz Valdei tās noteiktajā termiņā.

3. 12. Vienīgi Kluba kopsapulces tiesībās ietilpst:

–grozīt un papildināt Kluba statūtus;

–apstiprināt iepriekšējā gada plānu un atskaiti;

–pieņemt nākamā gada plānu;

–apstiprināt Kluba valdes lēmumu par biedru izslēgšanu;

–ievēlēt valdi un revidentu, apstiprināt divus reģionālos pārstāvjus Kluba valdē;

–atcelt vai grozīt Valdes atbildīgā sekretāra/es, vietējo vienību lēmumus, kas neatbilst Kluba darbības mērķiem un uzdevumiem, kā arī pieņemti, pārkāpjot šajos Statūtos noteikto kompetenci;

–lemt par Kluba pašlikvidēšanos vai reorganizāciju.

3. 13. Šādus Kluba valdes locekļus ievēl tiešās, aizklātās vēlēšanās, izvirzot katru kandidātu atsevišķi šādā secībā: prezidentu, abus viceprezidentus, Kluba vecāko (sirdsapziņu) un valdes locekli. Tad kopsapulce apstiprina vienību vadītāju sanāksmes ievēlētos reģionālos pārstāvjus valdē.

3. 14. Kopsapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklāta balsošana paredzēta šajos statūtos vai to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa sapulcē klātesošo Kluba biedru.

3. 15. Kopsapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu no kopsapulcē klātesošo biedru kopskaita, izņemot lēmumus par grozījumu un papildinājumu izdarīšanu Statūtos, par biedru izslēgšanu, par prezidenta, valdes locekļa, tajā skaitā viceprezidenta atsaukšanu, kā arī par Kluba pašlikvidēšanos, reorganizāciju, kuri ir spēkā, ja par to nobalso vairāk nekā 2/3 daļas no kopsapulcē klātesošo Kluba “Māja” biedru kopskaita. 

b) Valde

3. 16. Kluba pārvaldi veic valde septiņu valdes locekļu sastāvā (ieskaitot prezidentu), kuru uz vienu gadu ievēl kopsapulce no biedru vidus. Vismaz četriem valdes locekļiem jābūt jauniešiem.

3. 17. Kluba valdes locekļiem ir tiesības pārstāvēt Klubu tikai kopīgi ar trīs valdes locekļiem, bet Kluba prezidentam ir tiesības pārstāvēt Klubu atsevišķi.

3. 18. Kluba valde pārzina un vada visas Kluba lietas un izlemj visus Kluba darbības jautājumus, izņemot tos, kuri saskaņā ar šiem statūtiem ir vienīgi kopsapulces kompetencē. Kluba valde atbild par visu Kluba darbību, statūtos noteikto mērķu un uzdevumu izpildi un kopsapulces lēmumu izpildi.

3. 19. Kluba prezidents ir arī valdes priekšsēdētājs.

3. 20. Valdes sēdes sasauc prezidents pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī, par sēdes laiku, vietu un darba kārtību paziņojot valdes locekļiem ne vēlāk kā nedēļu pirms valdes sēdes.

3. 21. Valdes sēdes vada prezidents vai viens no viceprezidentiem.

3. 22. Valdes sēžu darba kārtībā ietilpst:

– pieņemt lēmumus un rīkoties atbilstoši Kluba sabiedriskajai darbībai;

– organizēt un īstenot Kluba mērķus un uzdevumus;

– izlemt Kluba finanšu jautājumus;

– apstiprināt Kluba algoto darbinieku sarakstu;

– apstiprināt izveidoto reģionālo vienību;

– uzņemt jaunus biedrus un izslēgt biedrus līdz kopsapulces apstiprinājumam.

3. 23. Valde šajos Statūtos noteiktajā kārtībā sasauc Kluba biedru kopsapulci, sagatavo kopsapulces lēmumu projektus, noformē un izziņo kopsapulces lēmumus.

