{"id":7145,"date":"2026-02-24T10:19:45","date_gmt":"2026-02-24T10:19:45","guid":{"rendered":"https:\/\/klubsmaja.lv\/?p=7145"},"modified":"2026-02-24T10:19:50","modified_gmt":"2026-02-24T10:19:50","slug":"ano-jdp-jauniesu-zurnals-2-izdevums","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/klubsmaja.lv\/en\/ano-jdp-jauniesu-zurnals-2-izdevums\/","title":{"rendered":"ANO JDP JAUNIE\u0160U \u017dURN\u0100LS | 2. IZDEVUMS"},"content":{"rendered":"<div data-elementor-type=\"wp-post\" data-elementor-id=\"7145\" class=\"elementor elementor-7145\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-f75a3fc e-flex e-con-boxed wpr-particle-no wpr-jarallax-no wpr-parallax-no wpr-sticky-section-no e-con e-parent\" data-id=\"f75a3fc\" data-element_type=\"container\">\n\t\t\t\t\t<div class=\"e-con-inner\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-d026672 elementor-widget elementor-widget-heading\" data-id=\"d026672\" data-element_type=\"widget\" data-widget_type=\"heading.default\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-widget-container\">\n\t\t\t<h2 class=\"elementor-heading-title elementor-size-default\">\u201cKOP\u0100 PAR MIERU UN NOTUR\u012aBU\u201d<\/h2>\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-636a9c5 elementor-widget elementor-widget-text-editor\" data-id=\"636a9c5\" data-element_type=\"widget\" data-widget_type=\"text-editor.default\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-widget-container\">\n\t\t\t\t\t\t\t<p><strong>2026<\/strong><\/p>\t\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-3d4a419 e-flex e-con-boxed wpr-particle-no wpr-jarallax-no wpr-parallax-no wpr-sticky-section-no e-con e-parent\" data-id=\"3d4a419\" data-element_type=\"container\">\n\t\t\t\t\t<div class=\"e-con-inner\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-8ca32aa elementor-widget elementor-widget-accordion\" data-id=\"8ca32aa\" data-element_type=\"widget\" data-widget_type=\"accordion.default\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-widget-container\">\n\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion\">\n\t\t\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion-item\">\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-title-1471\" class=\"elementor-tab-title\" data-tab=\"1\" role=\"button\" aria-controls=\"elementor-tab-content-1471\" aria-expanded=\"false\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon elementor-accordion-icon-right\" aria-hidden=\"true\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-closed\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-plus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H272V64c0-17.67-14.33-32-32-32h-32c-17.67 0-32 14.33-32 32v144H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h144v144c0 17.67 14.33 32 32 32h32c17.67 0 32-14.33 32-32V304h144c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-opened\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-minus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h384c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<a class=\"elementor-accordion-title\" tabindex=\"0\">\u0100rlietu ministrijas Starptautisko organiz\u0101ciju un Cilv\u0113kties\u012bbu departamenta direktores <b>K. Kakti\u0146as-Kalni\u0146as<\/b> ievadv\u0101rdi jaunie\u0161u \u017eurn\u0101lam par Latvijas dal\u012bbu ANO Dro\u0161\u012bbas padom\u0113<\/a>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-content-1471\" class=\"elementor-tab-content elementor-clearfix\" data-tab=\"1\" role=\"region\" aria-labelledby=\"elementor-tab-title-1471\"><p><span style=\"font-weight: 400;\">Te nu m\u0113s esam! Latvija pirmo reizi v\u0113stur\u0113 iev\u0113l\u0113ta ANO Dro\u0161\u012bbas padom\u0113 (ANO DP). Jauns v\u0113stures notikums ir s\u0101cies, piez\u012bmju bloci\u0146i memu\u0101riem sagatavoti. Vai ar\u012b j\u016bs esat gatavi &#8211; sekot l\u012bdzi, uzdot jaut\u0101jumus, interes\u0113ties un piedal\u012bties? Es zinu, ka esat &#8211; l\u012bdz\u012bgi k\u0101 bij\u0101t neat\u0146emama m\u016bsu kampa\u0146as da\u013ca.<br \/><br \/><\/span><\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Kop\u0161 iepriek\u0161\u0113j\u0101 izdevuma un mana kol\u0113\u0123a, v\u0113stnieka Andreja Pildegovi\u010da ievadv\u0101rdiem pag\u0101jis vair\u0101k k\u0101 gads. T\u0101 laik\u0101 esam kandid\u0113ju\u0161i uz ANO DP, konkur\u0113jot ar Melnkalni, esam piedz\u012bvoju\u0161i Melnkalnes atk\u0101p\u0161anos un visbeidzot iev\u0113l\u0113\u0161anu ar 178 no 188 kl\u0101teso\u0161aj\u0101m un balsoju\u0161aj\u0101m ANO dal\u012bbvalst\u012bm.<br \/><br \/><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">K\u0101p\u0113c 178, nevis vis\u0101m 188? M\u0113s zin\u0101m, ka Latviju starptautiskaj\u0101s attiec\u012bb\u0101s vada principi un v\u0113rt\u012bbas. \u0160ie principi un v\u0113rt\u012bbas ne tikai ir pret vair\u0101ku valstu interes\u0113m, bet atsevi\u0161\u0137\u0101m &#8211; piln\u012bgi nepie\u0146emami. T\u0101s ir valstis, kuru balsi m\u0113s ne tikai negaid\u012bj\u0101m, bet kuru dotu mand\u0101tu darbam ANO DP m\u0113s nev\u0113lamies. Turkl\u0101t 178 ir daudz vair\u0101k par nepiecie\u0161amo 2\/3 vair\u0101kumu, lai valsti iev\u0113l\u0113tu ANO DP jeb, ja kl\u0101t b\u016btu biju\u0161as visas 193 valstis, nepiecie\u0161amais 2\/3 balsu vair\u0101kums b\u016btu bijis 129.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Vai ANO DP darba k\u0101rt\u012bb\u0101 ir ar\u012b jaunie\u0161us interes\u0113jo\u0161as t\u0113mas? Piln\u012bgi noteikti, jo ikviens no ANO tr\u012bs p\u012bl\u0101riem skar m\u016bs visus, ar\u012b jaunatni: miers un dro\u0161\u012bba, ilgtsp\u0113ja un cilv\u0113kties\u012bbas. T\u0101pat ANO DP darba k\u0101rt\u012bb\u0101 ir ar\u012b tie\u0161i jaunie\u0161iem velt\u012bta t\u0113ma &#8211; \u201cJaunie\u0161i, miers un dro\u0161\u012bba\u201d.