ANO JDP JAUNIEŠU ŽURNĀLS | 1. IZDEVUMS

Pirms dažiem gadiem mani bērni, būdami pusaudža vecumā, runājot par nākotni, reizēm rezignēti nopūtās,-“Kāpēc viss interesantākais ir noticis pirms mūsu piedzimšanas?” Proti, pirms viņu nākšanas pasaulē Latvija  atguva neatkarību, iestājās Eiropas Savienībā un NATO, panāca bezvīzu ceļošanu ar puspasauli un pārņēma vienoto Eiropas valūtu – eiro.  Šajā retoriskajā jautājumā skanēja nolemtība, ka vēsture būtu beigusies, un 21.gadsimtā attīstība būs lineāra, paredzama un pat garlaicīga. Kā zināms, dzīves realitāte izrādījās gluži pretēja. Vispirms pasaules labklājību smagi iedragāja Covid-19 pandēmija, bet 2022.g. februārī Krievija uzspridzināja mieru Eiropā, uzsākot brutālu agresijas karu pret Ukrainu.

Daudziem šis laikmets atausa atmiņā notikumus 20.gadsimta vidū, kad autoritāri un šovinistiski režīmi uzsāka karu par jaunām “dzīves telpām” un ietekmes sfērām. 1945.g. PSRS okupācija liedza Latvijai iegūt leģitīmo vietu Apvienoto Nāciju Organizācijā. Tagad Latvija ir skaidri nostājusies tiesiskuma, cilvēktiesību, demokrātijas un multilaterālisma sardzē, aizstāvot Ukrainas neatkarību un tiesības uz pašaizsardzību. Latvija to dara ciešā sadarbībā ar Igauniju, Lietuvu, kā arī mūsu sabiedrotajiem Eiropas Savienībā un NATO. Latvija stingri aizstāv mūsu principus un vērtības globālajās institūcijās – ANO, Starptautiskajā Tiesā un Starptautiskajā krimināltiesā, vēršoties pret nesodāmību, mēģinājumiem atjaunot koloniālas impērijas, ar spēku un draudiem grozīt valstu robežas, pakļaut civiliedzīvotājus spīdzināšanai, vardarbībai un pazemojumiem. Lai aizstāvētu nelielo un ievainojamo valstu intereses, 2025.g. jūnijā Latvija pirmo reizi piedalīsies ANO Drošības padomes vēlēšanās. Latvija ir apņēmības pilna sniegt savu ieguldījumu globālā miera un noturības stiprināšanā  2026.-2027.g termiņā. Veiksmīgai kandidēšanai un darbībai ANO Drošības padomē atslēgas loma būs “neatkarības paaudzes”  Latvijas diplomātiem un  ekspertiem. Priecājos, ka trīs mani bijušie stažieri Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā tagad veido karjeru Latvijas Ārlietu ministrijā. Latvijas jauno profesionāļu zinātkāre, enerģija, entuziasms, kā arī tehniskā un juridiskā ekspertīze par jaunās paaudzes draudiem – kiberdrošība, mākslīgais intelekts, klimata pārmaiņas – ir Latvijas valsts panākuma ķīla. Starptautiskajā politikā tieši nelielās valstis bieži ir aktīvākie pārmaiņu veicinātāji. 

Vēlos pateikties Latvijas jauniešu delegātam ANO Kristoferam Kārlim Krūmiņam, viņa kolēģiem un domubiedriem par šī konkursa rīkošanu. Jauniešu balsij ir skaļāk un regulārāk jāskan ANO debatēs. Paldies visiem par vērtīgajiem padomiem un ierosinājumiem. Latvijas sauklis ANO Drošības padomē ir “Kopā par mieru un noturību”!  Lai mums izdodas!

Eseja aplūko pašreizējo demokrātijas un tiesiskuma stāvokli pasaulē, īpaši izceļot to nozīmi starptautiskās kārtības uzturēšanā. Vairākos piemēros ir redzams, līdz kādām sekām var novest to lejupslīde, ja tā turpināsies. Eseja aplūko arī Latvijas kandidatūras uz nepatstāvīgas valsts statusu ANO DP prioritāro virzienu – tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanu, sniedzot ieskatu par potenciāliem darbiem attiecība uz šo, uzsverot, kā tieši Latvijas kandidatūra var risināt esošas problēmas, nodrošinot šo vērtību aizsardzību jau plašākā, starptautiskā mērogā.

Atslēgvārdi: demokrātija, tiesiskums, DP reforma.

Tiesiskums un demokrātija ir stūrakmeņi visai starptautiskajai sistēmai. 2023. gads un 2024. gada sākums jau ir paradījuši, ka tie nav garantēti nekur. Konflikti visās pasaules malās – pseidovēlēšanas un represijas Krievijā, militāri apvērsumi Āfrikā, strauja dezinformācijas militarizēšana autoritāro valstu nolūkos – šo sarakstu var turpināt ļoti ilgi, bet galvenais, ko var noprast – demokrātija un tiesiskums šobrīd ir apdraudēti, un līdz ar to apdraudēta pasaules stabilitāte. Latvija šobrīd to labi apzinās, tāpēc viens no mērķiem ANO DP ir palīdzēt pašlaik apdraudētām vērtībām, stiprinot tās starptautiski, jo Latvija, kā neviens cits, ļoti labi izprot vēstures mācību par šo vērtību cenu un svarīgumu.

Tiesiskuma lejupslīde

Tiesiskums ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, jo nodrošina demokrātiskās sistēmas “spēles noteikumu” izpildi, un šobrīd jau kādu laiku ir vērojama tiesiskuma principu degradācija daudzās valstīs. Pēc World Justice Project novērtējuma, 2023. gadā 24 valstis piedzīvoja tiesiskuma samazināšanos. Šī tendence ir arī vērojama jau ilgu laika periodu – 8 gadus pēc kārtas.¹

Šajā situācijā nedarīt neko nozīmē iedragāt demokrātijas pamatprincipus, jo bez likuma varas demokrātija nav iespējama. Nespēja rīkoties, lai šo situāciju ietekmētu, potenciāli var novest līdz tam, ka likumu loma starptautiskās kārtības uzturēšanā kritiski mazināsies, kā rezultātā valstu pretlikumīgas darbības nevarēs tikt efektīvi sodītas.

Globālās demokrātijas noriets

Daudzas NVO un institūti ir dokumentējuši tendenci demokrātijas norietam pasaulē. Saskaņā ar jaunāko Freedom House reitingu, politiskās tiesības un pilsoņu brīvības samazinājās 31 pasaules valstī.

Šī lejupslīde ir daļa no satraucoša procesa, jo jau 18 gadus pēc kārtas šī brīvību un tiesību atņemšana notiek visapkārt zemeslodei.²

Pieaugoša nebrīve arī bieži vien nozīmē palielinātu konfliktu un represiju risku, jo režīmiem vienmēr vajag atrast kādu pretinieku, pret ko var mobilizēt iedzīvotājus.³ Konfliktu rezultātā brīvības un tiesības tiek apspiestas vēl vairāk, un šis cilvēknaidīgais cikls turpinās. Ievērojamākais piemērs ir Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī, kā rezultātā Krievijas valdība mobilizēja sabiedrību pret jebkādiem pretkara uzskatiem, un nodarbojas ar masveida represijām pret Ukrainas iedzīvotājiem un Krievijas opozīciju.

Šajā sarežģītajā laikā ir īpaši svarīgi aizsargāt demokrātiju, jo uz tās balstās daudzi starptautiskie mehānismi un institūcijas, un arī pati ANO. Atstājot demokrātijas norietu bez uzmanības, mēs riskējam iznīcināt visu pastāvošo starptautisko lēmumu pieņemšanas iekārtu, kas novedīs pie autoritārisma uzplaukuma un “specīgas dūres” atgriešanos starptautisko attiecību dienaskārtībā.

Šajā ziņā Latvijas kandidatūrai ir ļoti liela loma. Savu vēsturisko atziņu mēs esam ieguvuši un pareizi sapratuši, nostādot valsti uz demokrātiskas iekārtas attīstības ceļa. Tagad mums ir vēl lielāks izaicinājums – rādīt visai pasaulei, kāpēc demokrātija ir svarīga, ka tā nav garantēta, un tā ir nemitīgi jāattīsta un jāsargā.

Ko darīt lietas labā?

Gan tiesiskuma, gan demokrātijas noriets rada apdraudējumu likumos balstītai starptautiskajai sistēmai, jo līdz ar to autokrātiskas valstis stiprinātu kontaktus un starptautisko ietekmi, kas ilgtermiņā varētu novest pie vēl lielākas kārtības novājināšanās, iznīcinot pēdejo iespēju likuma ietvaros nosodīt valstis, kas apzināti darbojas pāri likumiem, un veikt kādas darbības, lai tas ietekmētu, piemēram, ieviešot sankcijas. Par savu DP kampaņas prioritāti izvirzot tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanu, Latvija cenšas nepieļaut šo negatīvo procesu.⁴ Šajā posmā būtu svarīgi iestāties arī par DP reformu, kas ļautu lēmumu pieņemšanas procesos ieviest lielāku demokrātijas pakāpi (palielinot valstu ar balsojuma tiesībam skaitu) un atcelt iespēju valstīm bloķēt lēmumus (atceļot veto tiesības).

Esam nonākuši svarīgā brīdī, un šobrīd ir iespēja aktualizēt un prioritizēt demokrātijas un tiesiskuma aizsardzību. Izdarot to, mēs aizsargātu mūsu vērtības, nodrošinātu godīgu ANO pārvaldi un tupinātu darboties saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, virzoties uz labāku nākotni sev un visai pasaulei.
 

¹ WJP Rule of Law Index. https://worldjusticeproject.org/rule-of-law-index. Accessed 10 Jul. 2024.

² “Freedoms Denied as the World Enters a Consequential Year of Elections.” Freedom House, https://freedomhouse.org/article/freedoms-denied-world-enters-consequential-year-elections. Accessed 5 Aug. 2024.

³ “Beyond Russia: Authoritarian Regimes and Imperialist Aggression.” Commons, https://commons.com.ua/en/avtoritarni-rezhimi-j-imperialistichna-agresiya/. Accessed 5 Aug. 2024.

⁴ Par ko iestājas Latvija | Ārlietu ministrija. https://www.mfa.gov.lv/lv/par-ko-iestajas-latvija. Accessed 5 Aug. 2024.

Neskatoties uz 21. gadsimta sasniegumiem dzimumu līdztiesības jomā, diplomātijas vidi joprojām caurstrāvo vīrišķība. Patriarhālas normas vēsturiski ir bijušas diplomātijas pamats, un to struktūra un prakse izstumj sievietes un ierobežo viņu iespējas virzīties uz priekšu diplomātiskajos amatos. Tādējādi sievietes sastopas ar sistemātiskiem šķēršļiem, kas savukārt atspoguļo plašākus dzimumu aizspriedumus sabiedrībā. Par spīti centieniem iekļaut sieviešu balsis starptautiskā dialogā, (skat., piemēram, ANO rezolūciju Nr. 1325 “Par sievietēm, mieru un drošību”), sievietes diplomātijā vēl aizvien tiek uztvertas tikai kā miera uzturētājas, un viņu iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos ir ierobežota. Latvijas diplomātijas prakse ir salīdzinoši pozitīvs piemērs – sievietes diplomātijā nenoliedzami ir pārstāvētas, taču salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm Latvija joprojām saskaras ar vērā ņemamiem izaicinājumiem. Latvijas kandidatūrai ANO Drošības padomē ir izstrādāts Nacionālais rīcības plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 “Par sievietēm, mieru un drošību” mērķu īstenošanai Latvijā, taču arī tajā patriarhālo struktūru ietekme uz ārpolitiku netiek pietiekami atzīta un ņemta vērā.

Atslēgvārdi: dzimumu līdztiesība, diplomātija, Latvijas kandidatūra ANO DP 2026-2027.

Dzimumu līdztiesība diplomātijā ir ne tikai sociālā taisnīguma, bet arī efektīvas ārpolitikas jautājums. Sieviešu balsis diplomātijā daudzveido perspektīvas konfliktu risināšanā un ilgtermiņa globālo izaicinājumu pārvarēšanā. Par spīti tam, ka sieviešu īpatsvars sabiedrībā sasniedz vairāk nekā 50%, globāli tikai 15% vēstnieku un 9% sarunu vadītāju ir sievietes.¹ Towns un Niklasson 2017. gada pētījums par 7,000 vēstnieku iecelšanu amatā no piecdesmit augstākā IKP ranga valstīm 2014. gadā liecina, ka sievietes joprojām retāk ieņem augsta ranga amatus salīdzinājumā ar saviem kolēģiem vīriešiem.² Apvienoto Nāciju Organizācijas Apmācības un pētniecības institūta (UNITAR) pētījumi rāda, ka sieviešu zemais īpatsvars diplomātiskos amatos negatīvi ietekmē diplomātu darba efektivitāti, jo sieviešu līdzdalība plašāk veicina valstu ekonomisko izaugsmi.³ Vadoties pēc šo pētījumu rezultātiem, ANO ir atzinusi sieviešu nozīmi politiskajā jomā.