3. 24. Valdes sēdes ir lemttiesīgas, ja par tām ir atbilstoši paziņots valdes locekļiem un ja tajās piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu, un vienam no tiem ir jābūt valdes sēdes vadītājam. Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu no klātesošo valdes locekļu skaita, bet, ja balsojot balsis dalās uz pusēm, tad pieņemts ir tas lēmums, par kuru balsojis valdes priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā – pilnvarotais viceprezidents. 

3. 25. Atbildīgais sekretārs piecu darba dienu laikā pēc valdes sēdes nodrošina tās protokolu pieejamību visiem Kluba biedriem un interesentiem.

3. 26. Gadījumā, ja sēdē nav piedalījies lēmumu pieņemšanai nepieciešamais valdes locekļu skaits, tās protokols tiek uzskatīts par apstiprinātu, ja piecu dienu laikā pēc valdes sēdes trūkstošie valdes locekļi rakstveidā nobalso par sēdē pieņemtajiem lēmumiem. 

3. 27. Lēmumus par tādu pasākumu un projektu finansēšanu, kuru tāme vai paredzamais finansējuma apjoms pārsniedz Ls 100,00 vai kuros paredzēto saistību izpildes termiņš pārsniedz 1 gadu, par nekustamo īpašumu iegūšanu un darījumiem ar Kluba nekustamajiem īpašumiem, Klubam piederošiem vērtspapīriem vai mantiskajiem ieguldījumiem uzņēmumos vai uzņēmējsabiedrībās, pieņem tikai valde, ja par to balsojuši vismaz četri valdes locekļi.

3. 28. Valdes lēmumi tiek pieņemti, balsojot atklāti, bet pēc attiecīga lēmuma balsošana var notikt arī aizklāti. 

3. 29. Prezidentam ir tiesības ārpus valdes sēdes ierosināt steidzamu lēmumu izlemšanu, noskaidrojot par izlemjamo jautājumu valdes locekļu viedokli un ievērojot Statūtu 3.28. punkta nosacījumus. Šajā gadījumā pieņemtais lēmums jāiekļauj nākamās Valdes sēdes protokolā.

a) Prezidents

3. 30. Kluba prezidenta kompetencē ir:

– atbildēt par Kluba darbību;

– kredītrīkotāja tiesības;

– pārstāvēt Klubu attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm, citām juridiskām un fiziskām personām;

– vadīt valdes sēdes un kopsapulces;

– pārzināt Kluba naudu un mantu;

– pieņemt darbā un atbrīvot no darba personālu saskaņā ar valdes apstiprinātu darbinieku sarakstu un budžetu;

– parakstīt Kluba dokumentus;

– veikt citus šajos statūtos un kopsapulces lēmumos noteiktos pienākumus.

b) Viceprezidenti

3. 31. Viceprezidentu kompetencē saskaņā ar valdes lēmumu ir:

– prezidenta prombūtnes vai rīcībnespējas gadījumos veikt viņa kompetencē ietilpstošos pienākumus, 

– veikt citus šajos statūtos, ar kopsapulces vai valdes lēmumu noteiktus pienākumus.

c) Kluba vecākais

3. 32. Kluba vecākā (sirdsapziņas) kompetencē ietilpst šķirt strīdus Kluba biedru starpā un veikt citus pienākumus saskaņā ar šiem statūtiem, kopsapulces vai valdes lēmumiem.

3. 33. Interešu konflikta gadījumā 3.32.punktā minētie Kluba vecākā pienākumi pēc viņa lūguma pāriet valdes vai kopsapulces kompetencē.

d) Teritoriālo struktūrvienību jeb reģionālo vienību pārstāvji valdē

3. 34. Katra gada septembrī pirms ikgadējās kopsapulces vienību vadītāji un reģionālo Eiropas Klubu pārstāvji tikšanās reizē no sava vidus izvirza divus reģionālos pārstāvjus un divus rezerves pārstāvjus Kluba valdei.

3. 35. Kluba vienību reģionālo pārstāvju kompetencē ietilpst Kluba darbības veicināšana un vienību interešu pārstāvniecība valdē.

e) Valdes loceklis

3. 36. Valdes locekļa pienākumus nosaka valde.

f) Atbildīgais sekretārs

3. 37. Atbildīgais sekretārs pēc saviem ieskatiem vai saskaņā ar valdes lēmumiem biedru vajadzībām un Kluba veiksmīgas darbības nodrošināšanai var veidot sekretariātu.