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">ANO DP nav l\u012bdz\u012bgi dom\u0101jo\u0161o klubi\u0146\u0161: ne t\u0101s past\u0101v\u012bg\u0101s, ne ar\u012b nepast\u00e0v\u012bg\u0101s jeb iev\u0113l\u0113t\u0101s dal\u012bbvalstis. Jeb ANO un DP nav un nevar b\u016bt lab\u0101kas par pasauli pa\u0161u. Tas ir pasaules nesaska\u0146u un ultim\u0101tu, bet ar\u012b kompromisu spogulis.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Faktiski jau gan ar \u0161\u0101du, sare\u017e\u0123\u012btu vidi Latvijas diplom\u0101ti un ikviens, kur\u0161 p\u0101rst\u0101v Latviju starptautiskaj\u00e0s attiec\u012bb\u0101s, taj\u0101 skait\u0101 j\u016bs, saskaras regul\u0101ri. Tikai n\u0101kamos divus gadus m\u0113s \u0161\u012bs sare\u017e\u0123\u012bt\u0101s attiec\u012bbas veidosim un kop\u012bgus l\u0113mumus pie\u0146emsim, esot uz spo\u017ei izgaismotas skatuves. Nepaman\u012bt m\u016bs b\u016bs gr\u016bti.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Vai katrai m\u016bsu kust\u012bbai piev\u0113rst\u0101 uzman\u012bba m\u016bsu darbu atvieglos? Noteikti n\u0113. Bet t\u0101 b\u016bs mums visiem unik\u0101la, bag\u0101tino\u0161a un palieko\u0161a pieredze. Tas b\u016bs v\u0113sturiski! Lecam iek\u0161\u0101 kop\u0101 &#8211; atv\u0113rt\u0101m ac\u012bm!<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion-item\">\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-title-1472\" class=\"elementor-tab-title\" data-tab=\"2\" role=\"button\" aria-controls=\"elementor-tab-content-1472\" aria-expanded=\"false\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon elementor-accordion-icon-right\" aria-hidden=\"true\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-closed\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-plus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H272V64c0-17.67-14.33-32-32-32h-32c-17.67 0-32 14.33-32 32v144H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h144v144c0 17.67 14.33 32 32 32h32c17.67 0 32-14.33 32-32V304h144c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-opened\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-minus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h384c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<a class=\"elementor-accordion-title\" tabindex=\"0\">ANO JDP padomnieces izgl\u012bt\u012bbas jaut\u0101jumos <b>Paulas P\u0101vilas<\/b> viedok\u013craksts<\/a>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-content-1472\" class=\"elementor-tab-content elementor-clearfix\" data-tab=\"2\" role=\"region\" aria-labelledby=\"elementor-tab-title-1472\"><p><span style=\"font-weight: 400;\">Lietojot soci\u0101los medijus, m\u0113s nenov\u0113r\u0161ami ar\u012b nok\u013c\u016bstam to algoritmu g\u016bst\u0101. Nepa\u0161p\u0101rliecin\u0101ti, viegli ietekm\u0113jami un ar\u012b soci\u0101li izol\u0113ti cilv\u0113ki ir galvenais upuris \u0161\u0101du algoritmu \u013caunpr\u0101t\u012bgam izmantojumam, piem\u0113ram, da\u017e\u0101du varas poz\u012bciju stiprin\u0101\u0161anai. Iepriek\u0161 raksturot\u0101 cilv\u0113ku grupa bie\u017ei raksturo jaunie\u0161us. Pla\u0161os kontekstos, t\u0101 \u013caun\u0101ko izmantojumu, piem\u0113ram v\u0113l\u0113\u0161anu laik\u0101, var v\u0113rt\u0113t pat k\u0101 hibr\u012bdkaru, jo bie\u017ei gala m\u0113r\u0137is ir starptautisko organiz\u0101ciju k\u0101 Eiropas Savien\u012bbas, NATO un ar\u012b ANO destabiliz\u0101cija no iek\u0161ienes.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">UNESCO nor\u0101da, ka digit\u0101laj\u0101 laikmet\u0101 medijprat\u012bba un inform\u0101cijprat\u012bba (MIL) ir b\u016btisks instruments miera aizsardz\u012bbai un sabiedr\u012bbas notur\u012bbas veido\u0161anai pret dezinform\u0101ciju. UNESCO izvirz\u012bjis medijprat\u012bbu un inform\u0101cijprat\u012bbu (MIL) k\u0101 vienu no sav\u0101m priorit\u0101t\u0113m, \u012bstenojot da\u017e\u0101das glob\u0101l\u0101s iniciat\u012bvas. M\u0101c\u012bbu programmu izstr\u0101de ir viena no MIL strat\u0113\u0123ijas \u012bsteno\u0161anas metod\u0113m, kura Latvij\u0101 integr\u0113ta k\u0101 modulis Skola2030 ietvaros. P\u0101rieso\u0161ais koncepts, kas tiek apg\u016bts ir vis\u0101 sav\u0101 b\u016bt\u012bb\u0101 kristisk\u0101 dom\u0101\u0161ana, tikai \u0161aj\u0101 kontekst\u0101 caur mediju prizmu.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">P\u0113c manas pieredzes, \u0161\u0101da veida kursi, m\u0101c\u012bbu procesi, kas m\u0101ca kritisko dom\u0101\u0161anu labi darbojas, jo svar\u012bgi ir sniegt iesp\u0113ju pal\u016bkoties no malas, dot vajadz\u012bgos instrumentus inform\u0101cijas apstr\u0101dei. Apg\u016bt t\u0101dus principus k\u0101 argument\u0101cijas k\u013c\u016bdu izpratni, sprieduma veido\u0161anas metodes ir piln\u012bb\u0101 main\u012bjis k\u0101 es un ar\u012b mani studiju biedri l\u016bkojas uz pasauli, ta\u010du es \u0161\u012bs zin\u0101\u0161anas apguvu tikai uzs\u0101kot bakalaura studijas. Integr\u0113t \u0161\u0101da veida izgl\u012bt\u012bbu ar \u0161\u012b Skola2030 modu\u013ca pal\u012bdz\u012bbu jau vidusskolas vecumposm\u0101 ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi svar\u012bgi, ko l\u012bdz jaunietim ir pieeja tai metapasaulei, kas ir internetvide, ir jau \u013coti akt\u012bvi j\u0101s\u0101k run\u0101t par kritisk\u0101s dom\u0101\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bbu un m\u0101c\u012bt tie\u0161i ko, tas noz\u012bm\u0113, dom\u0101t kritiski.