Tomēr sieviešu iesaistīšana dzimumu līdztiesību veicinošās programmās bieži vien ir performatīva, un sievietes joprojām tiek ievēlētas zemākas pakāpes amatos.⁴ Šādas tendences ir novērojamas arī Latvijas diplomātijas korpusā, neskatoties uz to, ka Latvijas kontekstā diplomātes ir pāstāvētas vairākos augsta ranga amatos. Šī gada aprīļa pētījuma dati liecina, ka vēstnieces tiek akreditētas politiski mazāk nozīmīgās valstīs un ieņem zemākus amatus.⁵ Latvijas optimistiskais skatījums uz mūsu valsts sieviešu diplomātisko pārstāvniecību nesaskan ar feministu literatūras viedokli – tiek uzskatīts, ka Latvijas sieviešu loma diplomātijā joprojām ir bijusi ierobežota. Latvijas kandidatūrai ANO Drošības padomē 2025. gadā tika izstrādāts Nacionālais rīcības plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 “Par sievietēm, mieru un drošību” mērķu īstenošanai Latvijā. Tajā minēts rezolūcijas uzsvars uz sieviešu līdzdalību miera procesos un lēmumu pieņemšanā gan ANO sistēmā, gan vietējā līmenī, taču rīcības plāns ir praktiski vērsts uz vardarbības pret sievietēm apkarošanu un neparedz plašāku sieviešu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos. Pasākumi dzimumu līdztiesības veicināšanai ir galvenokārt izglītojoši un neattiecas uz sieviešu faktisku iesaisti drošības un ārpolitikas jomās.

Dzimumu (ne)līdztiesība diplomātijā

Akadēmiskajā literatūrā diplomātija tiek aprakstīta kā māksla, ko veido ekskluzīva vīriešu grupa.⁶ Tā ir homosociāla aktivitāte, kas dod privilēģijas vīriešu diplomātiem, nevis sievietēm.⁷ Šis patriarhālais diskurss marginalizē sieviešu balsis, citādiskojot sievietes un pazeminot viņu sociālo statusu.⁸ Vēsturiski sieviešu loma diplomātijā ir bijusi ierobežota. Spilgts piemērs tam ir laulību aizliegums, kas lika sievietēm pamest diplomātes karjeru, ja viņas apprecējās. Tas tika atcelts tikai 70. gadu sākumā.⁹ Šajā kontekstā bija izveidojusies parādība, ko dēvē par “buduāra diplomātiju”, kurā sievietes, būdamas iekšējā neformālā tīklā, centās ietekmēt savu vīru diplomātiskos lēmumus.¹⁰  Lai norobežotos no šī tēla, sievietes vadošos amatos sāka pieņemt vīrišķīgas dzimumu normas – veiksmīgas sievietes diplomātijā bieži tiek raksturotas kā “dzelzs dāmas” vai “vīri svārkos”. Tā rezultātā sievietes saskaras ar identitātes šķelšanos – jāizvēlas starp sievišķību un profesionālu karjeru diplomātijā. Šis mēģinājums apvienot savu dzimuma identitāti ar diplomātisko darbu tālāk iesakņo stereotipus un nevienlīdzību diplomātiskajā vidē.

Kritisks skats uz ANO sieviešu iekļaušanu diplomātijā

ANO ir ņēmusi vērā un apņēmusies risināt dzimumunevienlīdzību diplomātijā, sastādot “Sievietes, miera un drošības” (Women, Peace, and Security) programmu, formāli pieņemot to kopā ar ANO Drošības Padomes rezolūciju Nr. 1325 2000. gada 31. oktobrī. 2010. gadā tika izveidota ANO Sieviešu organizācija (UN Women), un 2015. gadā dzimumu līdztiesības veicināšana tika pasludināta par vienu no galvenajiem ANO 2030. gada Ilgtspējīgas attīstības programmas mērķiem. Taču ANO pieeja dzimumu līdztiesības veicināšanā diplomātijā un ārpolitikā ir virspusēja un nepietiekami iekļauj dzimumu perspektīvas, kā arī balstās galvenokārt uz ekonomiskām interesēm. Naratīvi par sieviešu iekļaušanu diplomātijā bieži tiek izmantoti, lai leģitimizētu neoliberālās attīstības retoriku, kas uztur un reproducē dzimumu nevienlīdzību, kas ir globālā kapitāla uzkrāšanas procesu pamatā.¹¹ Dzimumu līdztiesības programmu instrumentalizācija nav tik daudz saistīta ar sieviešu vēsturiskā status quo mainīšanu, cik ar to, lai nodrošinātu ieguvumus no ieguldījumiem šajās programmās. Kopumā šī retorika un simboliska sieviešu iecelšana amatos neatrisina vīriešu perspektīvas un viedokļu dominanci ANO lēmumu pieņemšanas procesos. Kritiķi šo iekļaušanas retoriku dēvē par neoliberālu fantāziju, jo sieviešu iekļaušana vien nav līdzvērtīga pilnvaru piešķiršanai, un pilnvaru piešķiršana nav līdzvērtīga pārmaiņām.¹² Diplomātes 80. gados pārsvarā tika apstiprinātas konsulārajos amatos, nevis uz politikas veidošanu orientētos amatos. Līdzīgi, ja sievietes mūsdienās tiek ieceltas par karjeras diplomātēm, viņas tiek uzskatītas par miera veidotājām, kamēr vīrieši tiek pārstāvēti militārās un ekonomiskās diplomātijas jomās. ANO rezolūcija “Sievietes, miers un drošība”, kuras mērķis ir veicināt sieviešu iekļaušanu diplomātijā, pati par sevi ir problemātiska – tās pamatā ir pieņēmums, ka sievietes pēc būtības ir miermīlīgas un šī iemesla dēļ ir veiksmīgas miera sarunu vedējas. Sieviešu pārstāvības pamatā ir vienkāršots sievietes kā aprūpētājas un mātes tēls, kurām piemīt iedzimti mierīga un pasīva esence. Retorika “Sievietes, miers un drošība” pastāvīgi apvieno “sievietes un bērnus” kā vienotu veselumu, kas pastiprina stereotipus par sievietēm kā bezpalīdzīgām un atkarīgām būtnēm.¹³  Lai ANO īstenotu patiesu dzimumu līdztiesību globālās politikas jomā, ir nepieciešams būtiski mainīt dominējošo diskursu un pārstrukturēt diplomātijas kultūru, lai nodrošinātu dzimumu vienlīdzības ievērošanu un sieviešu iesaisti lēmumu pieņemšanā visos līmeņos.

Latvijas diplomātes

Kā vēsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesību veicināšana ir cilvēktiesību temats. Tas ir būtisks Latvijas ārpolitikas elements gan starptautiskajās organizācijās, gan attīstības sadarbības politikā. Ministrija galvo, ka Latvija izceļas ar augstu sieviešu profesionālo pārstāvību vadošajos amatos, zinātniskajā pētniecībā un politikā, kas apstiprina valsts lomu kā ES līderi šajās nozarēs.¹⁴  Latvija var lepoties ar izcilu diplomāšu piemēriem. Aina Nagobads-Ābols un Vaira Vīķe-Freiberga deva būtisku ieguldījumu Latvijas starptautiskajai atzīšanai un iekļaušanai Eiropas valstu saimē. Mūsu valstī ir bijušas divas ārlietu ministres – Sandra Kalniete (2002 – 2004) un Baiba Braže (2024 – pašlaik). Intervijā publikācijai “Sievietes Latvijas ārpolitikā un drošības politikā”’ Braže atzīst, ka Latvijā sievietēm ir visi priekšnoteikumi, lai veidotu karjeru diplomātijā, un, no viņas pieredzes, Latvijas diplomātija nav “vīriešu klubs”.¹⁵  Taču statistika liecina, ka Latvija, kurā sievietes veido vien 37,5% no visiem diplomātiem, ieņem 13. vietu ANO diplomāšu skaita ziņā.¹⁶ 2024. gada pētījuma dati liecina, ka Latvijā ir vērojama pozitīva tendence sieviešu iecelšanā diplomātiskajos amatos. Taču sieviešu īpatsvars starptautiskajās organizācijās aizvien nepārsniedz 21%, un sievietes tiek ieceltas ne visās starptautiskās organizācijās.¹⁷ Tāpat ir secināts, ka sievietes joprojām tiek stereotipiski ieceltas uz “sievišķīgu” jautājumu fokusētām organizācijām (piemēram, UNESCO), kamēr tradicionāli vīrišķīgajā NATO nav samērīgas sieviešu pārstāvniecības. Neskatoties uz progresu dzimumu līdztiesības jomā Latvijas diplomātijā, jāatzīst, ka pastāv izaicinājumi un nepieciešamība pēc turpmākas attīstības, lai nodrošinātu pilnīgu sieviešu iesaisti un vienlīdzīgas iespējas diplomātijā.

Dzimumu līdztiesība kā viens no Latvijas ANO DP kandidatūras mērķiem

Latvija ir bijusi sekmīga ANO Sieviešu statusa komisijas (Commission on the Status of Women) 2020. gada vēlēšanās uz 2021.-2025. gada termiņu. Komisija ir galvenā institūcija ANO sistēmā, kas atbild par dzimumu līdztiesības politikas un sieviešu tiesību veicināšanu globālā līmenī. Latvija arī regulāri veic brīvprātīgas iemaksas ANO dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas budžetā.¹⁸

Iepriekš minētā Nacionālā rīcības plāna galvenie mērķi ir (1) iekļaujoša līdztiesības politika; (2) dzimumu stereotipu un diskriminācijas apkarošana; (3) abu dzimumu līdztiesīga pārstāvība un dalība politikā, ekonomikā un sabiedrībā kopumā; (4) veselības un drošības garantēšana visiem; un (5) dzimumu līdztiesības integrēšana visās politikas jomās.¹⁹ Taču rīcības plānā nav pietiekami ievērots sieviešu pārstāvniecības trūkums Latvijas diplomātiskajā korpusā un valsts vadībā. Turklāt Latvijas ārpolitika līdz šim nav skaidri akcentējusi sieviešu drošību, seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības. Stambulas konvencija tika ratificēta tikai pērn, un Latvijas statistiskie rādītāji vardarbībā pret sievietēm un seksuālā vardarbībā aizvien ir augsti.²⁰ Nacionālais rīcības plāns neatzīst un neņem vērā patriarhālās struktūras un to ietekmi uz ārpolitiku, tostarp vīriešu dominējošo lomu diplomātijā un lēmumu pieņemšanā. Šo trūkumu novēršana varētu veicināt balansētāku un plašāku politikas perspektīvu un stiprināt Latvijas uzticamību un ietekmi gan reģionālā, gan starptautiskā līmenī, demonstrējot valsts apņēmību un spēju risināt jautājumus, kas saistīti ar dzimumu vienlīdzību un cilvēktiesībām.

Dzimumu līdztiesība diplomātijā ir būtisks efektīvas ārpolitikas elements. Sieviešu iesaiste diplomātijā dažādo perspektīvas un uzlabo konfliktu risināšanas efektivitāti, taču globāli tikai neliela daļa diplomātisko amatu tiek uzticēta sievietēm. Minētie pētījumi liecina, ka sieviešu nepietiekama pārstāvība ārlietu dienestā negatīvi ietekmē diplomātisko efektivitāti un ekonomisko izaugsmi. Lai arī ANO atzīst sieviešu nozīmi politiskajā sfērā, kritiķi norāda, ka sieviešu iesaistīšana bieži vien ir performatīva. Latvijā, neskatoties uz pozitīviem piemēriem un ievērojamu progresu šajā jomā, sieviešu pārstāvība diplomātijā joprojām ir ierobežota, un sievietes tiek ieceltas mazāk nozīmīgos diplomātiskajos amatos. Lai gan Latvija aktīvi veicina dzimumu līdztiesību, realitātē pastāv vēl daudz darāmā, lai pilnībā nodrošinātu sieviešu līdzdalību un vienlīdzīgas iespējas diplomātijā. Tāpēc nepieciešams turpināt uzlabot rīcības plānus un strādāt pie praktiskiem risinājumiem, lai radītu patiesi līdzvērtīgu un efektīvu diplomātijas vidi, kas atspoguļotu Latvijas apņemšanos veicināt dzimumu vienlīdzību un cilvēktiesību ievērošanu.

^[1] Aggestam, Karin and Ann Towns. “Conclusion: The Quest for Gender Justice in Diplomacy”. Gendering Diplomacy and International Negotiation, eds. Karin Aggestam and Ann Towns, Cham: Palgrave Macmillan (2017. gada 10. novembrī): 277–293. lpp. 10.1007/978-3-319-58682-3_14

^[2] Aggestam, Karin un Ann Towns. “The gender turn in diplomacy: a new research agenda”. International Feminist Journal of Politics, 21(1) (2018. gada 6. jūlijā): 9–28. lpp. https://doi.org/10.1080/14616742.2018.1483206

^[3] UNITAR, “UNITAR aims to promote the advancement of women in the United Nations system through an advanced- level, skills-building workshop,” 2018.

^[4] Minarova-Banjac, Cindy, “Gender Culture in Diplomacy: A Feminist Perspective”. Culture Mandala, Vol. 13, No. 1 (2018. gada 24. decembrī): 36. lpp.

