Neformālā izglītība (NI) – teorētiskie aspekti

Neformālajai izglītībai ir gara vēsture, un daudzās valstīs tā ir redzēta kā svarīgs ceļš, lai cilvēki mācītos un attīstītos ar mērķi piedalīties sabiedrības norisēs. Tomēr formālās izglītības iestādes ir sistemātiski attīstījušas monopolu izglītības nodrošināšanā, it īpaši pēdējā gadsimta laikā, pateicoties to spējai apliecināt mācību rezultātus, struktūrai un kārtībai, ko tās var sniegt mācību procesam.

Viens no vissvarīgākajiem NI izaicinājumiem, kas būs jāpārvar tuvākajos gados, būs atrast veidus, kā palielināt neformālās izglītības vērtības atpazīšanu jaunu cilvēku vidū. Neformālā izglītība ir svarīga personības attīstībā un personīgās pieredzes iegūšanā. Pilsoņu tiesību un pienākumu kursu ne piemērotība tālākās un augstākajās izglītības iestādēs, lai garantētu jauniešu aktīvu pilsonisko darbību. Tā ir pazīme, ka ir vajadzīgas papildus neformālās izglītības metodes, kur nepieciešamās spējas un pieredze,  lai būtu aktīvs pilsonis sabiedrībā, tiek iegūtas. Pēdējā laikā darba devēji aizvien vairāk meklē cilvēkus, kas ir ieguvuši ne tikai akadēmiskās kvalifikācijas, bet, kas spēj arī parādīt, ka viņiem ir plašs praktisko spēju loks, ko nevar iemācīties apgūstot formālo izglītību. Šīs praktiskās spējas nav viegli iemācāmas formālajā izglītībā, jo tās jāmāca caur praktisko pieredzi, kas saistīta ar dzīvi, un tā ir daudz vieglāk iegūstama neformālajā vidē.

Jēdziens

Eiropas Komisija ir izstrādājusi Mūžizglītības memorandu, kurā Neformālo izglītību (NI) definē kā organizētas izglītības aktivitātes ārpus formālās izglītības sistēmas, kura kalpo mērķauditorijas redzesloka paplašināšanai un objektīvāka un konkrētāka vērsta uz indivīdu izglītošana, kura piesaistīta konkrētai situācijai un videi. NI nav formālās izglītības „robu aizpildītāja vai konkurējošs izglītības veids. Tās ir vienu otru papildinošas izglītības formas.

Memorandā tiek uzsvērts, ka ātri mainīgajā politiskajā, ekonomiskajā, sabiedriskajā dzīvē ir svarīgi sekot līdzi notikumiem un iet līdzi laikam, lai progress nepārvēstos regresā. Neformālā izglītība veicina aktīvu pilsonisko darbību.

Eiropas Jaunatnes forums ir atradis dažādus skaidrojumus formālajai, neformālajai un informālajai izglītībai, kurus izstrādājusi Apvienoto Nāciju komisija izglītības, zinātnes un kultūras jautājumos (UNESCO), Eiropas Komisija un tās dalīborganizācijas, un pēc daudzām diskusijām ir atrasta vienprātība par sekojošo kopīgu izpratni: kamēr formālā izglītība parasti ir nodrošināta ar formālās izglītības iestādēm un ir hierarhisks un strukturizēts ceļš pēc sertifikāta, neformālā izglītība ir organizēts izglītības process, kas eksistē cieši līdzās galvenajām izglītības un apmācību sistēmām un nav tradicionāls ceļš pēc sertifikāta. Cilvēki piedalās pēc brīvprātības principa, un tā rezultātā šīs personas aktīvi iesaistās mācību procesā. Atšķirībā no informālās izglītības, kur mācības notiek mazāk apzināti, cilvēks parasti zina, ka viņš/viņa mācās caur neformālo izglītību.

Latvijā NI pagaidām nav vienota un skaidra definējumu kā formālajai izglītībai. Tas izskaidrojams ar šīs izglītības daudzveidību un plašumu. Viennozīmīgi NI ir uz indivīdu centrēta un balstīta uz izpratni par demokrātijas vērtībām un cilvēktiesībām. Tomēr tai ir zināmas vienojošas iezīmes vai rakstura pazīmes.

NI ietver sevī šādas sastāvdaļas: pieredzes izglītību; pilsonisko izglītību; starpkultūru izglītību.

Mērķi

Galvenais mērķis ir jauniešu vērtību sistēmas veidošana, apgūstot prasmes un iemaņas, kuras attīstīta jauniešus kā personas un pilnvērtīgus sabiedrības locekļus.

Mērķauditorija

Galvenā mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 15 līdz 30 gadiem. Tomēr šī mērķauditorija ir tā uz kuru visvairāk fokusējās, taču tas neizslēdz citu – pieaugušo iesaistīšanu NI mācību aktivitātēs. Balstoties uz Mūžizglītības memorandu, kur galvenā pamatideja ir mācīšanās mūža garumā, tā popularizē un aicina izmantot NI kā instrumentu nepārtrauktai personības pilnveidošanai un attīstībai.  

Īstenotāji Latvijā un Eiropā

Latvijā, kā arī Eiropā galvenās NI realizētājas lomu sekmīgi veic galvenokārt jaunatnes sabiedriskās organizācija. To vide, struktūra un darbības veids ir daudz atbalstošāks un draudzīgāks jauniešiem un to izrādītajām iniciatīvām.

Jaunatnes sabiedriskās organizācijas ir tā vide, kura nodrošina NI realizāciju un attīstību balstoties uz konkrētu jaunieti kā indivīdu un svarīgu sabiedrības locekli. Šī vide palīdz jauniešiem pilnveidot sevi, nodot savas zināšanas tālāk un strādāt visas sabiedrības labā.