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Jaunie\u0161i ir m\u016bsu n\u0101kotnes veidot\u0101ji, v\u0113l\u0113t\u0101ji, dom\u0101t\u0101ji. Nav pat izm\u0113rojams tas sp\u0113ks, kas ir vi\u0146u un m\u016bsu rok\u0101s. Tas ir varas poz\u012bciju absol\u016btais uzdevums sniegt un nodro\u0161in\u0101t kvalitat\u012bvu un m\u016bsdienu problem\u0101tikai piel\u0101gotu izgl\u012bt\u012bbu, jo tie\u0161i tik izgl\u012btota ar\u012b b\u016bs n\u0101kotnes jaunatne.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion-item\">\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-title-1473\" class=\"elementor-tab-title\" data-tab=\"3\" role=\"button\" aria-controls=\"elementor-tab-content-1473\" aria-expanded=\"false\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon elementor-accordion-icon-right\" aria-hidden=\"true\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-closed\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-plus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H272V64c0-17.67-14.33-32-32-32h-32c-17.67 0-32 14.33-32 32v144H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h144v144c0 17.67 14.33 32 32 32h32c17.67 0 32-14.33 32-32V304h144c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-opened\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-minus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h384c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<a class=\"elementor-accordion-title\" tabindex=\"0\">ANO JDP padomnieces dzimumu l\u012bdzties\u012bbas jaut\u0101jumos <b>Silvas Laures<\/b> (2025) viedok\u013craksts<\/a>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-content-1473\" class=\"elementor-tab-content elementor-clearfix\" data-tab=\"3\" role=\"region\" aria-labelledby=\"elementor-tab-title-1473\"><p><span style=\"font-weight: 400;\">Dzimumu l\u012bdzties\u012bba Latvij\u0101 bie\u017ei tiek uztverta k\u0101 jau paveikts darbs. Likumi ir \u201cvienl\u012bdz\u012bgi\u201d, diskrimin\u0101cija form\u0101li aizliegta, un starptautiskaj\u0101 vid\u0113 m\u0113s nereti pozicion\u0113jamies k\u0101 l\u012bdzties\u012bbas lab\u0101s prakses paraugs.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Tom\u0113r aiz \u0161\u012bs fas\u0101des sl\u0113pjas realit\u0101te, kur\u0101 pozit\u012bvie r\u0101d\u012bt\u0101ji statistik\u0101 un citviet nereti ir apst\u0101k\u013cu sakrit\u012bba, nevis m\u0113r\u0137tiec\u012bgas politikas rezult\u0101ts. To spilgti izgaismo ar\u012b \u0161\u012b gada pretstatainie notikumi &#8211; Latvijas pan\u0101kumi ANO Dro\u0161\u012bbas padomes kandidat\u016br\u0101 (kur\u0101 k\u0101 vienu no priorit\u0101t\u0113m izvirz\u012bj\u0101m dzimumu l\u012bdzties\u012bbu, sievie\u0161u izgl\u012bt\u012bbas un l\u012bdzdal\u012bbas iesp\u0113ju veicin\u0101\u0161anu) l\u012bdz\u0101s diskusij\u0101m par iesp\u0113jamu izst\u0101\u0161anos no Stambulas konvencijas (starptautiskas cilv\u0113kties\u012bbu konvencijas par vardarb\u012bbas pret sieviet\u0113m un vardarb\u012bbu \u0123imen\u0113 nov\u0113r\u0161anu un apkaro\u0161anu). \u0160\u0101da nestablit\u0101te valsts nost\u0101j\u0101 par dzimumu l\u012bdzties\u012bbas jaut\u0101jumiem nav tikai apjukumu izraiso\u0161s starptautiskajai sabiedr\u012bbai. T\u0101 izraisa identit\u0101tes kr\u012bzi m\u016bsu pa\u0161u tautie\u0161os. Vai es, latvietis vai latviete, varu sajust lepnumu par savas valsts v\u0113rt\u012bb\u0101m?<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Darbojoties ar jaunie\u0161iem ANO programmas ietvar\u0101, k\u013c\u016bst skaidrs, ka form\u0101l\u0101 vienl\u012bdz\u012bba ikdien\u0101 sastopas ar sabiedr\u012bb\u0101 dzi\u013ci iesak\u0146otiem stereotipiem. Jaunie\u0161i atz\u012bst, ka izj\u016bt gaidas, kuras balst\u0101s dzimumu lom\u0101s, un spiedienu iek\u013cauties iepriek\u0161 noteikt\u0101s \u201ckast\u0113s\u201d. Vi\u0146iem l\u012bdzties\u012bba nav teor\u0113tiska kategorija &#8211; t\u0101 ir nepiecie\u0161am\u012bba, kas tie\u0161i ietekm\u0113 vi\u0146u n\u0101kotnes pl\u0101nus un sp\u0113ju veidot savu dz\u012bvi Latvij\u0101 &#8211; sav\u0101s m\u0101j\u0101s.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Manupr\u0101t, jaunie\u0161i Latvij\u0101 ne tikai saprot l\u012bdzties\u012bbas noz\u012bmi &#8211; vi\u0146i to skaidri pieprasa. Vi\u0146i v\u0113las vidi, kur\u0101 l\u0113mums k\u013c\u016bt par vec\u0101kiem netiek m\u0113r\u012bts p\u0113c stereotipiem, kur izgl\u012bt\u012bba un karjera nav pretrun\u0101 \u0123imenei, un kur valsts atbalsts ir saj\u016btams, nevis tikai deklar\u0113ts.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Jaunie\u0161u skat\u012bjum\u0101 dzimumu l\u012bdzties\u012bba ir st\u0101sts par br\u012bv\u012bbu un uztic\u0113\u0161anos valstij. Br\u012bv\u012bbu izv\u0113l\u0113ties savu dz\u012bves ritmu un lomu sabiedr\u012bb\u0101, un uztic\u0113\u0161anos, ka Latvija sp\u0113j nodro\u0161in\u0101t vidi, kur\u0101 ir v\u0113rts palikt, augt un veidot n\u0101kotni.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0Ja v\u0113lamies Latviju, kurai jaunie\u0161i patie\u0161\u0101m v\u0113las pieder\u0113t, mums j\u0101uzklausa vi\u0146u ba\u017eas, lepnumu un trauksmi &#8211; jo vi\u0146i apzin\u0101s, ka tie\u0161i vi\u0146u rok\u0101s ir gan m\u016bsu valsts dro\u0161\u012bba, identit\u0101te, kult\u016bra, gan, pavisam praktiski, ar\u012b demogr\u0101fisk\u0101 ataudze.