^[5] Park, Ausra and Gerda Jakstaite, “Women In Small And Weak States Diplomacies: Changes in Women’s Representation in the Baltic States’ Foreign Services (1991-2021)”, Researchgate.net, 2024. gada aprīlī.

^[6]  Aggestam, Karin un Ann Towns, “The gender turn in diplomacy: a new research agenda,” International Feminist Journal of Politics, 21(1) (2018. gada 6. jūlijā): 3. lpp.

^[7] Minarova-Banjac, Cindy. “Gender Culture in Diplomacy: A Feminist Perspective”. Culture Mandala, Vol. 13, No. 1 (2018. gada 24. decembrī): 22. lpp.

^[8] Antropologu biedrība. “Vārdnīca | Latvijas Antropologu biedrība”. (2024. gada 28. maijā).

^[9] Aggestam, Karin, un Ann E. Towns, “Conclusion: The Quest for Gender Justice in Diplomacy”. No Gendering Diplomacy and International Negotiation, sagatavoja Karin Aggestam un Ann E. Towns. (Cham: Springer International Publishing, 2018), 281. lpp.

^[10] Enloe, Cynthia, “Making Feminist Sense of International Politics: Bananas, Beaches & Bases” (Los Angeles: University of California Press, 1989), 93. lpp.

^[11] Minarova-Banjac, Cindy. “Gender Culture in Diplomacy: A Feminist Perspective”. Culture Mandala, Vol. 13, No. 1 (2018. gada 24. decembrī): 35-36. lpp.

^[12] Ibid. 34. lpp.

^[13] Ibid. 26-27. lpp.

^[14] “Sievietes, miers un drošība” programma”, Ārlietu ministrija, 2023. gada 13. martā.15 Sprūds, Andris, Elizabete Vizgunova, “Sievietes Latvijas ārpolitikā un drošības politikā” (Rīga: Latvijas Ārpolitikas institūts, 2020), 112. lpp.

^[15] Sievietes Latvijas ārpolitikā un drošības politikā. https://www.lai.lv/publikacijas/sievietes-latvijas-arpolitika-un-drosibas-politika-891. 5 Aug. 2024.

^[16] Chebab, Sara, “2023 Women in Diplomacy Index”, Anwar Gargash Diplomatic Academy, 2023. gada martā.

^[17] Park, Ausra and Jakstaite, Gerda. “Women In Small And Weak States Diplomacies: Changes in Women’s Representation in the Baltic States’ Foreign Services (1991-2021)”. Researchgate.net (2024. gada aprīlī).

^[18] Latvija iemaksājusi 2013. gadā 10 000 USD, 2014. gadā 10 000 USD, 2015. gadā 10 000 USD, 2016. gadā 10 000 USD, 2018. gadā 20 000 EUR, 2019. gadā 10 000 EUR. Ministru kabineta rīkojums Nr. 390, “Par Nacionālo rīcības plānu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 “Par sievietēm, mieru un drošību” mērķu īstenošanai Latvijā 2020.–2025. gadam”, 2020. gada 15. jūlijā.

^[19] Ministru kabineta rīkojums Nr. 390, “Par Nacionālo rīcības plānu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 “Par sievietēm, mieru un drošību” mērķu īstenošanai Latvijā 2020.–2025. gadam”, 2020. gada 15. jūlijā.

^[20] LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, “Stambulas konvencija: Kā tā strādā, ko paredz un pret ko iebilst pretinieki”, 2023. gada 9. oktobrī.

Arvien pieaugošas klimata pārmaiņas pieprasa sabiedrības izpratni, iesaisti to risināšanā un pielāgošanos. Klimata izglītība – izglītība, kas sekmē cilvēku izpratni par klimata pārmaiņām, to sekām un sabiedrības iesaistes iespējām – ļauj sabiedrībai iegūt zināšanas, vērtības un prasmes ilgtspējīgai attīstībai. Sniedzot īsu ieskatu organizācijas stratēģiskajā ietvarā un klimata izglītības konceptā, šis raksts pievēršas Apvienoto Nāciju Organizācijas dotajam mandātam dalībpušu rīcībai klimata izglītībā. Tas apkopo Latvijas paveikto sabiedrības izpratnes un zināšanu veicināšanai par klimata pārmaiņām, uzsverot gan likumisko ietvaru, gan arī praktiskos darbus, iniciatīvas un sasniegumus. Raksta noslēgumā autore pievēršas ieteikumiem, kā turpmāk Latvija varētu stiprināt klimata izglītību. Raksts uzsver sistēmisku pieeju, iekļaujot klimata aspektus dažādos mācību priekšmetos un izglītības līmeņos un veicinot klimata tēmu iekļaušanu pedagogu apmācībās un mūžizglītībā.

Atslēgvārdi: klimata izglītība, klimata pārmaiņas, Apvienoto Nāciju Organizācija, Latvija

“Jaunieši ir tie, kam jārisina klimata pārmaiņas,” – frāze, ko visai bieži var dzirdēt diskusijās par vidi un pieaugošajām klimata pārmaiņām. Tas ir fakts, ka mūsdienu bērni un jaunieši, kā arī nākotnes paaudzes piedzīvos arvien karstāku un citādāku klimatu nekā iepriekšējās paaudzes.¹ Kādos tieši klimatiskos apstākļos viņi dzīvos, ir atkarīgs no dažādu paaudžu un lēmumu pieņēmēju rīcības jau šodien. Tas ietver gan politiskos regulējumus un finanšu instrumentus, gan tehnoloģiju inovācijas, gan arī izmaiņas cilvēku ikdienas paradumos; taču šo rīku kopums strādās tikai tad, ja sabiedrība izpratīs, ko nozīmē klimata pārmaiņas, un vienosies atbalstam jauno politiku ieviešanai. Līdz ar to mums kā sabiedrībai ir nepieciešams meklēt veidus, kā veicināt cilvēku izpratni par klimata pārmaiņām un gatavību rīkoties, beigu rezultātā “mainot domas, nevis klimatu”.²

Izglītība ir būtisks rīks sabiedrības izpratnes par klimata pārmaiņām veicināšanai. Arvien lielāku starptautisko uzmanību iegūst klimata izglītība. Kā definē Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO), klimata izglītība “[..] palīdz cilvēkiem izprast un risināt klimata krīzes sekas, sniedzot viņiem zināšanas, prasmes, vērtības un attieksmi, kas nepieciešamas, lai darbotos kā pārmaiņu aģenti.”³ Klimata izglītība ietver gan klimata pārmaiņu mazināšanas, gan arī adoptācijas aspektus un ir mērķeta uz kolektīvas rīcības un inovāciju veicināšanu, lai nodrošinātu sabiedrības ilgtspējīgu attīstību.

Ņemot vērā Latvijas stingro atbalstu Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un noturības uzlabošanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā,⁴ šis raksts kodolīgi izklāsta, kā klimata izglītība iekļaujas iekš Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), un apkopo Latvijas panākumus šajā izglītības jomā. Tāpat tas piedāvā veidus, kā Latvija varētu turpmāk stiprināt klimata izglītību nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

Klimata izglītība un Apvienoto Nāciju Organizācija

Klimata izglītība ir cieši ieausta ANO darbības principos un stratēģiskajos ietvaros klimata jautājumos. 1992.gadā pieņemtā ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām uzliek atbildību konvencijas pusēm sadarboties un veikt izglītojošus un sabiedrības informēšanas pasākumus, kā arī nodrošināt pēc iespējas plašāku iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju līdzdalību klimata programmās.⁵ Izglītības, sabiedrības informētības un līdzdalības aspekti tiek uzsvērti arī nākamajos vēsturiskajos Konvecijas dokumentos – Kioto protokolā⁶ un Parīzes vienošanās⁷ -, akcentējot dalībpušu atbildību sabiedrības iesaistes veicināšanā klimata pārmaiņu radītu izaicinājumu risināšanai.

Klimata pārmaiņu izglītība ir ietverta arī ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos, identificējot to par nozīmīgu līdzekli ilgtspējīgai attīstībai. 13. mērķa “Rīcība klimata jomā” trešais apakšmērķis aicina dalībvalstis uzlabot izglītību, izpratni, cilvēku un institucionālās spējas klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanas un brīdināšanas jomā.⁸ Papildus, 4.7. mērķis, kura virsmērķis ir kvalitatīva izglītība, paredz nodrošināt, ka visi izglītojamie iegūst zināšanas un prasmes, kas atbilst un veicina ilgtspējīgu attīstību.⁹ Līdz ar to, atbalstot Ilgtspējīgas attīstības mērķus, dalībpuses ne tikai atzīst klimata izglītību par būtisku līdzekli klimata pārmaiņu risināšanai, bet arī ir apņēmušās īstenot dažādus pasākumus līdz 2030.gadam šajā jomā.

UNESCO ir ANO vadošā institūcija, kas sekmē klimata izglītību un starptautisko sadarbību ilgtspējības aspektu ietveršanai izglītībā. UNESCO apvieno, izstrādā un atbalsta dažādas iniciatīvas, kas vērstas uz cilvēku izglītošanu, apmācību un iedvesmošanu klimata rīcībai. Organizācija darbojas arī kā sekretariāts Zaļās izglītības partnerībai (Greening Education Partnership) – globālai iniciatīvai ar vairāk nekā 80 dalībvalstīm, tai skaitā Latviju, kas tiecas nodrošināt spēcīgu, koordinētu un visaptverošu rīcību, lai sagatavotu ikvienu izglītojamo apgūt zināšanas, prasmes, vērtības un attieksmi cīņai pret klimata pārmaiņām.¹⁰ Partnerība ietvaros tika definētas četras “zaļošanas” jomas klimata izglītības ieviešanai un stiprināšanai: skolas, mācību programmas, kopienas un sistēmas kapacitāte un pedagogu apmācības (skat. 1.attēlu). Šis Partnerības radītais ietvars tiek izmantots raksta analītiskajā daļā, izvērtējot Latvijas saniegumus klimata izglītības jomā.

Attēls 1. Četras darbību jomas pārmaiņu izglītībai

Avots: Autores vizualizācija, balstoties uz “Greening Education Partnership: Getting every learner climate ready,” UNESCO, n.d., https://unfccc.int/sites/default/files/resource/UNESCO.pdf

Ņemot vērā klimata pārmaiņu straujo attīstību un dažādo ietekmi, sagaidāms, ka klimats turpinās būt svarīgs aspekts, ko starptautiskā sabiedrība līdz ar ANO turpinās aktualizēt un integrēt sabiedrības izglītības jomā. Jau tagad ir redzams, ka klimata izglītība ir bijusi svarīga tēma vismaz trīs iepriekšējās ANO Klimata pārmaiņu konferencēs, un UNESCO attīsta savu kapacitāti klimata izglītības jomā, piemēram, pašlaik strādājot pie Zaļās skolas kvalitātes standarta un Zaļās mācību programmas vadlīnijām.¹¹ Tas paver Latvijai kā aktīvai starptautiskās kopienas dalībniecei iesaistīties un attīstīt šo izglītības nišu turpmāk.

Latvijas paveiktais klimata izglītības jomā

Klimata izglītība nav Latvijai sveša. Kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā, Latvija ir spērusi nozīmīgus soļus sabiedrības izpratnes par vidi un klimatu veicināšanā. Vides izglītība ilgtspējīgai attīstībai ir nostiprināta Vides aizsardzības likumā, paredzot zinātnes attīstību, sadarbības mehānismus un pēctecības principu dažādās izglītības pakāpēs vides izglītības jomā.¹² Likums papildus nosaka, ka augstskolu un koledžu mācību programmā ir jāiekļauj vides aizsardzības kurss, tādējādi nodrošinot apmācības vides jomā visiem augstākā izglītībā studējošiem. Ņemot vērā klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un Eiropas Savienības klimata mērķus, Latvija pašlaik izstrādā atsevišķu Klimata likumu. 2024.gada maija likumprojekts paredz arī sabiedrības izglītošanas pasākumus, kas mērķēti uz izpratnes un zināšanu veicināšanu, lai mazinātu un pielāgotos klimata pārmaiņām un sekmētu oglekļa mazietilpīgas ekonomikas attīstību.¹³

Latvijā darbojas Vides izglītības fonds, kas tika izveidots 1998.gadā “[..] ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību ar vides izglītības palīdzību”.¹⁴ Fonda aktivitātes ir saistītas ar Foundation for Environmental Education (FEE International) darbību un dažādu programmu īstenošanu Latvijā. Tā, piemēram, skolu līmenī Ekoskolu programma ir viena no izplatītākajām un redzamākajām Vides izglītības fonda aktivitātēm Latvijā. Darbojoties pirmskolās, pamatskolās un augstskolās, programma palīdz integrēt vides aizsardzības aspektus mācību iestāžu ikdienā. 2023.gadā Ekoskolu programmā iesaistījās vairāk nekā 195 izglītības iestāžu, no kurām 96 izglītības iestādes saņēma starptautisko Zaļo karogu (skat. 2.attēlu).¹⁵ Latvijā divas augstākās izglītības iestādes – Latvijas Universitāte un Vidzemes Augstskola – ir programmas dalībnieces.

Attēls 2. Ekoskolas ir izplatītas visā Latvijas teritorijā

Piezīmes: Zilā krāsā pirmskolas izglītības iestādes; zaļā – pamatskolas un vidusskolas; oranžā (praktiski nav redzama) – augstskolas.

