Sveiki!

Tātad neizbēgami tuvojas pēdējas dienas Latvijā. Nekādu atvadu runu šeit nerakstīšu. Man šķiet, ka vislabāks veids atvadīties ir atcereties visus iespaidīgākus, laimīgākus, bedīgākus (jā tādi dzīvē arī notiek) un savākt viņus sarakstā... 

Sveiki!

Man ir prieks Jums rakstīt vasarā, kad ir vairāk laika atpūsties un atskatīties uz to, kas ir paveicis.  Pēc skolas vizīšu maratona beidzot „atkāpos” no skolotāja amata. Kopumā tika apmeklētas 23 skolas visā Latvijā ap 1000 skolēnu izdzirdēja lekcijas par Lietuvu, Eiropas brīvprātīgo darbu, Eiropas Savienības vēsturi, Latvijas Prezidentūru Padomei.  Savus iespaidus pēc katras vizites sīki uzrakstīju savā skolas vizīšu dienasgrāmatā.

Kartējo reizi ļaujiet man veltīt ierakstu vēsturei. Šoreiz mani „izprovocēja” Leģionāru piemiņas diena. Šis dienas pasākumi tiek paziņota arī Lietuvas presē, lai gan Lietuva bija vienīgā Baltijas valstis neveidojusi vienības SS leģionā. Bet šis raksts nebūs par to, bet ja jau jautāt ko es domāju – manā skatījumā - ja jau tiek svinēta Uzvaras diena, Leģionāru piemiņas dienai arī jāegsistē.
Tomēr redzēdams policiju, starpgadījumus (nelielus) tajā dienā, es sāku domāt, kādi vēsturiski svētki, pasākumi, notikumi šķeļ Lietuvas sabiedrību.
1. Marts mums ir pacilāta diena – Neatkarības Atjaunošanas diena, bet jau dažus gadus Viļnas centrā notiek nacionalistu gājiens, kura pamatideja nav naidīga, bet diemžel mūsu nacionalisti, patrioti bļauj nožēlojamus saukļus, kā „ Lietuva – lietuviešiem”, „Savas zemes nenodosim Briselei nepadosimies”. Tāpat šajā gājienā piedalījas skinheadi, nacionālsociālisti, līdz ar to var saklausit reizem pret ebrejiem verstos saukļus. Paldies Dievam šis gājiens neizvērsās uz kaut ko līdzigu Polijas Neatkarības gājienam.

Sveiki,

Pēc garāka brīža atgriežos ar jaunu ierakstu. Iemesls, kapēc tik ilgi neko nerakstīju nav apnikums. Tieši otrādi, divu mēnešu laikā man bija vairāk skolas vizīšu nekā pirmos sešos mēnešos un tam vēl nav gala! Bet skolu vizišu pieredzi varbūt mēģināšu secināt jau vasarā. Šodien es vēlētos uzmest skatienu latviešu valodas nodarbībās. Man valoda jādien lai es iepazītos ar vietējo kultūru, politiku un tādu iespēju sagādā tikai latviešu valodas zināšana. Tapēc es ceros, ka jūs nebūsiet parsteigti par mana pēdējo mājas darbu, kuri pārrakstīsu uz šejieni. 

Vispirms, kas krīt acīs ir tas, ka Satversme pilnīgi balstas uz 1922. Satversmi, savukart Lietuvas Konstitūcija tika pieņemta no jauna 1992. gadā, referendumā, lai gan valsts kontinuitātes dēļ tiesiski šī stājās spēkā uzreiz pēc 1938. gada autoritāras  Konstitūcijas īslaicīga atjaunošanas. Tieši tapēc mūsu valstis netiek sauktas par Otrajām Republikām, turklāt okupācija nav bijusi atzīta (tas ir minēts Satversmes Preambulā).

Jau esmu rakstījis diezgan daudz par skolas vizītēm. Apmeklētas vairākas skolas gan Rīgā, gan pāris Rīgas ļāva radīties diezgan labam iespaidam. Neko ipaša nešķita arī Vangažu Vidusskola: labi renovēta skolas ēka, trokšņaini koridori un viesmīlīgas skolotājas. Jau pirmā pazīme, ka ši skola atšķiras no citām bija tās, ka mūsu nodarbības laikā, daži skolēni runāja krieviski, citi latviski. Nesaprotat manis nepareizi – dzirdēt krievu valodu Latvijā nav nekāds brīnums, tieši otradāk. Dzīvodams Rīga, es to dzirdu katru dienu. Arī skolās koridoros esmu dzirdējis runājot krieviski, bet nevis nodarbības laikā. Vēl divaināk bija dzirdēt tos pašus skolēnus ar vienu runājot krieviski ar otru latviski un man ar Paulu atbildējot angliski. Pa jokam, varu teikt, ka lietojot tik daudz valodu man, visticimāk sprāgtu smadzenes...

Papildus informācija

hausa festivals 2017
MISIJA
Klubs "Māja" darbības mērķis ir popularizēt Eiropas vienotības ideju, veicinot demokrātiju, plurālismu, iecietību un cilvēktiesību ievērošanu, informējot un izglītojot jaunatni un veicinot tās iniciatīvas un līdzdalību, rosinot jaunatnes sadarbību vienotas demokrātiskas Eiropas veidošanā, atbalstot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.
Iespēja vidusskolēniem
euroscola banner
© Klubs "Māja". Visas autortiesības ir aizsargātas 1996-2017