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion-item\">\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-title-1474\" class=\"elementor-tab-title\" data-tab=\"4\" role=\"button\" aria-controls=\"elementor-tab-content-1474\" aria-expanded=\"false\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon elementor-accordion-icon-right\" aria-hidden=\"true\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-closed\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-plus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H272V64c0-17.67-14.33-32-32-32h-32c-17.67 0-32 14.33-32 32v144H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h144v144c0 17.67 14.33 32 32 32h32c17.67 0 32-14.33 32-32V304h144c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-opened\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-minus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h384c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<a class=\"elementor-accordion-title\" tabindex=\"0\">ANO JDP padomnieka vides un klimata jaut\u0101jumos <b>R\u016bdolfa Pod\u017ea<\/b> un pal\u012bga vides un klimata jaut\u0101jumos <b>Sever\u012bna Henriha Jansona<\/b> viedok\u013craksts<\/a>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-content-1474\" class=\"elementor-tab-content elementor-clearfix\" data-tab=\"4\" role=\"region\" aria-labelledby=\"elementor-tab-title-1474\"><p><span style=\"font-weight: 400;\">P\u0113d\u0113jo gadu \u0123eopolitisk\u0101 att\u012bst\u012bba un lab\u0113jo sp\u0113ku n\u0101k\u0161ana pie varas Eirop\u0101 ir nost\u0101d\u012bjusi klimata un vides jaut\u0101jumus otraj\u0101 pl\u0101n\u0101. Laiks, kad ne tikai politik\u0101, bet ar\u012b sabiedr\u012bb\u0101 klimats bija viena no visvair\u0101k apspriestaj\u0101m t\u0113m\u0101m un rad\u012bja visvair\u0101k ba\u017eas par n\u0101kotni ir pag\u0101jis. Ta\u010du l\u0113mumi un m\u0113r\u0137i par oglek\u013ca dioks\u012bda samazin\u0101\u0161anu joproj\u0101m ir sp\u0113k\u0101 un ir j\u0101sasniedz. To 2025. gada j\u016blij\u0101 apstiprin\u0101ja ar\u012b Starptautisk\u0101 Tiesa (ICJ), atz\u012bstot Par\u012bzes nol\u012bguma 1,5 \u00b0C m\u0113r\u0137i par juridiski saisto\u0161u. Diem\u017e\u0113l nu jau eksperti vairs nerun\u0101 par 1.5\u00b0C sasnieg\u0161anu, bet 2\u00b0C vai vair\u0101k. Laiks, kad 1.5\u00b0C v\u0113l bija iesp\u0113jams ir pag\u0101jis, Eiropas Komisija tik\u0161an\u0101 izteic\u0101s, lai 1.5\u00b0C sapnis v\u0113l b\u016btu iesp\u0113jams, p\u0113c 2028 gada pasaul\u0113 nedr\u012bkst\u0113tu b\u016bt vair\u0101k oglek\u013ca dioks\u012bda emisijas.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Neskatoties uz \u0161o nepat\u012bkamo realit\u0101ti pasaule joproj\u0101m str\u0101d\u0101 pie emisiju samazin\u0101\u0161anas un klimata adapt\u0101cijas ikgad\u0113j\u0101 klimata p\u0101rmai\u0146u konferenc\u0113 &#8211; COP (Conference of the Parties). \u0160ogad tr\u012bsdesmitaj\u0101 konferenc\u0113 (COP30) Belem\u0101, Braz\u012blij\u0101 rad\u0101s daudzi sare\u017e\u0123\u012bjumi un progress norisin\u0101j\u0101s l\u0113ni. Eiropa uzskat\u012bja \u0161\u012b gada COP par leilu vil\u0161anos, jo netika veikts pietiekams progress un daudzu darba grupu turpin\u0101s\u0101na tika p\u0101rcelta uz n\u0101kam\u0101 gada COP. Bet da\u017eas no pozit\u012bvajiem izn\u0101kumiem ir piev\u0113rsta vair\u0101k uzman\u012bbas Amazones lietusme\u017eu un citu me\u017eu izcir\u0161anai un klimata taisn\u012bguma t\u0113m\u0101m, tas ir, fokus\u0113\u0161an\u0101s uz grup\u0101m, kuras visvair\u0101k cie\u0161s no klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m, piem\u0113ram, pamatiedz\u012bvot\u0101ji, sievietes, jaunie\u0161i un b\u0113rni, k\u0101 ar\u012b iedz\u012bvot\u0101ji no nabadz\u012bg\u0101m valst\u012bm un citi. Pa\u0161am ar\u012b esot COP diskusij\u0101s, spriedze, kas bija starp dal\u012bbvalst\u012bm un glob\u0101lajiem dienvidiem un zieme\u013ciem bija j\u016btama un negat\u012bvi ietekm\u0113ja sadarb\u012bbas iesp\u0113jas un vieno\u0161an\u0101s progresu.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Klimata p\u0101rmai\u0146as ir pasaules probl\u0113ma nevis atsevi\u0161\u0137u dal\u012bbvalstu, \u0161\u012b ir probl\u0113ma, kas j\u0101atrisina visiem kop\u0101. Un kaut vai cik \u013coti jau \u0161\u012b t\u0113ma ir izsmelta un \u0161\u0137ietami neiesp\u0113jami atrisin\u0101t, s\u0113\u017eot mal\u0101 rokas kl\u0113p\u012b saliku\u0161am tas t\u0101 ar\u012b paliks &#8211; neatrisin\u0101ts. T\u0101p\u0113c es \u013coti ceru uz \u0161o gadu, ka neskatoties uz \u0123eopolitisko situ\u0101ciju tiks pie\u0146emti l\u0113mumi par labu klimatam un videi.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion-item\">\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-title-1475\" class=\"elementor-tab-title\" data-tab=\"5\" role=\"button\" aria-controls=\"elementor-tab-content-1475\" aria-expanded=\"false\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon elementor-accordion-icon-right\" aria-hidden=\"true\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-closed\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-plus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H272V64c0-17.67-14.33-32-32-32h-32c-17.67 0-32 14.33-32 32v144H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h144v144c0 17.67 14.33 32 32 32h32c17.67 0 32-14.33 32-32V304h144c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-opened\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-minus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h384c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<a class=\"elementor-accordion-title\" tabindex=\"0\">ANO JDP padomnieka starptautisk\u0101s dro\u0161\u012bbas jaut\u0101jumos <b>Em\u012bla Berga<\/b> viedok\u013craksts<\/a>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-content-1475\" class=\"elementor-tab-content