Avots: “Ekoskola – nākotnes skola!” Ekoskolas, Vides izglītības fonds, 2024, https://ekoskolas.lv/

Latvijā ir plaša pieredze nevalstiskā sektora sadarbībai ar akadēmiskajām institūcijām un starptautiskajiem partneriem klimata izglītības jomā. Tā, piemēram, biedrība „Latvijas mazpulki” kopā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, Latvijas Dabas fondu un Norvēģijas lauksaimniecības un vides pētniecības institūtu “Bioforsk” īstenoja projektu “Klimata valoda”. Kā vairāku iepriekšēju vides nodarbību turpinājums, projekta mērķis bija paaugstināt Latvijas skolēnu izpratni, zināšanas un prasmes par klimata pārmaiņām, to mazināšanas un pielāgošanās iespējām, kā arī iesaistīt plašāku sabiedrību dabas adaptācijas klimata izmaiņām novērošanā.¹⁶ Projekta rezultātā tika izstrādāta mācību grāmata “Klimata valoda. Klimata izglītība skolās: praktiski ieteikumi”, kas apkopo eksperimentus un informācijas tehnoloģiju rīkus, ko skolotāji var izmantot darbam ar skolēniem. Tāpat tapa 10 video eksperimenti, kas, izmantojot to, kas katram ir pieejams mājās, palīdz labāk izprast klimatu un tā dažādību. Projekta autori rīkoja arī izglītojošus seminārus skolotājiem un mazpulku vadītājiem, tādējādi sagatavojot vairāk nekā 200 profesionāļus darbam ar bērniem un jauniešiem.

Latvija ir pievērsusies arī klimata aspektiem mūžizglītībā. Projekta “Klimata izglītība visiem” ietvaros Latvijas Universitātes pētnieki izstrādāja mācību programmu pašvaldību pārstāvju un pedagogu zināšanu paaugstināšanai klimata jomā. Starp izgatavotajiem materiāliem ierindojas mācību grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība”, e-tālmācības programma, vairāk nekā 30 prezentāciju materiāli, kā arī praktisku apmācību rīkošana profesionāļiem.¹⁷ Izstrādātā mācību programma un grāmata ir publiski pieejama visiem interesentiem un kalpo par lielisku resursu plašākas un zinātniskas informācijas ieguvei par klimatu un tā pārmaiņām ne tikai skolotājiem un dažādu jomu darbiniekiem, bet arī skolēniem un studentiem.

Latvija turpina pilnveidot izglītības sistēmu klimata jomā, liekot uzsvaru uz pedagogu zināšanu un prasmju attīstību, kā arī klimata izglītības pieejamību. Sadarbībā starp Rīgas pašvaldību un Rīgas Tehnisko universitāti tika īstenota “Klimata diena skolotājiem”, lai iedvesmotu skolotājus integrēt klimata aktivitātes darbā ar dažādu klašu skolēniem.¹⁸ Papildu izglītojošām darbnīcām, ko vadīja universitātes mācībspēks, projekts ļāva Rīgas pašvaldības skolotājiem iepazīties ar pilsētas mērķiem un darbiem klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2030.gadam. Šāda partnerība ļauj praktiski veicināt pedagogu izpratni par klimatam draudzīgām pilsētplānošanas iniciatīvām un apmainīties ar pieredzēm, mudinot viņus ieinteresēt un izglītot skolēnus klimata jomā jau no agra vecuma. Savukārt Latvijas Universitāte pašlaik izstrādā mācību kursu par ilgtspējīgu attīstību.¹⁹ Kurss ietvers dzimuma līdztiesības, enerģētikas un vides aspektus, un būs pieejams tiešsaistē visiem interesentiem.

Kopumā Latvijai ir likumiskais ietvars vides un klimata izglītībai, ko valsts turpina pilnveidot. Balstoties uz to, tiek īstenotas dažādas sabiedrības informēšanas un izglītošanas aktivitātes gan formālajā izglītībā, gan arī dažādu institūciju sadarbībā radītos pasākumos. Ir svarīgi ieviest monitoringa un izvērtēšanas praksi dažādām aktivitātēm, lai izprastu sabiedrības domas maiņas tendences. Tāpat, lai spēcinātu klimata izglītības vispusīgu attīstību, būtu nepieciešams sistemātiski pievērsties klimata pārmaiņām izglītībā, veidojot noturīgu un nepārtrauktu pieeju visos izglītības līmeņos – kādus konkrētus soļus būtu jāīsteno, šis tiek plašāk ieskicēts nākamajā sadaļā.

Skats nākotnē: klimata izglītības stiprināšanas iespējas Latvijā un citur pasaulē

Tāpat kā daudzas valstis, Latvija turpina pētīt un meklēt labākās metodes, kā mācīt par klimata pārmaiņām no maza bērna līdz pat pieaugušo vecumam. Pētījumi liecina, ka laba mūsdienu klimata izglītība ir balstīta gan uz zināšanu paplašināšanu, gan uz izglītojamo sociālo un emocionālo iesaisti vielas apguvē, gan arī dalību ilgtspējīgās aktivitātēs un taisnīguma izsvēršanu (skat. 3.attēlu).²⁰ Tādējādi tā pieprasa dažādu institūciju un jomu ciešāku koordinēšanu, izglītojamo praktisku iesaiti un mūsdienīgu rīku pielietošanu.

Attēls 3. Četri pīlāri labai klimata izglītībai

Avots: Autores vizualizācija, balstoties uz “Responding to Climate Change: A Primer for K-12 Education,” The Sustainability and Education Policy Network, 21.01.2021., https://sepn.ca/wp-content/uploads/2021/01/SEPN-CCEd-Primer-January-11-2021.pdf

Lai veicinātu klimata izglītību skolas līmenī, Latvija būtu nepieciešams integrēt klimata pārmaiņu aspektus ne tikai dabaszinātņu mācību priekšmetos, bet arī citur, kā piemēram, svešvalodu, literatūras, vēstures un politoloģijas apguvē. Klimata pārmaiņas ir daudzpusīgas, ietekmējot ne tikai dabu, bet cilvēci kopumā. Līdz ar to mācībās par klimatu ir jāakcentē sociālekonomiskus, politiskus un mākslas aspektus klimata jomā.²¹ Ir jāstiprina bērnu un jauniešu izpratne par klimata pārmaiņām balstoties uz trīs ilgtspējas pīlāriem: vides, ekonomisko un sociālo. Vēl jo vairāk, mācībām par klimatu jāietver praktiski eksperimenti, digitālie rīki, tai skaitā mākslīgā intelekta sniegtās iespējas. Klimata izglītībai ir jāparādas arī neformālajā izglītībā, tādā veidā dažādojot pieejas bērnu un jauniešu izpratnes par klimatu un ilgtspējīgu attīstību veicinašanai.

Nozīmīga loma klimata integrēšanai mācību saturā ir pedagogu zināšanām, prasmēm un gatavībai mācīt par klimatu. Lai atbalstītu skolotājus jaunas jomas apguvē un nodrošinātu pēc iespējas labāku izglītības kvalitāti, ir nepieciešams ietvert klimata un ilgtspējas aspektus jauno pedagogu sagatavošanas programmā. Tāpat ir būtiski turpināt piedāvāt apmācību iespējas esošajiem pedagogiem Latvijas pilsētās un reģionos, nodrošinot, ka skolotāji saņem aktuālu un zinātnē balstītu informāciju. Vienlaikus ir jāveicina pedagogu savstarpējā sadarbība, lai izveidotu un stiprinātu sistēmas pieeju mācībām par klimata pārmaiņām. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā straujo zināšanu un tehnoloģiju attīstību klimata pārmaiņu jomā. Šāda atbalsta sniegšana var pieprasīt arī ciešāku sadarbību starp Latvijas valdības iestādēm. Piemēram, Itālijā Izglītības ministrija cieši sadarbojas ar Ekoloģiskās pārejas ministriju, lai izstrādātu principus, vadlīnijas un mācību materiālus klimata izglītības jomā, tādējādi izglītojot “vides pazinēju” paaudzi.²²

Ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas ietekmē visu sabiedrību, Latvijai būtu jāveicina izpratne par šīs krīzes ietekmēm un sekām arī pieaugušo izglītībā. Izglītības un zinātnes ministrijas Individuālo mācību kontu pieejas²³ projekts sniedz lielisku iespēju integrēt klimata mācību materiālus un programmas iekš šīs vienotās prasmju vadības internetbankas, piedāvājot iziet apmācības klimata jomā Latvijas darbaspēkam. Latvija var turpināt atbalstīt valsts iestādēs un pašvaldībās strādājošos, piedāvājot viņiem apmācību kursus. To varētu darīt, piemēram, pilnveidojot iepriekš izstrādātu e-mācību kursu “Klimata pārmaiņas un pielāgošanās tām”²⁴ un turpinot to īstenošanu dažādos valsts pārvaldes līmeņos un visiem darbiniekiem.

Latvijas panāktais un sasniegtais vides un klimata izglītībā paver iespēju Latvijai turpināt stiprināt šo tematisko jomu un izmantot iegūtās zināšanas un pieredzi sadarbībai ar citām valstīm. Latvijai ir pieredze pārrobežu sadarbībai klimata izglītības jomā, veicinot zināšanu un pieredžu apmaiņu. Latvijas zinātnieku, pasniedzēju un pedagogu kopdarbs ir ļāvis integrēt praktiskas metodes un iespējas izpratnes par klimata pārmaiņām veicināšanai. Kā piemēru var minēt digitālo fenoloģisko novērojumu krātuvi (dabasdati.lv), kur ikviens interesents var pievienot savus dabas novērojumus, stiprinot sabiedrības zinātnes pieeju un ļaujot pētniekiem iegūt un analizēt datus no visas Latvijas.

P.S. Raksta autore izsaka pateicību Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošajai pētniecei, ģeogrāfijas zinātņu doktorei Guntai Kalvānei par sniegto interviju un atbalstu raksta tapšanā.

^[1] “AR6 Synthesis Report. Figure SPM.1.,” Intergovernmental Panel on Climate Change, 2023, https://www.ipcc.ch/report/ar6/syr/figures/summary-for-policymakers/figure-spm-1/

^[2] “Why we urgently need to teach and learn about climate change,” UNESCO, 20.04.2023,

https://www.unesco.org/en/articles/why-we-urgently-need-teach-and-learn-about-climate-change?page=344

^[3] “Climate change education,” UNESCO, n.d., https://www.unesco.org/en/node/66349

^[4] “Par ko iestājas Latvija,” Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, 09.11.2023., https://www.mfa.gov.lv/lv/par-ko-iestajas-latvija

^[5] “United Nations Framework Convention on Climate Change,” United Nations, 1992, https://unfccc.int/files/essential_background/background_publications_htmlpdf/application/pdf/conveng.pdf

^[6] “Kyoto Protocol to the United Nations Framework Convention on Climate Change,” United Nations, 1998, https://unfccc.int/resource/docs/convkp/kpeng.pdf

^[7] “Paris Agreement,” United Nations, 2015, https://unfccc.int/files/essential_background/convention/application/pdf/english_paris_agreement.pdf

^[8] “Goal 13. Take urgent action to combat climate change and its impacts,” United Nations, Department of Economic and Social Affairs, Sustainable Development, n.d., https://sdgs.un.org/goals/goal13#targets_and_indicators

^[9] “Goal 4. Ensure inclusive and equitable quality education and promote lifelong learning opportunities for all,” United Nations, Department of Economic and Social Affairs, Sustainable Development, n.d., https://sdgs.un.org/goals/goal4#targets_and_indicators

^[10] “Greening Education Partnership,” UNESCO, n.d., https://www.unesco.org/en/sustainable-development/education/greening-future

^[11] “Empowering learners and teachers for climate action,” UNESCO, 2023, https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000387951

^[12] “Vides aizsardzības likums,” Likumi.lv, 2006, https://likumi.lv/ta/id/147917-vides-aizsardzibas-likums

^[13] “Klimata likums,” Valsts kanceleja, 2024, https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7987de45-93fd-45e3-ac4c-948251c622d9

^[14] “Mūsu misija un vēsture,” Vides izglītības fonds, n.d., https://videsfonds.lv/musu-misija-un-vesture

^[15] “Kā viss sākās,” Ekoskolas, Vides izglītības fonds, 2024, https://ekoskolas.lv/lv/par-mums/ka-viss-sakas

^[16] “Par projektu/About the project,” Climate Language, n.d., https://languageofclimate.wordpress.com/about-the-project/

^[17] “Klimata izglītība visiem,” Latvijas Universitāte, n.d., https://www.lu.lv/en/zinatne/programmas-un-projekti/citi-projekti-un-petijumi/klimata-izglitiba-visiem/

^[18] “Iedvesmos skolotājus mācību procesā ieviest klimata aktivitātēs,” Rīgas Tehniskā universitāte, 17.04.2024., https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/iedvesmos-skolotajus-macibu-procesa-ieviest-klimata-aktivitates

^[19] “Intervija ar Guntu Kalvāni”, 07.05.2024.