3. 38. Atbildīgā sekretāra kompetencē ir:

– sagatavot un izsludināt valdes sēdes;

– visu nepieciešamo materiālu un lēmumu projektu sagatavošana valdes sēdēm, kā arī valdes lēmumu noformēšana un izziņošana;

– valdes uzdevumā izsludināt kopsapulces;

– veikt informācijas aprites un koordinācijas funkcijas;

– konsultēt un palīdzēt valdes locekļiem to darbā;

– pēc savas iniciatīvas veikt visu nepieciešamo organizācijas veiksmīgas darbības labā;

– ar 4 valdes locekļu piekrišanu pārstāvēt Klubu sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm, citām juridiskām vai fiziskām personām atbildīgā sekretāra kompetences ietvaros;

– veikt citus pienākumus saskaņā ar šiem statūtiem, kopsapulces un valdes sēdes lēmumiem.

3. 39. Atbildīgais sekretārs ir tieši atbildīgs valdei.

3. 40. Atbildīgais sekretārs izvirza amatam grāmatveža amata kandidātu, kuru apstiprina valde.

 

4. KLUBA REVĪZIJA

4. 1. Kluba revidents tiek ievēlēts biedru kopsapulcē uz vienu gadu.

4. 2. Kluba revidenta kompetencē ietilpst:

– veikt Kluba saimnieciskās un finansiālās darbības pārbaudi un grāmatvedības revīziju uz katru kopsapulci, kā arī finanšu gada beigās;

– par izdarītā audita pārbaudes rezultātiem informēt Kluba prezidentu, kas sniedz ziņojumu ikgadējai Kluba kopsapulcei.

 

5. KLUBA REĢIONĀLĀS VIENĪBAS 

5. 1. Klubam saskaņā ar 1.7. punktā minēto likumu var tikt veidotas reģionālās vienības (turpmāk tekstā - vienība). Vienību izveido ar valdes lēmumu, ko apstiprina nākamajā kopsapulcē. 

5. 2. Pirmajai pieteiktajai vietējai vienībai ir pirmtiesības uz biedrības pārstāvēšanu attiecīgajā apdzīvotajā vietā.

5. 3. Vietējā vienība ievēl vadītāju, kā arī citas amatpersonas saskaņā ar attiecīgās vienības biedru lēmumu. Šo amatpersonu pienākumus nosaka statūti, kopsapulces, valdes un vietējās vienības lēmumi.

5. 4. Vienību vadītāji ir Kluba biedri. Vienības vadītāju izvirza un ievēl vienību biedri katru gadu pirms ikgadējās kopsapulces. Vienību vadītāji ir atbildīgi par vienību darbu.

5. 5. Vienības vadītāja tiesības un pienākumi:

– vadīt vienību tikšanās reizēs;

– pārstāvēt vienību Kluba vienību tikšanās reizēs;

– pārstāvēt Klubu vietēja mēroga pasākumos, par to informējot valdi;

– pirms ikgadējās kopsapulces iesniegt pārskatu par vienības darbu iepriekšējā gadā.

5. 6. Vietējai vienībai ir tiesības veikt savas aktivitātes gan neatkarīgi, gan sadarbojoties ar biedrības pārvaldes institūcijām, gan ar citām vienībām, regulāri informējot par to atbildīgo sekretāru un valdi. Katras vienības darbībai ir jāsaskan ar Kluba statūtiem, kopsapulces, valdes un vietējās vienības lēmumiem.

5. 7. Vietējo vienību vadītāju tikšanās reizē, kas notiek ne retāk kā vienu reizi gadā, vienību pārstāv tās vadītājs.

5. 8. Kādas apdzīvotas vietas vietējo vienību izveido ne mazāk kā viens biedrs un četri interesenti.