elementor-clearfix\" data-tab=\"5\" role=\"region\" aria-labelledby=\"elementor-tab-title-1475\"><p><span style=\"font-weight: 400;\">\u201cNeviena valsts to nevar paveikt viena. \u0160odien mums nepiecie\u0161ams multilater\u0101lisms vair\u0101k nek\u0101 jebkad,\u201d ir teicis ANO \u0123ener\u0101lsekret\u0101rs Antoniu Guterre\u0161s. \u0160ie v\u0101rdi prec\u012bzi raksturo m\u016bsdienu pasauli, kur\u0101 kr\u012bzes p\u0101rsniedz robe\u017eas, un mieru nevar nodro\u0161in\u0101t vienatn\u0113. Tie\u0161i diplom\u0101ti ir tie, kas miera laik\u0101 g\u0101d\u0101, lai valsts b\u016btu dro\u0161a, veido starptautiskos kontaktus, stiprina sabiedroto uztic\u012bbu un nov\u0113r\u0161 konfliktus pirms tie s\u0101kas. Latvijas iev\u0113l\u0113\u0161ana ANO Dro\u0161\u012bbas padom\u0113 par\u0101da, ka pat mazai valstij ir balss un sp\u0113ja ietekm\u0113t glob\u0101los dro\u0161\u012bbas procesus, un jaunie\u0161iem ir iesp\u0113ja redz\u0113t, k\u0101 principos balst\u012bta \u0101rpolitika tie\u0161\u0101 veid\u0101 ietekm\u0113 vi\u0146u n\u0101kotnes dro\u0161\u012bbu.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Kar\u0161 Ukrain\u0101 skaidri par\u0101da, ka mieru nevar nodro\u0161in\u0101t tikai sarun\u0101s. Diplom\u0101tija ir b\u016btiska, lai rastu starptautisko atbalstu un risin\u0101jumus, ta\u010du vienlaikus nepiecie\u0161ams nodro\u0161in\u0101t dro\u0161\u012bbu ar sp\u0113ku pret agresoru, lai valsts un sabiedr\u012bba var\u0113tu past\u0101v\u0113t br\u012bvi un dro\u0161i. \u0160is l\u012bdzsvars starp sarun\u0101m un aizsardz\u012bbu ietekm\u0113 ne tikai vald\u012bbu darbu, tas nosaka ar\u012b jaun\u0101s paaudzes iesp\u0113jas m\u0101c\u012bties, str\u0101d\u0101t un dz\u012bvot dro\u0161\u0101 pasaul\u0113.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Diplom\u0101tijas praktisk\u0101 noz\u012bme labi redzama ANO vad\u012btaj\u0101 Meln\u0101s j\u016bras graudu iniciat\u012bv\u0101, kas kara laik\u0101 nodro\u0161in\u0101ja vair\u0101k nek\u0101 32 miljonu tonnu graudu eksportu no Ukrainas. \u0160\u012b sare\u017e\u0123\u012bt\u0101 sadarb\u012bba starp Ukrainu, Turciju un ANO pal\u012bdz\u0113ja mazin\u0101t glob\u0101l\u0101s p\u0101rtikas kr\u012bzes riskus. T\u0101 ir ilustr\u0101cija tam, ka diplom\u0101tija nav tikai politiska komunik\u0101cija, t\u0101 ir sist\u0113ma, kas uztur ekonomisko un humanit\u0101ro stabilit\u0101ti vis\u0101 pasaul\u0113.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">T\u0101p\u0113c diplom\u0101tija m\u016bsdien\u0101s ir vair\u0101k nek\u0101 sarunu telpa. T\u0101 ir dro\u0161\u012bbas un notur\u012bbas arhitekt\u016bra, kas ietekm\u0113 ikvienu. Jaunie\u0161i \u0161aj\u0101 proces\u0101 nav mal\u0101 st\u0101v\u0113t\u0101ji,\u00a0 tie\u0161i vi\u0146u n\u0101kotne visvair\u0101k ir atkar\u012bga no t\u0101, k\u0101 valstis sp\u0113j vienoties par mieru, sadarb\u012bbu un kop\u012bgu r\u012bc\u012bbu.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion-item\">\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-title-1476\" class=\"elementor-tab-title\" data-tab=\"6\" role=\"button\" aria-controls=\"elementor-tab-content-1476\" aria-expanded=\"false\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon elementor-accordion-icon-right\" aria-hidden=\"true\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-closed\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-plus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H272V64c0-17.67-14.33-32-32-32h-32c-17.67 0-32 14.33-32 32v144H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h144v144c0 17.67 14.33 32 32 32h32c17.67 0 32-14.33 32-32V304h144c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-opened\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-minus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h384c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<a class=\"elementor-accordion-title\" tabindex=\"0\">Digit\u0101l\u0101 frontes l\u012bnija \u2013 jaunie\u0161i k\u0101 demokr\u0101tijas vairogs | Maija Tiva Hilla<\/a>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-content-1476\" class=\"elementor-tab-content elementor-clearfix\" data-tab=\"6\" role=\"region\" aria-labelledby=\"elementor-tab-title-1476\"><p><em>Eseja apl\u016bko digit\u0101lo vidi k\u0101 m\u016bsdienu dro\u0161\u012bbas un politisk\u0101s ietekmes telpu, kur\u0101 arvien noz\u012bm\u012bg\u0101ku lomu ie\u0146em jaunie\u0161i. Inform\u0101cijas telpa ir k\u013cuvusi par vietu, kur tiek veidoti uzskati un ietekm\u0113ta demokr\u0101tijas notur\u012bba, \u012bpa\u0161i caur dezinform\u0101ciju un m\u0113r\u0137\u0113tu komunik\u0101ciju tie\u0161saist\u0113. Rakst\u0101 analiz\u0113ta jaunatne k\u0101 pirm\u0101 piln\u012bb\u0101 digit\u0101laj\u0101 vid\u0113 augus\u012b paaudze, kas vienlaikus ir gan ievainojama, gan sp\u0113j\u012bga k\u013c\u016bt par demokr\u0101tijas aizsardz\u012bbas balstu. Digit\u0101l\u0101 prat\u012bba un kritisk\u0101 dom\u0101\u0161ana k\u013c\u016bst par b\u016btisku priek\u0161noteikumu dro\u0161ai l\u012bdzdal\u012bbai inform\u0101cijas telp\u0101 un demokr\u0101tijas aizsardz\u012bbai. \u0160aj\u0101 kontekst\u0101 jaunie\u0161u loma sniedzas t\u0101l\u0101k par individu\u0101lu notur\u012bbu, veidojot ar\u012b pla\u0161\u0101ku sabiedr\u012bbas sp\u0113ju pretoties manipul\u0101cijai un dezinform\u0101cijai.