^[20] “Responding to Climate Change: A Primer for K-12 Education,” The Sustainability and Education Policy Network, 21.01.2021., https://sepn.ca/wp-content/uploads/2021/01/SEPN-CCEd-Primer-January-11-2021.pdf

^[21] Krajick, Kevin. “How Best to Educate People About Climate Change?” Columbia Climate School, 22.01.2024., https://news.climate.columbia.edu/2024/01/22/how-best-to-educate-people-about-climate-change/

^[22] “Getting every school climate-ready: How countries are integrating climate change issues in education?” UNESCO, 2021, https://doi.org/10.54675/NBHC8523

^[23] “Ieviesīs mācību kontus pieaugušajiem individualizētām mācību iespējām,” Izglītības un zinātnes ministrija, 05.07.2023., https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/ieviesis-macibu-kontus-pieaugusajiem-individualizetam-macibu-iespejam?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

^[24] “E-mācību kurss “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām”,” Valsts administrācijas skola, n.d., https://mps.vas.gov.lv/edu/course/854

Eseja atspoguļo galvenās problēmas Drošības padomes funkcijās, it īpaši ņemot vērā notikumu attīstību Ukrainā un Krievijas pieaugošo agresiju ne tikai kaujas laukā, bet arī starptautiskās organizācijās. Drošības padomes darbā arvien vairāk jāsastopas ar veto lietojumu un dažu dalībvalstu nevēlēšanos darboties pēc labākajiem ANO Statūtu principiem.

Atslēgvārdi: Drošības padome, veto, Krievijas agresija Ukrainā.

Apvienoto Nāciju Organizācija (turpmāk tekstā ANO) tika dibināta ar mērķi nepieļaut jaunus karus.¹ Lielā mērā organizācija ir bijusi veiksmīga – 78 gadu laikā konflikts, kas līdzinās Otrajam pasaules karam, nav noticis, tomēr 2023. gadā tika pieredzēts lielākais skaits konfliktu kopš 1945. gada, un vairāk nekā 2 miljardi cilvēku dzīvoja konfliktu zonās.² Šīs esejas mērķis ir izvērtēt Drošības padomes (turpmāk tekstā DP) rīcību un darbības problemātiku Krievijas-Ukrainas kara kontekstā, lai secinātu, vai mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos tā ir spējīga nodrošināt starptautisko mieru un drošību.

ANO Statūtu 24. pantā noteikts, ka institūcija, kurai uzticēta starptautiskā miera un drošības uzturēšana, ir DP. Tā sastāv no 15 dalībvalstīm – 5 pastāvīgajām un 10 nepastāvīgajām, kuras tiek ievēlētas uz 2 gadu termiņu, pievēršot galveno uzmanību valstu aktivitātēm starptautiskā miera un drošības uzturēšanai un citu ANO mērķu sasniegšanā, kā arī taisnīgam ģeogrāfiskam sadalījumam. Amerikas Savienotās Valstis (turpmāk tekstā ASV), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Francijas Republika, Ķīnas Tautas Republika (turpmāk tekstā ĶTR) un Krievijas Federācija (turpmāk tekstā KF) veido DP kodolu, būdamas pastāvīgās dalībvalstis. Tām ir veto tiesības, respektīvi, valstis var apturēt kāda DP lēmuma pieņemšanu. Lai rūpes par starptautisko mieru un drošību būtu iespējamas, ANO Statūtos noteikti dažādi mehānismi to uzturēšanai: sankcijas, ekonomisko un diplomātisko sakaru pārtraukšana, un bruņota spēka izmantošana. Pagātnē DP ir veiksmīgi izmantojusi sev piešķirtos mehānismus, lai nodrošinātu starptautisko mieru un drošību, piemēram, Līča kara (1990-1991) laikā, kad Irākas karaspēks okupēja Kuveitas teritoriju. Kara gaitā DP pieņēma vairākas rezolūcijas, kas izveidoja 34 valstu koalīciju (ASV vadībā), kas 1991. gada 24. februārī uzsāka sauszemes iebrukumu Irākas okupētajās teritorijās. Mazāk nekā 100 stundu laikā Kuveita tika atbrīvota.³

2022. gada 24. februārī ģeopolitiskā situācija Eiropā un pasaulē krasi izmainījās – KF, viena no DP pastāvīgajām dalībvalstīm, uzsāka pilna mēroga iebrukumu savas kaimiņvalsts, Ukrainas, teritorijā.⁴ Iebrukums ir klajš Statūtu pārkāpums, kur ANO dalībvalstis ir apņēmušās ievērot cita citas teritoriālo integritāti. Laika periodā no 2022. gada februārim līdz 2023. gada decembrim DP ir centusies pieņemt 5 rezolūcijas, tomēr tas nav izdevies pastāvīgo dalībvalstu veto tiesību dēļ.

Divu kara gadu laikā DP uzrunājušas gan KF, gan Ukrainas amatpersonas, tajā skaitā Volodimirs Zelenskis un Sergejs Lavrovs. KF izmantojusi ”Arria-formulu”, kas DP ļauj izteikties plašākam cilvēku lokam, lai institūciju uzrunātu Kremļa politiskajam diskursam izdevīgas personas: Maskavas patriarhāta pārstāvis un ”miera aktīvisti” Rodžers Voterss, Kirils Višinskis un Sergejs Čaulins.

Tā kā DP nav spējīga spert kopīgus soļus starptautiskā miera un drošības uzturēšanā, tas jādara valstīm individuāli. ASV, Apvienotā Karaliste un Francijas Republika sniegušas humānu, militāru un ekonomisku palīdzību Ukrainai, kā arī šo valstu vadītāji devušies vizītēs uz kara skarto valsti, lai izrādītu savu solidaritāti. Institūcija, kurai jārūpējas par starptautisko mieru un drošību, Krievijas-Ukrainas kara kontekstā to nav spējīga izdarīt, jo tās struktūra un ANO Statūti veidoti idealizētai pasaulei, kurā DP pastāvīgās dalībvalstis nav agresori. KF, īstenojot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, izaicina pašreizējo pasaules kārtību, kas balstīta ANO Statūtos. Pasaule mainās, tāpēc tas jādara arī DP. Pašlaik rīcībspējīgas alternatīvas ANO un DP nav, tomēr pēc Krievijas-Ukrainas kara nāksies pārskatīt pašreizējo pasaules kārtību. Jācer, ka tā būs izdevīga Latvijai un tās sabiedrotajiem.

^[1] Apvienoto Nāciju Organizācija. Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.likumi.lv/wwwraksti/2018/020/BILDES/ARL.2227-PIEL_1.PDF

^[2]  United Nations. With Highest Number of Violent Conflicts Since Second World War, United Nations Must Rethink Efforts to Achieve, Sustain Peace, Speakers Tell Security Council [tiešsaiste]. Pieejams: https://press.un.org/en/2023/sc15184.doc.htm

^[3] Office of the Historian. The Gulf War, 1991 [tiešsaiste]. Pieejams: https://history.state.gov/milestones/1989-1992/gulf-war

^[4]  Latvijas Sabiedriskie Mediji. Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/

^[5] United Nations Security Council. S/2022/155 [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.securitycouncilreport.org/atf/cf/%7B65BFCF9B-6D27-4E9C-8CD3-CF6E4FF96FF9%7D/s_2022_155 .pdf

^[6] United Nations Security Council. S/2022/231 [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.securitycouncilreport.org/atf/cf/%7B65BFCF9B-6D27-4E9C-8CD3-CF6E4FF96FF9%7D/s_2022_231 .pdf

^[7] United Nations. Security Council Fails to Adopt Resolution Condemning Moscow’s Referenda in Ukraine’s Occupied Territories, as Permanent Member Employs Veto [tiešsaiste]. Pieejams: https://press.un.org/en/2022/sc15046.doc.htm

^[8]  United Nations Security Council. S/2022/821 [tiešsaiste]. Pieejams: https://undocs.org/Home/Mobile?FinalSymbol=S%2F2022%2F821&Language=E&DeviceType=Desktop&LangRe quested=False

^[9] United Nations Security Council. S/2023/212 [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.securitycouncilreport.org/atf/cf/%7B65BFCF9B-6D27-4E9C-8CD3-CF6E4FF96FF9%7D/s_2023_212 .pdf

Latvijas kampaņa dalībai ANO Drošības padomē 2026-27. gadam ir nozīmīga ne tikai Latvijas ārpolitikas stiprināšanā, bet arī jauniešu politikas realizācijā, fokusējoties uz jau panākto un vēl sasniedzamo. Lai gan ne visi jautājumi ANO Drošības padomē ir tieši ar jauniešu audioriju saistīti, tā ir vissvarīgākā platforma ANO un multilaterālās organizācijās visā pasaulē. Tādējādi dienaskārtībā var ne tikai iekļaut, bet arī uzsvērt jauniešu lomu ANO, ar garantiju tikt sadzirdētiem. Latvijas uzdevums ir šo iespēju izmantot, stiprinot jauniešu iesaistes institucionālo ietvaru gan ANO, gan Latvijas delegācijās un vietējā viedokļu ievākšanā.

Atslēgvārdi: ANO Jauniešu delegātu programma, jauniešu politika, Latvijas kampaņa ANO Drošības padomē.

Nesen atklātajā Latvijas kampaņā ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles vietai 2026-2027. gadam, Latvija virza visdažādākos mērķus, kas diezgan plaši atspoguļo Latvijas nostāju svarīgākajos ANO dienaskārtības jautājumos. Noteikti skaidrākie no virzieniem pagaidām iezīmējas centieni stiprināt tiesiskuma un demokrātijas vērtības visā pasaulē, tajā iekļaujot arī tādus jēdzienus kā sieviešu tiesību veicināšana un ilgtspējīga attīstība.¹ Šīs esejas mērķis is saprast un aplūkot veidus, kā Latvijas kampaņa un potenciālā dalība ANO Drošības padomē var veicināt jauniešu interešu pārstāvību, rādot labu piemēru arī pārējām šīs organizācijas dalībvalstīm. Lai gan vismaz saukļos un galvenajās kampaņas vadlīnijās nav skaidru norāžu un uzsvara uz jauniešu politikas jautājumiem, ir daudzas jomas, kas netieši skar šo mērķa grupu.

Jauniešu pārstāvniecība ANO

ANO struktūrās jauniešu pārstāvniecība tiek arvien uzlabota un meklēti jauni veidi, kā labāk un efektīvāk ievākt jauniešu viedokļus, lai uz tiem labāk varētu atsaukties dažādos ANO izdotos dokumentos un rezolūcijās. Pagājušā gada beigās tika izveidots ANO Jauniešu birojs, kura vadītājs ir jaunieceltais ANO Ģenerālsekretāra vietnieks Felipe Pauljērs (Felipe Paullier).² Šāds solis norāda, ka valstis, apstiprinot rezolūciju A/RES/76/306 Ģenerālajā asamblejā, ir stingri iestājušās par jauniešu lomas veicināšanu lēmumu pieņemšanā.³ Tomēr, birojam vēl tikai sākot strādāt un definējot savas funkcijas, pastāv riski, ka dažādas jauniešu rīcībā pastāvošas kompetences un struktūras var tikt atstātas novārtā. Diemžēl pārorganizēšana un pilnvaru sadale ne vienmēr ir ļoti kārtīgs un precīzs process – tas prasa atbildību un atbalstu no dažādām nevalstiskajām un jauniešu organizācijām, kā arī no galvenajiem jaunatnes politikas balss pārstāvjiem ANO – no ANO Jauniešu delegātiem.

Latvijā ANO Jauniešu delegātu programma strādā jau no 2020. gada un šobrīd ir viena no vairāk kā 40 valstīm, kas ir reģistrējušas savus jauniešu delegātus.⁴ Ir publicēti arī pārskati par delegātu labākajām praksēm un programmu darbību, kas noder jaunu aktivitāšu un koordinēšanas procesā starp valstīm.⁵ Delegātu uzdevums ir savās valstīs popularizēt Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un veicināt jauniešu izpratni par ANO, pārstāvot viņu intereses tādos forumos kā Ģenerālā asambleja vai ECOSOC jauniešu forums, realizējot ANO izveidoto jauniešu politiku 2030. gadam.^{6 7}

Skaidrs, ka Latvijas potenciālā dalība Drošības padomē stiprinās valsts diplomātisko tēlu, ļaus iestāties par demokrātiskām vērtībām un mieru, kā arī ļaus dalīties ar labajiem piemēriem valsts politikā, tādā veidā veicinot kontaktus gan ekonomiskajai attīstībai, gan sadarbībai ar tām valstīm, ar kurām iepriekš kontakti nav bijuši tik aktuāli. Ieguvumus skaidri definējis Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Drošības padomē Andrejs Pildegovičs.⁸ Viņš min tādus piemērus, kā Latvijas tēla stiprināšana dezinformācijas apkarošanā, ekonomisko sakaru veicināšana, terorisma apkarošana un mazo valstu nozīmes celšana ANO. Ne mazāk svarīgi ir dalīties ar labajiem piemēriem, kā, inovācijām lauksaimniecībā, sieviešu iesaistē zinātnē un darbu starptautisko tiesību institūcijās, atbildot uz agresoru vērstajiem draudiem.⁹ Šis is iemesls, kādēļ arī jauniešu politikai un iesaitei būtu jābūt Drošības padomes kampaņas centrā.