 

6. KLUBA BIEDRU UZŅEMŠANA UN IZSLĒGŠANA

6.1. Par Kluba biedru var kļūt ikviena fiziska persona, kas piekrīt Kluba darbības mērķiem un apņemas pildīt šos statūtus un visus Kluba kopsapulces, valdes un amatpersonu pieņemtos lēmumus, kas ir atbilstoši to kompetencei un pieņemti šajos statūtos noteiktajā kārtībā neatkarīgi no tā, vai viņš tiem piekrīt vai nepiekrīt.

6.2. Biedru iestāšanās kārtība:

– visi Kluba dibināšanas sapulces dalībnieki kļūst par Kluba biedriem ar pilntiesīgām balsstiesībām;

– lai kļūtu par Kluba biedru, personai Kluba valdē ir jāiesniedz rakstiski aizpildīta biedra pieteikuma anketa;

– pēc iesnieguma saņemšanas valde lemj par iesniedzēja uzņemšanu par Kluba biedru vai nosaka trīs mēnešu pārbaudes laiku, vai atsaka uzņemšanu;

– valde var pagarināt pārbaudes termiņu, to pamatojot un informējot par šādu lēmumu biedra kandidātu;

– ar valdes lēmuma par biedra uzņemšanu pieņemšanas brīdi biedra kandidāts kļūst par pilntiesīgu Kluba biedru ar pilnām balsstiesībām;

– biedra pienākumus, tiesības un atbildību nosaka šie statūti.

6.3. Biedra izstāšanās kārtība:

– ja biedrs vēlas brīvprātīgi izstāties no Kluba, viņš rakstiski par to paziņo Kluba atbildīgajam sekretāram;

– ar iesnieguma par izstāšanos no Kluba iesniegšanu atbildīgajam sekretāram biedram vairs nav nekādu turpmāku saistību ar Klubu. Iepriekšminētais neatbrīvo biedru no agrāko saistību pildīšanas, izņemot, ja atbrīvošana no saistībām tiek izdarīta ar valdes rakstisku lēmumu;

6.4. Biedra izslēgšanas kārtība:

– Kluba biedru no organizācijas var izslēgt ar valdes lēmumu, kuru apstiprina kārtējā kopsapulce, par šo Statūtu vai kopsapulces lēmumu rupju pārkāpumu vai par nodarījumu vai darbību, kas diskreditē Klubu vai ir pretrunā ar tā mērķiem un uzdevumiem. Izslēgtais biedrs nesaņem atpakaļ Klubam iemaksātos maksājumus;

– Kluba biedra izslēgšanu var ierosināt Kluba valde, valdes loceklis vai vismaz pieci Kluba biedri, iesniedzot valdē rakstisku pamatojumu;

– biedra izslēgšanu apstiprina kārtējā kopsapulce.

6.5. Goda biedri:

– par goda biedru var kļūt par īpašiem nopelniem Kluba darbībā, Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā, LR politikā, saimnieciskajā dzīvē, kultūrā vai izglītībā, kā arī citos gadījumos saskaņā ar kopsapulces lēmumu;

– par goda biedra uzņemšanu lemj kopsapulce; lēmums tiek pieņemts ar trim ceturtdaļām klātesošo biedru balsu, pēc Kluba valdes vai desmit Kluba biedru ieteikuma;

– par goda biedra uzņemšanu kopsapulce ir tiesīga lemt tikai ar goda biedra kandidāta piekrišanu;

– goda biedrs var piedalīties kopsapulcēs un valdes sēdēs, bet viņam nav balsstiesību un nekādu pienākumu pret Klubu, kā arī viņš nav pakļauts kopsapulcei, valdei vai amatpersonām.