Jaunatnes organizācijas ir pieejamas tiem, kam izglītības vajadzības un vēlmes nav pieejamas formālās izglītības iestādēs. Viena no lielākajām neformālās izglītības papildu vērtībām ir nacionālā, Eiropas un starptautiskā līmeņa iespējas, bet tās ir pārsvarā pieejamas arī „masām”. Jaunatnes organizācijas var sasniegt jauniešus ar dažādu izcelšanos vietējā kontekstā un iedrošināt viņus mācīties un sasniegt spējas, piedaloties neformālās izglītības procesos. Neformālās mācīšanās vidē jaunieši jūtas mazāk iebiedēti. Pateicoties tam, ka iesaistīšanās ir brīvprātīga, mācīšanās jauniešiem bieži šķiet patīkama.

Darbības būtība - jaunatnes organizācijām ir spēlē aktīva loma tajās iesaistīto biedru (jauniešu) personības attīstībā. Tās iedrošina jauniešus mācīties pēc iespējas vairāk no dalības organizāciju aktivitātēs. Tiem, kas strādā jaunatnes organizācijās vada un atbalsta jauniešus mācīšanās procesa laikā. Organizācijas cenšas palīdzēt jauniešiem apsvērt mācīšanos kā daļu no viņu dalības jauniešu aktivitātēs, un rosināt viņus atpazīt un reaģēt uz iemācīto. Ir svarīgi, ka jaunieši saprot, kā viņi ir mācījušies, lai viņi varētu papildināt un palielināt savu mācīšanās potenciālu. Jaunatnes organizācijām palīdz jauniešiem izmantot piemērotas metodes, lai aprakstītu mācību iznākumus, lai padarītu mācībās sasniegto skaidrāku.

Darba metodes

NI darbības metodes ir daudz un dažādas. To raksturs un izpausmes tiek piesakņots jauniešu dzīves uztverei un ritmam. To galvenais sauklis ir ‘Mācīties darot”. Caur darbību jauniešu aktivitātēs, jaunietis apgūst ļoti noderīgas iemaņas, kuras nevar viegli tik iemantotas formālajā izglītībā. Neformālajā izglītībā lietotās metodes ir ļoti atšķirīgas no tradicionālās pedagoģijas stila metodēm, kas lietotas formālajā izglītībā. Labāk nekā smago zinību mācīšanās no mācību grāmatām, jaunieši 'mācās darot caur //peereducation// metodēm un ,piemēram, brīvprātīgo darbu. Pateicoties aktivitāšu līdzdalības vaidam, jaunieši uzņemas atbildību par pašu mācīšanos un aktīvi iesaistās procesā. Jauniešu aktivitātes paredz īstās dzīves situācijas, ko nav tik viegli atveidot klasē. Mācīšanās iedalīta noteiktā kontekstā un tāpēc ir daudznozīmīgāka. Pateicoties mijiedarbībai ar citiem cilvēkiem un jaunatnes aktivitāšu iekšējai videi, jaunieši iemācās ļoti vērtīgas spējas kā iekļaušanās sabiedrībā, cilvēku vadīšanas prasmes, darbs komandā, pašpaļāvība, disciplīna, atbildība, līdera spējas, plānošana, projektu vadība, organizēšana, koordinēšanas un praktisko problēmu risināšanas spējas. "Neformālā izglītība dod jauniešiem iespēju, soli pa solim, sākt darboties ar saviem projektiem, kur viņi ir izglītojošu aktivitāšu centrā, jūtas iesaistīti, strādā ar personīgām interesēm, ar stipru motivāciju, gūstot pašpārliecinātību, kā visa rezultātā attīsta dotības un spējas praktiski darot."

Šīs spējas ir ļoti svarīgas personības attīstībai, aktīvai dalībai gan sabiedrībā, gan darba pasaulē un formālajā izglītībā apgūto teorētisko zināšanu papildināšanai.

Jauniešu aktivitātes starptautiskā kontekstā nodrošina starpkultūru mācīšanās iespējas. Kamēr formālā izglītība tiecas būt noslāņota nacionālā kontekstā, jauniešu pasākumi, jauniešu apmaiņas, semināri un konferences reizēm notiek starptautiskā vide. Tas nodrošina nenovērtējamu iespēju starpkultūru izglītībai. Daloties savās idejās ar cilvēkiem no dažādām valstīm, jaunieši atklāj piederības sajūtu lielākai pasaulei ārpus dzimtenes nacionālajām robežām. Jaunieši mācās valodas, starpkultūru saprašanos, starpkultūru komunikāciju, solidaritāti, cieņu, toleranci un konfliktu risināšanu, tajā pašā laikā arī savas valsts kultūras un vērtību godināšanu. Šādas apmaiņas programmas sastāvs iedrošina jauniešus apdomāt vispārējas vērtības, piemēram, cilvēktiesības, brīvība, miers un vienlīdzība.

Neformālā izglītība nodrošina alternatīvu mācību ceļu tiem, kuru vēlmes un vajadzības nav atrodamas formālo mācību telpās. Turklāt "jaunieši, kas ir pametuši skolu ātrāk vai, kas ir bijuši riskantās situācijās sabiedrībā, no neformālās izglītības iegūtu tādu kā otro iespēju, kam varētu būt stipra ietekme uz viņu dzīvēm"

Būtiskākie resursi

Būtiskie resursi „ir pašos” NI realizētājos gan Latvijā, gan Eiropā, gan Pasaulē. Viņu galvenie resursu avoti ir:



Informācijas avots:

IZDALES MATERIĀLS PAR NI
Māris.resnis@luzumpunkts.lv
Pašvaldību jaunatnes lietu speciālistu apmācības programmas ietvaros