Latvijai potenciāli divu gadu garumā, un jau pirms tam kampaņas laikā, ir iespēja tikt sadzirdētai plašas auditorijas vidū. Ir jāizmanto šī izdevība, lai demonstrētu efektīvus jauniešu iesaistes mehānismus, realizējot ANO Jauniešu politikā definēto 1. mērķi – iesaistīt jauniešus ne tikai kā tokenisma simbolus, bet piedāvāt konkrētas iespējas arī rakstveidā paust savu viedokli un izsekot, kur šis viedoklis nonāk pēc tam valsts paustajās pozīcijās dažādos ANO forumos.¹⁰ Protams, Latvija jau aktīvi realizē Jauniešu delegātu programmu, taču tā var izmantot savu pozīciju un plāšāko uzmanību, lai lobētu vēl pārskatāmākus iesaistes veidus gan ANO Jauniešu birojā, gan ANO Sociālo un ekonomisko lietu departamentā. Diemžēl ANO institūcijās iesaistes veids var būt diezgan nepārskatāms, jo iztrūkst pārredzamības tajā, kas tieši no valstu rekomendācijās paustā tiek iekļauts jaunatnes dokumentu gala versijās. Piemēram, šī gada ECOSOC Jauniešu forumā arī Latvija uzstājās ar runām par mākslīgā intelekta izmantošanu izglītībā, kā arī par klimata krīzes izaicinājumiem, taču ārpus šī foruma tieši Latvijas jauniešu nostāja nekur sīkāk netiek atspoguļota.¹¹ Šim mērķim un patiesai jauniešu iespējošanai nepieciešams prasīt lielāku atbildību no ANO, kā arī citām dalībvalstīm savu jauniešu delegātu sagatavošanā un tekstveida informācijas publicēšanā ANO aģentūru un sekretariāta mājaslapās, lai visu valstu jauniešu pozīcijām varētu ērti sekot līdzi.

Jauniešiem svarīgie jautājumi Drošības padomes kontekstā

Nebūt nav tā, ka Latvijas kampaņas ietvaros jauniešu intereses nav atspoguļotas vai tās nesakrīt ar jau minētajiem tematiem. Noteikti ir daudz interešu, kas nav atsevišķi jāizdala, bet gan jāuzsver tikai nianses jauniešu iesaistē konkrētajos ārpolitikas jautājumos. Tā, piemēram, runājot par mieru un drošību ANO ietvaros jau ir aktuāla iniciatīva jauniešu iesaistē miera uzturēšanā (Youth, Peace and Security Agenda), jo zināms, ka jaunieši bieži vien ir visvairāk iesaistīti konfliktos un to risināšanā.¹² Arī vides un klimata tēmas Latvijai un tās jauniešiem ir svarīgas, lai gan jaunieši parasti šo tematu uzsver, īpaši norādot uz faktu, ka viņi būs tie, kam būs jācieš no sekām, kas radīsies, ja šobrīd politiķi un diplomāti nepieņems pareizos lēmumus. Šajā jautājumā, piemēram, COP 28 gala rezolūcijas un YOUNGO (United Nations Framework Convention on Climate Change galvenā jauniešu nodaļa) globālajā jaunatnes dokumentā ambīcijas klimata mērķiem noteikti atšķiras.¹³ Latvijai šajā sakarā būtu īpaši jāizceļ šīs jauniešiem svarīgās nianses pasaules politikā.

Protams, arī jauniešiem pašiem ir nozīmīga loma Latvijas darbībai Drošības padomē un kampaņā pausto mērķu īstenošanā. Jauniešu diplomātija ir aktīvs rīks, lai tāpat kā “pieaugušie” diplomāti varētu aktīvi veidot nostāju nozīmīgākajos ANO jautājumos. Jāmin, ka jaunieši nebūt nav vienādi un tāpat kā ANO dalībvalstīm, arī viņu nostājas bieži atšķiras. Latvijai un citām līdzīgi domājošām valstīm ir jāstiprina jauniešu pārstāvniecība, lai tā netiktu aizvietota ar dažādu valstu tokenistisko pieeju. Piemēram, tādu agresorvalstu kā Krievijas jauniešu delegāti arī gūst platformu ANO, lai popularizētu savu viedokli un atspoguļotu savu nostāju ANO rezolūcijās. Ir skaidrs, ka ir jāiestājas pret šādiem mēģinājumiem vērsties pret ANO institūciju noturību un ANO lomas sabotāžu pasaulē. Autoritāras valstis, kā Ķīna un Krievija, ir sapratušas, ka var izmantot sev pieejamos diplomātiskos resursus, lai lobētu savas intereses ANO, tostarp jauniešu vidū, aizkavējot institūcijas darbu un aizstājot mazāku valstu intereses, kuras diemžēl bieži vien nevar atļauties izrādīt līdzīgu aktivitāti ANO darbā sava mazākā diplomātiskā korpusa izmēra dēļ.¹⁴

Tikpat svarīgi Latvijas un citu valstu centienos ANO institūcijās iesaistīt jauniešus ir spēt radīt skaidru izpratni par ANO nepieciešamību. Laikā, kad ANO piedzīvo budžeta krīzi un dažādu valstu neuzticību, piemēram, Drošības padomei un cilvēktiesību aģentūrām, ir svarīgi no jauna komunicēt par šīs organizācijas nozīmi.¹⁵ Latvija ir to valstu starpā, kas nu jau no saņēmējvalsts ir kļuvusi par donorvalsti ANO, tādējādi nodrošinot organizācijas stabilitāti un finansiālo paredzamību.¹⁶ Latvija var pārstāvēt mazu valstu intereses, kā arī jauniešus, lai nodrošinātu ANO noturību un ilgtspēju. Bez nākamo paaudžu ieinteresētības ANO darbā būs grūti panākt, ka Latvijas darba augļi Drošības padomē tiktu saglabāti ilgākā laika posmā.

Secinājumi

Latvija savā kampaņā Drošības padomei var izcelties ne tikai ar labiem piemēriem gan drošības, klimata un tiesību jomās, bet gan vērst uzmanību uz jauniešiem aktuāliem jautājumiem, it īpaši to noturīgai pārstāvniecībai ANO. Tuvojoties Nākotnes samitam šī gada septembrī un noritot darbam pie Nākotnes pakta, ir svarīgi jau laicīgi domāt, kā šos dokumentus uzlabot, lai būtu skaidri mērķi tieši jauniešu iesaistei, un kā lemto realizēt arī Drošības padomē.¹⁷ Konkrētas rekomendācijas šajā sakarā iekļauj kompetenču skaidru definēšanu ANO Jauniešu delegātu programmām visu dalībvalstu vidū, centienus iedzīvināt tekstā jauniešu forumos nolemto un panākot dalīšanos ar labās prakses piemēriem, lai to pārņemtu arī citas delegācijas, tostarp arī ārpus Eiropas Savienības valstīm.

^[1] Latvijas kandidatūra ANO Drošības padomē (2026–2027) | Ārlietu ministrija. https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-kandidatura-ano-drosibas-padome-2026-2027. Piekļuve 27.05.2024.

^[2] United Nations Youth Office | United Nations Secretary-General. https://www.un.org/sg/en/global-leadership/united-nations-youth-office/all. Piekļuve 27.05.2024.

^[3] Sess.: 2021-2022), UN General Assembly (76th. Establishment of the United Nations Youth Office :: Resolution /: Adopted by the General Assembly. Sept. 2022. digitallibrary.un.org, https://digitallibrary.un.org/record/3987020.

^[4] Latvijas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jauniešu delegātu programma – KLUBS “MĀJA.” https://www.klubsmaja.lv/ano-jdp/. Piekļuve 27.05.2024.

^[5] Global Youth Voices – Dansk Ungdoms Fællesråd. https://duf.dk/internationalt-arbejde/global-youth-voices. Piekļuve 27.05.2024.

Lukas Svana on LinkedIn: Minimum Standards for European Youth Delegate Programmes. https://www.linkedin.com/posts/lukassvana_minimum-standards-for-european-youth-delegate-activity-7183513706717171713-tnFP. Piekļuve 27.05.2024.

^[6] “Youth 2030: The UN Youth Strategy.” Office of the Secretary-General’s Envoy on Youth, https://www.un.org/youthenvoy/youth-un/. Piekļuve 27.05.2024.

^[7] “Youth2030 Pulse Newsletter.” Office of the Secretary-General’s Envoy on Youth, https://www.un.org/youthenvoy/youth2030-pulse-newsletter/. Piekļuve 27.05.2024.

^[8] Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2024. https://www.lai.lv/publikacijas/latvian-foreign-and-security-policy-yearbook-2024-1188. Piekļuve 27.05.2024.

^[9] Ibid., 123-133.

^[10] (“Youth 2030: The UN Youth Strategy”).

^[11] ECOSOC Youth Forum 2024 | Economic and Social Council. https://ecosoc.un.org/en/what-we-do/ecosoc-youth-forum/about-youth-forum/ecosoc-youth-forum-2024. Piekļuve 27.05.2024.

^[12] Youth, Peace and Security | PEACEBUILDING. https://www.un.org/peacebuilding/policy-issues-and-partnerships/policy/youth#:~:text=The%20Youth%2C%20Peace%20and%20Security%20Agenda&text=This%20landmark%20resolution%20identifies%20five,partnerships%2C%20and%20disengagement%20and%20reintegration. Piekļuve 27.05.2024.

^[13] “Global Youth Statement.” COY18 UAE, https://www.coy18uae.org/global-youth-statement. Piekļuve 27.05.2024.

^[14] “China and Russia: Exploring Ties Between Two Authoritarian Powers.” Council on Foreign Relations, https://www.cfr.org/backgrounder/china-russia-relationship-xi-putin-taiwan-ukraine. Piekļuve 27.05.2024.

^[15] UN’s Financial Troubles Jeopardize Critical Human Rights Work | Human Rights Watch. 13 Feb. 2024, https://www.hrw.org/news/2024/02/13/uns-financial-troubles-jeopardize-critical-human-rights-work.

^[16] Latvija un tās pārstāvji ANO | Ārlietu ministrija. https://www.mfa.gov.lv/lv/latvija-un-tas-parstavji-ano. Piekļuve 27.05.2024.

^[17] Nations, United. “Summit of the Future Website – EN.” United Nations, https://www.un.org/en/summit-of-the-future. Piekļuve 27.05.2024.

Lai pētītu aprites ekonomiku tiek vērsta uzmanība uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem un to realizēšanu pasaulē Apvienoto Nāciju programmu ietvaros, kā, piemēram, Apvienoto Nāciju Vides programmu, kā arī caur dalībvalstu savienībām, kā Eiropas Savienību. Šis darbs pēta aprites ekonomikas lomu Eiropas Savienības un ANO diskursā. Uzmanība tiek vērsta uz to, ka Apvienoto Nāciju Vides programma nespēj sekmīgi noteikt, cik veiksmīga un vadīta notiek pāreja uz aprites ekonomiku pasaulē tādu iemeslu dēļ, kā, piemēram, nepilnīga datu ievākšanas sistēma, kas norādītu atkritumu plūsmas daudzumu vai izejvielu izmantojuma daudzumu ANO dalībvalstīs. Šī problēma norāda uz to, ka aprites ekonomikas modeļi netiek pilnvērtīgi aktualizēti pasaulē, tādēļ 2030. gada ilgtspējīgās attīstības mērķi netiks sasniegti.

Atslēgvārdi: aprites ekonomika, Eiropas Savienība, Apvienoto Nāciju Vides programma, pārejas problēmas.

Tev būs darināt mērķus nākotnei. Liekas, tāds ir starptautisko organizāciju un politisko organizāciju bauslis, kas turpina definēt vērtības, valstu iniciatīvas un pasaules skatu uz “gaiši zaļāku” nākotni. Raugoties uz starptautisko organizāciju un valsts savienību sadarbību ir iespējams pamanīt vairākas kopīgas iezīmes ilgtspējīgas izaugsmes mērķos, kas tiek definēti, kā realizējami līdz noteiktam laikam nākotnē, nenosakāmos apstākļos. Mērķi veicināt ilgtspēju, kas tiek aktualizēti līdz 2030. gadam, parādās starptautiskās Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) darbības plānā un ietekmē Eiropas Savienības klimata saudzēšanas mērķus. Tos raksturo tieksme pēc tīrākas apkārtējās vides, mainītas patērētāju kultūras un inovācijām ražošanas procesos.¹ Eiropas Savienības risinājums ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu realizēšanai ir pakāpeniska pāreja uz aprites ekonomiku.² Šis fakts raisa jautājumus – vai aprites ekonomika tiek uzskatīta kā risinājums ANO pasaules ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī, vai tā tiek realizēta pasaulē.