6.6. Kluba vecbiedri:

– par Kluba vecbiedru var kļūt biedrs, kas ir aktīvi darbojies Klubā, bet vairs aktīvu darbību neturpina;

– lai kļūtu par vecbiedru, biedram ir jāiesniedz iesniegums valdei, ko izskata kārtējā valdes sēdē; valdes lēmumu apstiprina kopsapulce;

– ja valde vai kopsapulce biedru neapstiprina par vecbiedru, viņam tiek piedāvāts palikt par biedru vai izstāties no organizācijas;

– vecbiedrs var piedalīties kopsapulcēs, valdes sēdēs un citās Kluba aktivitātēs, piedalīties Kluba aktivitātēs kā eksperts, veikt mērķziedojumus un tikt ievēlēts par revidentu;

– vecbiedrs var kļūt par biedru, iesniedzot valdei iesniegumu. Vecbiedra statusu var atņemt par tīša kaitējuma nodarīšanu Kluba vārdam. Vecbiedru izslēdz valde, un valdes lēmumu apstiprina kopsapulce;

– vecbiedrs nevar tikt ievēlēts valdē, viņš nav atbildīgs valdei, bet ir atbildīgs kopsapulcei.

 

7. KLUBA BIEDRU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

7.1. Kluba biedriem ir vienādas tiesības.

7.2. Kluba biedru tiesības ir:

– vēlēt un tikt ievēlētam visās Kluba institūcijās un amatos;

– piedalīties visās Kluba aktivitātēs un to organizēšanā, ar novērotāja tiesībām piedalīties valdes sēdēs;

– brīvprātīgi izstāties no Kluba saskaņā ar šo statūtu 6.3.punktu;

– sasaukt ārkārtas kopsapulci atbilstoši šo statūtu 3.7. punktam.

7.3. Kluba biedra pienākumi ir:

– ievērot šos Statūtus un pildīt Kluba kopsapulces, valdes un amatpersonu pieņemtos lēmumus atbilstoši šo statūtu 6.1.punktam;

– veicināt Kluba attīstību un uzlabot tā darbību, iesniedzot priekšlikumus un izrādot iniciatīvu;

– darboties saskaņā ar Statūtiem, rūpēties par Kluba autoritāti un prestižu,

– maksāt ikmēneša biedra naudu reģionālās vienības noteiktajā apmērā.

 

8. FINANŠU LĪDZEKĻU IEGŪŠANA UN IZLIETOŠANA

8.1. Finansiālos līdzekļus organizācijai veido:

– biedra nauda,

– fizisko un juridisko personu ziedojumi, mērķa iemaksas, kuras nav pretrunā ar Kluba Statūtiem un mērķiem,

– ienākumi no saimnieciskās darbības,

– citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kuri nav pretrunā ar saistošajiem tiesību aktiem.

8.2. Kluba uzņēmējdarbība un cita publiskā darbība izpaužas kā tiesības iegūt kustamo un nekustamo īpašumu, veikt saimniecisko darbību visā Latvijas Republikas teritorijā, kā arī citu valstu teritorijā atbilstoši to likumdošanai.

8.3. Materiālos un finansiālos līdzekļus drīkst izlietot tikai šajos Statūtos minēto mērķu un uzdevumu īstenošanai:

– materiālos un finanšu līdzekļus drīkst izmantot visi Kluba biedri ar attiecīgu valdes lēmumu,

– ar Kluba finanšu līdzekļiem šajos Statūtos noteiktajā kārtībā rīkojas valde un prezidents.

8.4. Kluba materiālo un finansiālo līdzekļu kontroli veic revidents saskaņā ar šiem Statūtiem.

 

9. KLUBA DARBĪBAS IZBEIGŠANĀS, LIKVIDĀCIJA UN REORGANIZĀCIJA 

9.1. Klubs tiek likvidēts ar valdes lēmumu, ja to apstiprina kopsapulce, kurā piedalās vairāk nekā puse balsstiesīgo biedru.

9.2. Atbilstoši 1.7. punktā minētajam likumam valde noteiktajos termiņos paziņo par likvidāciju Biedrību un nodibinājumu reģistram.

9.3. Kluba pašlikvidēšanās gadījumā atlikušo naudu un mantas nedrīkst sadalīt Kluba biedriem. Atlikusī nauda un mantas tiek atdotas institūcijai, kuru valde norāda pēdējā valdes sēdē.

9.4. Kluba reorganizācijas gadījumā tā tiesības un pienākumi pāriet tiesību un pienākumu pārņēmējam.

 

Statūti un logotipi lejupielādei ir pieejamas sadaļā Publikācijas.