<\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p><em><strong>Atsl\u0113gv\u0101rdi<\/strong>: digit\u0101l\u0101 dro\u0161\u012bba, kiberdro\u0161\u012bba, demokr\u0101tija<\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">M\u016bsdienu konflikti vairs netiek izc\u012bn\u012bti tikai ierakumos vai kaujas lauk\u0101, tie ar vien bie\u017e\u0101k p\u0101rvar fiziskas robe\u017eas un notiek tie\u0161saist\u0113 \u2013 m\u016bsu ekr\u0101nos, koment\u0101ros un datu pl\u016bsm\u0101s. L\u012bdz ar to ir main\u012bjusies ar\u012b dro\u0161\u012bbas defin\u012bcija. Dro\u0161\u012bba vairs nenoz\u012bm\u0113 tikai br\u012bv\u012bbu no fiziska milit\u0101ra apdraud\u0113juma, t\u0101 noz\u012bm\u0113 ar\u012b br\u012bv\u012bbu no draudiem vid\u0113, kur veidojas m\u016bsu uzskati, viedok\u013ci un ideolo\u0123ijas \u2013 m\u016bsu inform\u0101cijas telp\u0101. No viltus profiliem, <\/span><i><span style=\"font-weight: 400;\">botu<\/span><\/i><span style=\"font-weight: 400;\"> armij\u0101m un dzi\u013cviltojumiem l\u012bdz sagroz\u012btiem faktiem un m\u0113r\u0137\u0113tas propagandas, digit\u0101l\u0101 pasaule ir k\u013cuvusi par jaunu frontes l\u012bniju, kur c\u012b\u0146a notiek nevis par teritoriju, bet par cilv\u0113ku dom\u0101m, viedok\u013ciem un politiskaj\u0101m p\u0101rliec\u012bb\u0101m. Un \u0161\u012bs jaun\u0101s frontes priek\u0161gal\u0101 atrodas m\u016bsu digit\u0101l\u0101 paaudze \u2013 jaunie\u0161i.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">M\u016bsdienu jaunatne ir pirm\u0101 paaudze, kas izaugusi piln\u012bb\u0101 digit\u0101l\u0101 vid\u0113. Jaunie\u0161i inform\u0101ciju pat\u0113r\u0113, rada un izplata tie\u0161saist\u0113 nereti \u0101tr\u0101k, nek\u0101 to ir iesp\u0113jams p\u0101rbaud\u012bt. Piek\u013cuve neierobe\u017eotai inform\u0101cijas pl\u016bsmai sniedz milz\u012bgas iesp\u0113jas, bet vienlaikus rada ar\u012b augstu ievainojam\u012bbu. 2023. gada dati r\u0101da, ka 43 % jaunie\u0161u vecum\u0101 no 18 l\u012bdz 24 gadiem tie\u0161i soci\u0101los t\u012bklus nor\u0101da k\u0101 savu galveno zi\u0146u avotu, sal\u012bdzinot ar tikai 18 % 2015. gad\u0101.<sup>1<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0Ekonomisk\u0101s sadarb\u012bbas un att\u012bst\u012bbas organiz\u0101cijas (<\/span><i><span style=\"font-weight: 400;\">ang\u013cu val. \u2013 OECD<\/span><\/i><span style=\"font-weight: 400;\">) dati r\u0101da, ka digit\u0101l\u0101s tehnolo\u0123ijas ir b\u016btiski main\u012bju\u0161as to, k\u0101 jaunie\u0161i uztver un lieto inform\u0101ciju. 15 gadus vecu jaunie\u0161u kop\u0113jais laiks tie\u0161saist\u0113 pieaudzis no 21 stundas ned\u0113\u013c\u0101 2012. gad\u0101 l\u012bdz 35 stund\u0101m ned\u0113\u013c\u0101 2018. gad\u0101 \u2013 gandr\u012bz tikpat, cik vid\u0113jais darba ned\u0113\u013cas ilgums pieaugu\u0161ajiem <\/span><i><span style=\"font-weight: 400;\">OECD<\/span><\/i><span style=\"font-weight: 400;\"> valst\u012bs.<sup>2<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\"> \u0160is paradumu p\u0101rmai\u0146u m\u0113rogs atspogu\u013co, cik cie\u0161i jaunie\u0161u ikdiena ir saist\u012bta ar digit\u0101lo vidi \u2013 zi\u0146\u0101m, soci\u0101lajiem t\u012bkliem un komunik\u0101ciju tie\u0161saist\u0113. Vienlaikus <\/span><i><span style=\"font-weight: 400;\">OECD<\/span><\/i><span style=\"font-weight: 400;\"> ar\u012b nor\u0101da, ka vid\u0113ji tikai 54 % skol\u0113nu dal\u012bbvalst\u012bs ir izgl\u012btoti par to, k\u0101 atpaz\u012bt neobjekt\u012bvu vai maldino\u0161u inform\u0101ciju, bet Latvij\u0101 \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js ir v\u0113l zem\u0101ks &#8211; maz\u0101k nek\u0101 45 %.<sup>3<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\"> \u0160ie dati liecina, ka inform\u0101cijas pat\u0113ri\u0146a intensit\u0101te aug daudz strauj\u0101k nek\u0101 sp\u0113ja to kritiski izv\u0113rt\u0113t, kas kopum\u0101 var rad\u012bt augl\u012bgu vidi dezinform\u0101cijai, polariz\u0101cijai un uztic\u012bbas zudumam demokr\u0101tisk\u0101m instit\u016bcij\u0101m.<sup>4<\/sup><\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Ik dienu digit\u0101lie lietot\u0101ji saskaras ar redzamiem draudiem \u2013 datu nopl\u016bd\u0113m, kiberuzbrukumiem, kr\u0101pnieciskiem zi\u0146ojumiem un viltus rekl\u0101m\u0101m, ta\u010du v\u0113l b\u012bstam\u0101ki par \u0161iem ir t\u0101di draudi, kas iedarbojas neman\u0101mi \u2013 propaganda, manipul\u0101cija un algoritmu veidota inform\u0101cijas telpa, kas nostiprina past\u0101vo\u0161os aizspriedumus un polariz\u0113 sabiedr\u012bbu. \u0160os draudus \u012bpa\u0161i pastiprina \u0123eopolitiskais konteksts. P\u0113d\u0113jo gadu laik\u0101 <\/span><i><span style=\"font-weight: 400;\">Eiropas Savien\u012bbas Austrumu StratCom darba grupa <\/span><\/i><span style=\"font-weight: 400;\">ir fiks\u0113jusi simtiem Krievijas izcelsmes dezinform\u0101cijas kampa\u0146u, kuru m\u0113r\u0137is ir s\u0113t \u0161\u0137el\u0161anos rietumu sabiedr\u012bb\u0101s un graut uztic\u0113\u0161anos demokr\u0101tisk\u0101m instit\u016bcij\u0101m.<sup>5<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\"> Neskaitot valstiskus aktorus, digit\u0101laj\u0101 vid\u0113 arvien liel\u0101ku ietekmi g\u016bst ar\u012b satura veidot\u0101ji, kuri, izmantojot jaunie\u0161u v\u0113lmi p\u0113c pieder\u012bbas saj\u016btas un pa\u0161p\u0101rliecin\u0101t\u012bbas, sp\u0113j neman\u0101mi ieaudzin\u0101t radikaliz\u0113jo\u0161us priek\u0161status.<sup>6<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\"> \u0160\u0101di v\u0113st\u012bjumi nereti tiek pasniegti k\u0101 person\u012bg\u0101s br\u012bv\u012bbas, sp\u0113ka vai paties\u012bbas st\u0101sti, ta\u010du to m\u0113r\u0137is ir \u0161\u0137elt, nevis vienot, un d\u0113st\u012bt neuztic\u0113\u0161anos, neieciet\u012bbu un apjukumu sabiedr\u012bb\u0101.