Aprites ekonomika un Eiropas Savienība

Aprites ekonomika apvieno maiņas likumdošanā, uzņēmējdarbībā, kā arī individuālā līmenī, lai maksimalizētu produktu dzīves ciklu, līdz ar to mazinot vajadzību iegūt izejvielas jaunu produktu ražošanai.³ Eiropas Savienībā tas tiek uzskatīts kā risinājums klimata pārmaiņām, jo samazinoties ražošanas apjomiem un produktu patēriņam, samazinās kaitīgo emisiju daudzums no ražošanas un patērēšanas procesiem.⁴ Līdzīga ideja produkta dzīves cikla palielināšanai ir produktu efektīvs izmantojumus arī tad, kad tie tiek uzskatīti kā atkritumi, piemēram, enerģijas iegūšanas process no bioloģiskiem atkritumiem.⁵ Aprites ekonomikā izejvielu dzīves cikls tiek attēlots apļveida diagrammā, kurā liels uzsvars tiek uzlikts uz resursu vairākkārtēju iesaistīšanu ražošanā un patērētāja atbildīgu rīcību, veicot atkritumu šķirošanu un produktu uzturēšanu.⁶ Līdz ar to ir iespējams saprast, cik svarīga ir pakāpeniska pāriešana uz aprites ekonomiku Eiropas Savienībā, kas konstanti tiek novērota caur tādām aģentūrām kā Eiropas Vides aģentūra.⁷ Tomēr, piemērota attīstība aprites ekonomikas izaugsmē nav saskatāma, jo jaunākie dati liecina, ka pārstrādātu materiālu izmantojums Eiropas Savienībā sasniedz tikai 11,5 procentus.⁸ Šī statistika izraisa šaubas par vides aizsardzības mērķu sasniegšanu Eiropā.⁹ Lēnais progress, kas ir redzams Eiropā, raisa diskusiju par to, kā aprites ekonomika tiek realizēta pasaulē.

Aprites ekonomika un ANO

Globālā kontekstā mēs nonākam līdz apspriedei par aprites ekonomikas lomu ANO diskursā, kā arī faktoriem, kas ietekmē to kā pasaules risinājumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

Aprites ekonomika nav svešs termins ANO vides aizsardzības un ekonomikas diskursā. Tās ieviešana sekmētu veiksmīgu ANO septiņpadsmit ilgtspējīgas attīstības mērķu izpildi.¹⁰ Tomēr informācija par to, cik sekmīgi tiek organizēta pāriešana uz aprites ekonomiku kopš 2030. gada mērķu uzstādīšanas, nav sastopama ziņojumos vai pētījumos, kas aktualizē resursu politikas vitālo nepieciešamību mainīties uz aprites modeļiem. ¹¹ Būtiska problēma, kas mazina iespēju ANO programmām un organizācijām noteikt, cik statistiski veiksmīgi lineāri ekonomikas modeļi tiek pārvērsti aprites modeļos globāli, ir necentralizēta atkritumu daudzuma noteikšanas sistēma. ¹² Turklāt, faktori, kā nepilnības statistikas atskaitēs par atkritumu daudzumu ANO dalībvalstīs, it īpaši no jaunattīstības valstīm, kā arī ierobežojumi, kas rodas no dalībvalstu finansiālo, cilvēkresursu un tehnoloģiskās attīstības situācijām, iespaido ANO spēju veikt informatīvus un aprites ekonomikas veicinošus lēmumus ilgtspējīgas attīstības mērķu jomās. ¹³ Lai risinātu aprites ekonomikas pārejas stāvokli, tiek virzīti vairāki risinājumi.

Piedāvātie risinājumi nākotnei

Visu risinājumu pamatā atrodas politiskas iniciatīvas, kas ietekmē dalībvalstu ieinteresētību pakāpeniski pārtraukt neilgtspējīgas darbības, valsts, uzņēmējdarbības un individuālā līmenī.  Piemēram, ANO Vides programma steidzina institucionalizēt resursu pārvaldību caur tādiem procesiem, kā ilgtspējīgas resursu izmantošanas veidu definēšanu visos pārvaldības līmeņos, iedrošināšanu sniegt patiesu resursu izmaksu atspoguļojumu dalībvalstu ekonomikas struktūrās un ilgtspējīgu patēriņu un uzņēmumu modeļu popularizēšanu pasaulē. ¹⁴ Tiek paredzēts, ka šo procesu izpilde nodrošinātu iespēju paātrināt atbildīgu un inovatīvu risinājumu veidošanu, lai veicinātu aprites ekonomikas pieņemšanu sabiedrībā līdz 2030. gadam. ¹⁵

Kopumā, aprites ekonomika tiek uzskatīta par risinājumu ANO pasaules ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ņemot vērā to, ka tā sevī iekļauj realizēšanas iespējas visiem septiņpadsmit 2030. gada attīstības mērķiem. Tomēr dati, kas pierādītu, ka aprites ekonomika tiek veiksmīgi realizēta, nav pieejami pētījumos, ko veic ANO programmas un organizācijas. Iemesls aprakstītajai problēmai ir nepilnīga datu ievākšanas sistēma, kas ietekmē ANO spēju veikt lēmumus par turpmāku aprites ekonomikas attīstību. Lēmumu neizpildīšana un laika ierobežotais daudzums var radīt negatīvu ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, un pierāda, ka bez aktīvas sadarbošanās starp dalībvalstīm un aktīvu sabiedrības informēšanu, aprites ekonomika nespēs atrast vietu, kur augt, lineārā pasaulē.

^[1] “ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi,” Pārresoru koordinācijas centrs, 14. Maijs, 2024. http://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana-latvija/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki.

^[2] Eiropas Vides aģentūra, Accelerating the circular economy in Europe – State and outlook 2024 (Luksemburga: Publications Office of the European Union, 2024), 5.

^[3] Eiropas Vides aģentūra, Accelerating the circular economy in Europe – State and outlook 2024, 14.

^[4] Eiropas Vides aģentūra, Accelerating the circular economy in Europe – State and outlook 2024, 14.

^[5] “Capturing the climate change mitigation benefits of circular economy and waste sector policies and measures,” Eiropas Vides aģentūra, 28. Februāris 2024. https://www.eea.europa.eu/publications/capturing-the-climate-change-mitigation

^[6] Eiropas Vides aģentūra, Accelerating the circular economy in Europe – State and outlook 2024, 11.

^[7] Eiropas Vides aģentūra, Accelerating the circular economy in Europe – State and outlook 2024, 5.

^[8] “Circular material use rate in Europe,” Eiropas Vides aģentūra, 2. Februāris 2024. gads. https://www.eea.europa.eu/en/analysis/indicators/circular-material-use-rate-in-europe

^[9] Eiropas Vides aģentūra, “Circular material use rate in Europe”.

^[10] De Hallgren, S., Julca, A., Lucio, J., Ferrufino, R., Costa, H., “New economics for sustainable development: Circular economy”, 4.

^[11] Apvienoto Nāciju Vides programma, Global resources outlook 2024: Bend the trend – Pathways to a liveable planet as resource use spikes (Nairobi: International Resource Panel, 2024), xiv – xv.

^[12] Allimadi, A., Ge, H., Yang, W., “Accelerate action to revamp production and consumption patterns:

the circular economy, cooperatives and the social and solidarity economy,” Decade of Action Policy Brief, 109., (Jūnijs 2021): 3.

^[13] Allimadi, Ge, Yang, “Accelerate action to revamp production and consumption patterns: the circular economy, cooperatives and the social and solidarity economy,” 3.

^[14] Apvienoto Nāciju Vides programma, Global resources outlook 2024: Bend the trend – Pathways to a liveable planet as resource use spikes, xv.

^[15] Apvienoto Nāciju Vides programma, Global resources outlook 2024: Bend the trend – Pathways to a liveable planet as resource use spikes, xv.

Esejā ir aplūkota Latvijas loma ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu 13. mērķa “Klimata rīcība” īstenošanā. Uzsverot steidzamo nepieciešamību cīnīties pret klimata pārmaiņām, tajā minēti Latvijas klimata izaicinājumi un proaktīvie pasākumi, tostarp vērienīgi emisiju samazināšanas mērķi un energoefektivitātes uzlabojumi. Esejā uzsvērts, cik svarīgi ir integrēt klimata apsvērumus drošības un attīstības programmās. Tā kā Latvija pretendē uz nepastāvīgo vietu ANO Drošības padomē, tā apņemas aizstāvēt globālus pasākumus, lai ievērotu starptautisko mieru un drošību. Esejā ir uzsvērta arī jauniešu iesaistīšanās klimata risinājumu pasākumos. Kopīgiem spēkiem Latvija var dot nozīmīgu ieguldījumu globālajā ilgtspējā. Latvija ir gatava sniegt būtisku ieguldījumu, īstenojot savas nacionālās un starptautiskās darba kārtības, potenciāli ietekmējot globālos mērķus klimata jomā un veicinot ilgtspējīgu nākotni.

Atslēgvārdi: Klimata rīcība, ilgtspējība, jauniešu iesaistīšanās, Latvija.

13. mērķis: Klimata politika

Rīcība klimata jomā, kas ietverta ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu 13. punktā, ir būtiska programma, kuras mērķis ir cīnīties pret klimata pārmaiņām un to ietekmi.¹ Steidzamu rīcību klimata jomā nosaka satraucošais globālās temperatūras pieaugums, jūras līmeņa celšanās un arvien biežākie ekstrēmie laikapstākļi. Šīs parādības būtiski apdraud ekosistēmas, cilvēku veselību un ekonomisko stabilitāti.² Tā kā mēs virzāmies uz arvien vairāk globalizētu pasauli, visām valstīm, tostarp Latvijai, ir jāpiešķir prioritāte rīcībai klimata jomā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni. Atsaucoties uz Latvijas pastāvīgā pārstāvja ANO paziņojumu, Andreja Pildegoviča, pērnā gada ANO Drošības Padomes atklātajās debatēs par klimatu, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmas, mums ir vajadzīga kopīga rīcība un visu ANO daļu iesaistīšanās.³

Klimata rīcības nozīmīgums

Klimata pārmaiņas ir vēl nepieredzēts izaicinājums, kas apdraud cilvēku labklājību un planētas veselību,⁴ tai skaitā nepietiekamu nodrošinātību ar pārtiku un ūdeni, veselības un ekosistēmas riskus, jo īpaši neaizsargātos reģionos.⁵ Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) datiem, cilvēka darbība ir izraisījusi globālo sasilšanu par aptuveni 1,0°C virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa; ja tā turpināsies līdzšinējā tempā, laikā no 2030. līdz 2052. gadam temperatūras pieaugums var sasniegt 1,5°C.⁶ Temperatūras paaugstināšanās par 0,5°C var izraisīt ievērojamu nabadzības pieaugumu, ekstremālu karstumu, jūras līmeņa celšanos, biotopu un koraļļu rifu noplicināšanos un sausumu.⁷

Latvijas loma nacionālajā un globālajā klimata politikā

Klimats ir viena no Latvijas attīstības sadarbības politikas tematiskajām prioritātēm.⁸ Latvija, tāpat kā daudzas citas valstis, nav pietiekami pasargāta no šīs ietekmes. Valstī ir vērojami tādi riski kā, piemēram, plūdi, ūdens piesārņojums, meža un kūdras ugunsgrēki u.c. riski.⁹ Šīs pārmaiņas apdraud Latvijas lauksaimniecības ražīgumu, mežu un ekosistēmas veselību, un ūdens resursus. Tādējādi klimata pārmaiņu risināšana ir ne tikai vides, bet arī ekonomiska nepieciešamība Latvijai un pasaules sabiedrībai.¹⁰

Latvija jau ir spērusi atzīstamus soļus klimata pārmaiņu jomā. Piemēram, valsts ir apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % un palielināt energoefektivitātes īpatsvaru vismaz par 32,5 %.¹¹ Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir izvirzīti vērienīgi mērķi klimatneitrālas ekonomikas izveidei, veicinot energoapgādes drošību un sabiedrības labklājību ilgtspējīgā, konkurētspējīgā, rentablā un drošā veidā, pamatojoties uz tirgus principiem. Šīs iniciatīvas atbilst ANO klimata mērķiem, kā arī ar ES, Kioto protokolam, un Parīzes nolīgumam, kurus parakstītāja Latvija; to apliecina Latvijas apņemšanās ilgtspējīgi attīstīties.¹²

Latvija pirmo reizi tiecas kļūt par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2026.-2027. gada sasaukumam.¹³ Tā ir unikāla iespēja Latvijai aizstāvēt rīcību klimata jomā globālā mērogā, kas ir svarīgi lai varētu integrēt klimata apsvērumus drošības un attīstības programmās. Veicinot politiku, kas stiprina noturību pret klimata pārmaiņām, Latvija var veicināt globālo stabilitāti un mieru. Patlaban Latvija aktīvi iestājas par to, lai tādi jautājumi kā, piemēram, Ukrainas teritoriālā integritāte un klimata pārmaiņas paliktu ANO darba kārtībā.¹⁴

Jauniešu iesaiste klimata politikā

Jauniešu iesaiste klimata pārmaiņu jomā ir ļoti svarīga, lai rastu inovatīvus risinājumus un nodrošinātu noturīgu ilgtspēju. ANO JDP iniciatīva veicināt Latvijas jauniešu politisko līdzdalību ir saprātīgs solis ceļā uz šo mērķi. Piemēram, ANO JDP delegāti un brīvprātīgie aktīvi iesaistās un organizē: (1) skolu vizītes, izglītojot skolēnus par ANO ilgtspējas attīstības mērķiem un praktiski darbojas ANO simulācijas spēlēs; (2) nacionālā mēroga konferences, kuros piedalās vadošo tēmu eksperti, jaunieši u.c. interesenti, veicot diskusijas par svarīgiem ANO ilgtspējas jautājumiem, tai skaitā klimata krīzi.¹⁵ Tādējādi, jaunieši sniedz jaunas perspektīvas, radošumu un steidzamības sajūtu, kas var veicināt klimata politiku un rīcību. Izmantojot šo rīcību un novirzot to politiskajās diskusijās, Latvija var attīstīt jaunu klimata līderu paaudzi.

Secinājumi

Rīcība klimata jomā ir neatliekama prioritāte, kas prasa tūlītējus un ilgstošus centienus no visām sabiedrības grupām. Latvijai, kandidējot uz ANO Drošības padomes locekļa amatu, var būt izšķiroša loma globālo klimata mērķu sasniegšanā. Integrējot klimata pasākumus savā nacionālajā un starptautiskajā darba kārtībā, Latvija var dot ieguldījumu elastīgākas, ilgtspējīgākas un taisnīgākas pasaules veidošanā. Jauniešu aktīva līdzdalība šajos centienos ir būtisks solis, lai nodrošinātu, ka jaunās paaudzes balsis tiek sadzirdētas. Saskaroties ar klimata pārmaiņu radītajām problēmām, tikai kopīga rīcība, inovatīvi risinājumi un nelokāma apņemšanās var nodrošināt ilgtspējīgu nākotni visiem.

^[1]  “Climate Action,” United Nations, 19/05/2024, https://www.un.org/sustainabledevelopment/climate-action/.

^[2] “Causes and Effects of Climate Change,” United Nations, 19/05/2024, https://www.un.org/sustainabledevelopment/climate-action/.

^[3] “Statement by H.E. Andrejs Pildegovičs, Ambassador and Permanent Representative of the Republic of Latvia at the Open Debate of the Security Council on the theme “Threats to international peace and security: climate change, peace and security,” Permanent Mission of the Republic of Latvia to the United Nations, 19/05/2024, https://www2.mfa.gov.lv/en/newyork/news/69958-statement-by-h-e-andrejs-pildegovics-ambassador-and-permanent-representative-of-the-republic-of-latvia-at-the-open-debate-of-the-security-council-on-the-theme-threats-to-international-peace-and-security-climate-change-peace-and-security

^[4] “CLIMATE CHANGE 2023 Synthesis Report: Summary for Policymakers,” IPCC, 19/05/2024, https://www.ipcc.ch/report/ar6/syr/downloads/report/IPCC_AR6_SYR_SPM.pdf, 24. lpp.

^[5] “Climate Change,” United Nations, 19/05/2024, https://www.un.org/en/global-issues/climate-change.

^[6] “Summary for Policymakers,” IPCC, 19/05/2024,  https://www.ipcc.ch/sr15/chapter/spm/.

^[7] “IPCC Climate Change Reports: Why They Matter to Everyone on the Planet,” NRDC, 19/05/2024, https://www.nrdc.org/stories/ipcc-climate-change-reports-why-they-matter-everyone-planet.

^[8] Sustainable Development Goals, “LATVIA’S REPORT TO THE UNITED NATIONS ON THE IMPLEMENTATION OF THE SUSTAINABLE DEVELOPMENT GOALS,” 19/05/2024, https://pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvia%202nd%20VNR_2022_2pg%20%281%29.pdf, 92. lpp.

^[9] Prūse, Ilze, “Climate Change Risks and National Adaptation in Latvia,” Ministry of Environmental Protection and Regional Development Republic of Latvia, 19/05/2024, https://www.varam.gov.lv/sites/varam/files/content/files/5_31_10_part7_2_ppt_ilze-pruse.pdf, 6. slaids.

^[10] “Minister Pūce: Climate Change Should Be Used as an Opportunity for Latvia’s Economic Development,” Ministry of Environmental Protection and Regional Development Republic of Latvia, 19/05/2024, https://www.varam.gov.lv/en/article/minister-puce-climate-change-should-be-used-opportunity-latvias-economic-development.

^[11] “Summary of the Commission assessment of the draft National Energy and Climate Plan 2021-2030,” European Commission, 19/05/2024,  https://www.em.gov.lv/sites/em/files/necp_factsheet_lv_final1_0.pdf. 1. lpp.

^[12] Supra note 8, 94. lpp.

^[13] “TOGETHER FOR PEACE AND RESILIENCE,” Ministry of Foreign Affairs of Latvia, 19/05/2024, https://www.mfa.gov.lv/en/media/10857/download?attachment.

^[14]  “The campaign of Latvia’s candidacy for the United Nations Security Council officially launched in New York,” Ministry of Foreigb Affairs Republic of Latvia, 19/05/2024, https://www.mfa.gov.lv/en/article/campaign-latvias-candidacy-united-nations-security-council-officially-launched-new-york.

^[15] “LATVIJAS APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS JAUNIEŠU DELEGĀTU PROGRAMMAS VADLĪNIJAS,” Klubs Māja, 19/05/2024, https://www.klubsmaja.lv/ano-jdp-vadlinijas/.

Kopš Krievijas-Ukrainas kara sākuma ANO Drošības padome tiek uzskatīta par paralizētu un nespējīgu veicināt un nodrošināt starptautisku mieru un drošību. Esejā tiek analizēta iespējama ANO DP reforma, kas veicinātu efektīvāku un objektīvāku Drošības padomes lēmumpieņemšanu. Reforma iekļautu dienvidu valstu pārstāvību, izvirzot valstis, lai paplašinātu esošo pastāvīgo valstu loku, kā arī risinājumus kara izbeigšanai un miera veicināšanai, ja viena no pastāvīgajām dalībvalstīm ir agresorvalsts. Eseja izstrādāta Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē periodā 2026-2027 kampaņas 3. prioritātei: risinājumi drošībai, ilgtspējai un attīstībai.

Atslēgvārdi: ANO, Drošības padome, Krievijas-Ukrainas karš.

Līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gada 24. februārī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tika uzskatīta par miera nodrošinātāju pasaulē. Starptautiskās anarhijas vidē tā tika uzskatīta par pasaules valdības analogu. Pēc Otrā pasaules kara, kad ANO tika izveidota, Rietumu pasaulē nebija izcēlusies divu valstu karadarbība. ANO mērķi tika sasniegti un praksē noturēt, proti, uzturēt starptautisko mieru un drošību, veikt pasākumus, lai novērstu un likvidētu draudus mieram, apspiestu agresijas aktus, ar starptautisko tiesību līdzekļiem panāktu starptautisko strīdu atrisinājumu.¹ Krievijas izraisītais karš Ukrainā pilnībā izmainīja starptautisko situāciju, sagrāva Rietumu pasaules vērtības. Ilgi veidotā miera uzturēšanas politika ANO ietvaros tika iznīcināta, raisot jautājumu, vai ANO ir paralizēta un nespējīga, vai tomēr reformējama un glābjama.

Pirmkārt, ANO Drošības padomei (ANO DP) vairs nav starptautiskās uzticības un paļāvības. Veto tiesību un to izmantošanas dēļ Krievijas-Ukrainas kara kontekstā Drošības padome ir kļuvusi mazāk efektīva, drīzāk – paralizēta jautājumos, kas saistīti ar karu. Piemēram, Krievija uzlika veto Drošības padomes rezolūcijai, ar ko tiktu izbeigts karš.² Tāpat Krievija balsoja pret visām turpmākajām Drošības padomes rezolūcijām, t.sk., rezolūciju, kas nosodītu Ukrainas reģionu aneksiju.³ Līdz ar nespēju izbeigt karu un nosodīt Krieviju Drošības padomes ietvaros, ANO ir zaudējusi savu lomu kā miera veicinātāja un starptautisku konfliktu atrisinātāja.

ANO ir panākusi lielu progresu citās jomās ārpus Drošības padomes. Piemēram, ANO programmas, kas ir paredzētas tieši veselības aprūpei, bada izskaušanai, tiesiskuma un demokrātijas veicināšanā. ANO ir daudz darījusi klimata saglabāšanas jomā, kā arī nodrošinājusi ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanu un izpildi visās dalībvalstīs. Šobrīd netieši ANO ietekme ir jūtama sabiedrības ikdienā. Taču atšķirībā no citām ANO institūcijām Drošības padomes rezolūcijas ir juridiski saistošas. Tas nozīmē, ka Drošības padome ir galvenais un spēcīgākais dalībnieks ANO, kurš nedrīkst būt paralizēts, taču šobrīd tāds ir. Drošības padome šobrīd ir neaizsargāta un nav gatava šāda veida starptautiskiem notikumiem un strīdu izšķiršanai gadījumā, ja viena no tās pastāvīgajām loceklēm izvērš karadarbību citā suverēnā un demokrātiskā valstī, anektē tās teritorijas un iznīcina civiliedzīvotājus.

Otrkārt, lai ANO DP kļūtu uzticama, Drošības padome ir jāreformē. Veto tiesības ir iedalītas piecām starptautiski ietekmīgām valstīm pēc Otrā pasaules kara. Taču situācija pasaulē ir ievērojami mainījusies vairāk kā 70 gadu laikā. Globālo dienvidu valstis izteikti vēlas piedalīties starptautiskās sarunās un būt vienlīdzīgas pie kopējā sarunu galda. Šajā periodā globālie dienvidi ir attīstījušies un ir spējīgi diskutēt. Nereti ANO tiek pārmests, ka tā ir Rietumvalstu un Ziemeļvalstu organizācija, neiekļaujot lēmumpieņemšanā dienvidu valstis un nekonsultējoties, kad tiek pieņemti lēmumi saistībā ar šīm valstīm. Brazīlijas prezidents Luizs Inasiu Lula da Silva (Luiz Inácio Lula da Silva) ir izteicis ambīciju Brazīlijai kļūt par globālo dienvidu pārstāvi ANO DP un vienu no pastāvīgo valstu loceklēm. Lula da Silva ir uzsvēris, ka, nodrošinot Drošības padomes lielāku pārstāvību un efektivitāti, tā pakāpeniski atgūtu savu starptautisko uzticību.⁴ ANO DP ir nepieciešama pārstāvība no visiem pasaules reģioniem ne tikai nepastāvīgo valstu statusā, bet arī pastāvīgo.

Lai reformētu Drošības padomi, ir jāsāk ar tās jau pastāvīgo locekļu iespējamām izmaiņām. Kad PSRS kļuva par Krievijas Federāciju, tā automātiski kļuva par pastāvīgo locekli ANO DP. Lai gan PSRS bija cita valsts atšķirībā no mūsdienu Krievijas, tā automātiski kļuva par ANO DP pastāvīgo dalībvalsti. Ir jāpanāk efektīvs Drošības padomes darbs. Ir nepieņemami, ka teroristu valsts ir viena no tām, kas lemj par to, vai pārtraukt vai nepārtraukt savu uzsākto karadarbību. Vēl vairāk – tas ir nepieņemami, ka šai valstij ir iespējams apturēt balsojumu par to. Tādās starptautiskās krīzēs kā Krievijas-Ukrainas karš ir nepieciešama neatkarīga valstu padome, kura lemj par vienas puses pastrādāto nežēlību un iebrukumu. Ir vajadzīga valstu padome, kas kara izšķiršanā vai nosodīšanā piemēro starptautiskās normas un likumus, ANO Statūtus, Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, kā arī Ženēvas konvencijas un Hāgas konvencijas par karadarbības vešanu un civiliedzīvotāju aizsardzību.

Visbeidzot, var secināt, ka ANO Drošības padomei ir risinājums ilgtspējai un attīstībai. Kopš Otrā pasaules kara ANO bija nodrošinājusi starptautisko mieru un kārtību. Lai gan šī brīža Krievijas-Ukrainas kara dēļ Drošības padome piedzīvo kopš savas izveides nebijušu paralīzi, nespējot izbeigt karu un veicināt mieru, ir iespējamas reformas. Drošības padomes reformai jāiekļauj Drošības padomes pastāvīgo valstu paplašināšana, iekļaujot vienlīdzīgā dialogā arī globālo dienvidu valstis, piemēram, Brazīliju, kura sevi pozicionē kā globālo dienvidu aizstāvi. Turklāt ir jāizvērtē Krievijas dalība Drošības padomē no vienas puses, jo tā šobrīd ir teroristiska valsts, no otras – jo tā nav pārvēlēta mainoties no PSRS uz Krievijas Federāciju. ANO Drošības padome ir spēcīgākais un augstākais ANO orgāns, līdz ar to tā nedrīkst būt paralizēta, un tai ir jābūt pietiekami spējīgai pieņemt svarīgus un vajadzīgus lēmumus.

¹ United Nations. United Nations Charter Article 1. https://www.un.org/en/about-us/un-charter/full-text

² United Nations. 25.02.2022. Security Council Fails to Adopt Draft Resolution on Ending Ukraine Crisis, as Russian Federation Wields Veto. https://press.un.org/en/2022/sc14808.doc.htm

³ United Nations. 30.09.2022. Russia vetoes Security Council resolution condemning attempted annexation of Ukraine regions. https://news.un.org/en/story/2022/09/1129102

⁴ Government of Brazil. 19.09.2023. Speech by President Luiz Inácio Lula da Silva at the opening of the 78th UN General Assembly. https://www.gov.br/planalto/en/follow-the-government/speeches-statements/speech-by-president-luiz-inacio-lula-da-silva-at-the-opening-of-the-78th-un-general-assembly