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Digit\u0101lais laikmets sag\u0101d\u0101 nopietnus izaicin\u0101jumus patiesas un faktu\u0101las inform\u0101cijas izplat\u012b\u0161an\u0101. Algoritmi, kas nosaka, ko redzam sav\u0101 ikdienas satur\u0101, dod priek\u0161roku emocij\u0101m, nevis faktiem.<sup>7<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\"> Jo vair\u0101k saturs sadusmo vai aizrauj, jo liel\u0101ku uzman\u012bbu tas g\u016bst. \u0160\u0101da sist\u0113ma rada vidi, kur dezinform\u0101cijas kampa\u0146as un sazv\u0113rest\u012bbas teorijas izplat\u0101s straujos tempos. Katram atrodoties sav\u0101 inform\u0101cijas burbul\u012b, kur redzams tikai t\u0101ds saturs, kas apstiprina jau eso\u0161o pasaules redz\u0113jumu, digit\u0101l\u0101 telpa kalpo ne vairs k\u0101 satuvin\u0101\u0161an\u0101s r\u012bks, bet tie\u0161i pret\u0113ji \u2013 t\u0101 padzi\u013cina plaisu starp cilv\u0113kiem, uzskatiem un orient\u0101cij\u0101m.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">\u0160\u012b jaun\u0101 realit\u0101te noz\u012bm\u0113, ka digit\u0101l\u0101 prat\u012bba vairs nav tikai tehniska prasme, bet t\u0101 k\u013c\u016bst par pilsonisku kompetenci \u2013 par demokr\u0101tijas dro\u0161\u012bbas instrumentu. Digit\u0101l\u0101 prat\u012bba ietver sp\u0113ju aizsarg\u0101t savus datus, atpaz\u012bt manipul\u0101cijas, p\u0101rbaud\u012bt avotus un kritiski v\u0113rt\u0113t saturu. \u0160\u0101das digit\u0101l\u0101s higi\u0113nas apguvei j\u0101k\u013c\u016bst tik pat pa\u0161saprotamai un nepiecie\u0161amai k\u0101 jebkurai citai ikdienas higi\u0113nas praksei. Izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mai ir nepiecie\u0161ams piel\u0101goties jaunajai realit\u0101tei \u2013 medijprat\u012bbai un kritiskajai dom\u0101\u0161anai j\u0101k\u013c\u016bst par neat\u0146emamu m\u0101c\u012bbu satura da\u013cu jau pamatskol\u0101. Kaut gan Eiropas Savien\u012bba ir pie\u0146\u0113musi Digit\u0101l\u0101s izgl\u012bt\u012bbas r\u012bc\u012bbas pl\u0101nu, b\u016btisks darbs notiek tie\u0161i viet\u0113j\u0101s kopien\u0101s \u2013 skol\u0101s, jaunie\u0161u organiz\u0101cij\u0101s un \u0123imen\u0113s.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 ar digit\u0101laj\u0101m prasm\u0113m apvelt\u012bti jaunie\u0161i sp\u0113l\u0113 noz\u012bm\u012bgu lomu ar\u012b p\u0101r\u0113jo sabiedr\u012bbas da\u013cu aizsardz\u012bb\u0101, pal\u012bdzot l\u012bdzcilv\u0113kiem, kas digit\u0101laj\u0101 laikmet\u0101 j\u016bt\u0101s vair\u0101k apjuku\u0161i un ir v\u0113l vair\u0101k pak\u013cauti da\u017e\u0101diem dro\u0161\u012bbas riskiem. Vec\u0101k\u0101s paaudzes, kuras nav augu\u0161as ar tehnolo\u0123ij\u0101m, bie\u017ei k\u013c\u016bst par vieglu m\u0113r\u0137i kr\u0101pniekiem un dezinform\u0101cijai. Tie\u0161i jaunie\u0161i var b\u016bt vi\u0146u sargi un skolot\u0101ji. Pal\u012bdzot saviem vec\u0101kiem un vecvec\u0101kiem atpaz\u012bt viltus zi\u0146as, uzst\u0101d\u012bt dro\u0161as paroles vai p\u0101rbaud\u012bt avotus, jaunie\u0161i ne tikai sarg\u0101 savas \u0123imenes, bet ar\u012b stiprina sabiedr\u012bbas kop\u0113jo notur\u012bbu. \u0160\u012b starppaaud\u017eu solidarit\u0101te veido demokr\u0101tijas pamatu. Br\u012bva un dro\u0161a sabiedr\u012bba nevar past\u0101v\u0113t, ja k\u0101da t\u0101s da\u013ca tiek atst\u0101ta \u0101rpus inform\u0101cijas dro\u0161\u012bbas loka. Digit\u0101l\u0101 prat\u012bba \u0161aj\u0101 zi\u0146\u0101 k\u013c\u016bst par soci\u0101lu atbild\u012bbu \u2013 par zin\u0101\u0161an\u0101m, kuras j\u0101nodod t\u0101l\u0101k.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">\u013boti noz\u012bm\u012bga digit\u0101lo prasmju sast\u0101vda\u013ca ir kritisk\u0101 dom\u0101\u0161ana \u2013 sp\u0113ja uzdot jaut\u0101jumus, redz\u0113t sakar\u012bbas un at\u0161\u0137irt faktus no emocij\u0101m. Kritisk\u0101 dom\u0101\u0161ana ir sp\u0113ja ne tikai pat\u0113r\u0113t saturu, bet ar\u012b sp\u0113ja to analiz\u0113t. Digit\u0101laj\u0101 laikmet\u0101 pilsonisk\u0101 aktivit\u0101te ir papla\u0161in\u0101jusi savu j\u0113dzienu ne tikai ietverot dal\u012bbu v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s un sabiedriskaj\u0101 dz\u012bv\u0113, bet ar\u012b atbild\u012bgu l\u012bdzdal\u012bbu digit\u0101laj\u0101 telp\u0101. Dal\u012bties ar inform\u0101ciju noz\u012bm\u0113 uz\u0146emties atbild\u012bbu par t\u0101s ietekmi. Klik\u0161\u0137is nav tikai klik\u0161\u0137is, t\u0101 ir ar\u012b politiska r\u012bc\u012bba.<\/span><\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span><\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Digit\u0101lais laikmets ir pav\u0113ris cilv\u0113cei v\u0113l nepieredz\u0113tas iesp\u0113jas \u2013 br\u012bvu piek\u013cuvi zin\u0101\u0161an\u0101m, glob\u0101lu savienojam\u012bbu un sp\u0113ju sasniegt jebkuru pasaules da\u013cu sekun\u017eu laik\u0101. Ta\u010du \u0161\u012bs iesp\u0113jas n\u0101k ar atbild\u012bbu, kuru sabiedr\u012bba v\u0113l tikai m\u0101c\u0101s uz\u0146emties. Br\u012bv\u012bba digit\u0101laj\u0101 pasaul\u0113 netiek apdraud\u0113ta ar milit\u0101ru vai ekonomisku sp\u0113ku, bet gan ar v\u0101rdiem, att\u0113liem un algoritmiem, kas neman\u0101mi veido m\u016bsu dom\u0101\u0161anu. T\u0101p\u0113c digit\u0101l\u0101s prat\u012bbas, kritisk\u0101s dom\u0101\u0161anas un medijprat\u012bbas att\u012bst\u012b\u0161ana nav tikai izgl\u012bt\u012bbas pa\u0161m\u0113r\u0137is &#8211; tas ir demokr\u0101tijas izdz\u012bvo\u0161anas priek\u0161noteikums. Jaunie\u0161u uzdevums \u0161aj\u0101 kontekst\u0101 nav tikai pasarg\u0101t sevi, bet ar\u012b pal\u012bdz\u0113t veidot dro\u0161\u0101ku un apzin\u0101t\u0101ku inform\u0101cijas telpu visai sabiedr\u012bbai, jo n\u0101kotnes dro\u0161\u012bba un demokr\u0101tija b\u016bs tik stipra, cik stipra b\u016bs m\u016bsu sp\u0113ja dom\u0101t kritiski digit\u0101laj\u0101 laikmet\u0101.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">\u201cNeviena valsts to nevar paveikt viena. \u0160odien mums nepiecie\u0161ams multilater\u0101lisms vair\u0101k nek\u0101 jebkad,\u201d ir teicis ANO \u0123ener\u0101lsekret\u0101rs Antoniu Guterre\u0161s. \u0160ie v\u0101rdi prec\u012bzi raksturo m\u016bsdienu pasauli, kur\u0101 kr\u012bzes p\u0101rsniedz robe\u017eas, un mieru nevar nodro\u0161in\u0101t vienatn\u0113. Tie\u0161i diplom\u0101ti ir tie, kas miera laik\u0101 g\u0101d\u0101, lai valsts b\u016btu dro\u0161a, veido starptautiskos kontaktus, stiprina sabiedroto uztic\u012bbu un nov\u0113r\u0161 konfliktus pirms tie s\u0101kas. Latvijas iev\u0113l\u0113\u0161ana ANO Dro\u0161\u012bbas padom\u0113 par\u0101da, ka pat mazai valstij ir balss un sp\u0113ja ietekm\u0113t glob\u0101los dro\u0161\u012bbas procesus, un jaunie\u0161iem ir iesp\u0113ja redz\u0113t, k\u0101 principos balst\u012bta \u0101rpolitika tie\u0161\u0101 veid\u0101 ietekm\u0113 vi\u0146u n\u0101kotnes dro\u0161\u012bbu.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Kar\u0161 Ukrain\u0101 skaidri par\u0101da, ka mieru nevar nodro\u0161in\u0101t tikai sarun\u0101s. Diplom\u0101tija ir b\u016btiska, lai rastu starptautisko atbalstu un risin\u0101jumus, ta\u010du vienlaikus nepiecie\u0161ams nodro\u0161in\u0101t dro\u0161\u012bbu ar sp\u0113ku pret agresoru, lai valsts un sabiedr\u012bba var\u0113tu past\u0101v\u0113t br\u012bvi un dro\u0161i. \u0160is l\u012bdzsvars starp sarun\u0101m un aizsardz\u012bbu ietekm\u0113 ne tikai vald\u012bbu darbu, tas nosaka ar\u012b jaun\u0101s paaudzes iesp\u0113jas m\u0101c\u012bties, str\u0101d\u0101t un dz\u012bvot dro\u0161\u0101 pasaul\u0113.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Diplom\u0101tijas praktisk\u0101 noz\u012bme labi redzama ANO vad\u012btaj\u0101 Meln\u0101s j\u016bras graudu iniciat\u012bv\u0101, kas kara laik\u0101 nodro\u0161in\u0101ja vair\u0101k nek\u0101 32 miljonu tonnu graudu eksportu no Ukrainas. \u0160\u012b sare\u017e\u0123\u012bt\u0101 sadarb\u012bba starp Ukrainu, Turciju un ANO pal\u012bdz\u0113ja mazin\u0101t glob\u0101l\u0101s p\u0101rtikas kr\u012bzes riskus. T\u0101 ir ilustr\u0101cija tam, ka diplom\u0101tija nav tikai politiska komunik\u0101cija, t\u0101 ir sist\u0113ma, kas uztur ekonomisko un humanit\u0101ro stabilit\u0101ti vis\u0101 pasaul\u0113.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">T\u0101p\u0113c diplom\u0101tija m\u016bsdien\u0101s ir vair\u0101k nek\u0101 sarunu telpa. T\u0101 ir dro\u0161\u012bbas un notur\u012bbas arhitekt\u016bra, kas ietekm\u0113 ikvienu. Jaunie\u0161i \u0161aj\u0101 proces\u0101 nav mal\u0101 st\u0101v\u0113t\u0101ji,\u00a0 tie\u0161i vi\u0146u n\u0101kotne visvair\u0101k ir atkar\u012bga no t\u0101, k\u0101 valstis sp\u0113j vienoties par mieru, sadarb\u012bbu un kop\u012bgu r\u012bc\u012bbu.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><hr \/><h6><em><sup>[1]<\/sup> Reuters Institute for the Study of Journalism. (2023). Digital News Report 2023. pp. 12. https:\/\/reutersinstitute.politics.ox.ac.uk\/digital-news-report\/2023 <\/em><\/h6><h6><em><sup>[2]<\/sup> OECD. (2021). PISA in focus. Are 15-year-olds prepared to deal with fake news and misinformation? Pp. 2. https:\/\/www.oecd.org\/content\/dam\/oecd\/en\/publications\/reports\/2021\/05\/are-15-year-olds-prepared-to-deal-with-fake-news-and-misinformation_b25edda6\/6ad5395e-en.pdf <\/em><\/h6><h6><em><sup>[3]<\/sup> OECD. (2021). PISA in focus. Are 15-year-olds prepared to deal with fake news and misinformation? Pp. 2. -3. https:\/\/www.oecd.org\/content\/dam\/oecd\/en\/publications\/reports\/2021\/05\/are-15-year-olds-prepared-to-deal-with-fake-news-and-misinformation_b25edda6\/6ad5395e-en.pdf <\/em><\/h6><h6><em><sup>[4]<\/sup> OECD. (2021). PISA in focus. Are 15-year-olds prepared to deal with fake news and misinformation? Pp. 2. https:\/\/www.oecd.org\/content\/dam\/oecd\/en\/publications\/reports\/2021\/05\/are-15-year-olds-prepared-to-deal-with-fake-news-and-misinformation_b25edda6\/6ad5395e-en.pdf<\/em><\/h6><h6><em><sup>[5]<\/sup> European Union External Action Task Force. (2025). 3rd EEAS Report on Foreign Information manipulation and Interference Threats. https:\/\/www.eeas.europa.eu\/eeas\/3rd-eeas-report-foreign-information-manipulation-and-interference-threats-0_en <br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[6]<\/sup> Lewis, Rebecca. 2018. Alternative Influence: Broadcasting the Reactionary Right on YouTube. Data &amp; Society. https:\/\/datasociety.net\/library\/alternative-influence\/<\/em><\/h6><h6><em><sup>[7]<\/sup> Milli, Smitha., Carroll, Micah., Wang, Yike., Pandey, Sashrika., Zhao, Sebastian., D Dragan, Anca. 2025. Engagement, User Satisfaction, and the Amplification of Divisive Content on Social Media. PNAS Nexus 4 (3). https:\/\/doi.org\/10.1093\/pnasnexus\/pgaf062.<\/em><\/h6><p>\u00a0<\/p><\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion-item\">\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-title-1477\" class=\"elementor-tab-title\" data-tab=\"7\" role=\"button\" aria-controls=\"elementor-tab-content-1477\" aria-expanded=\"false\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon elementor-accordion-icon-right\" aria-hidden=\"true\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-closed\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-plus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H272V64c0-17.67-14.33-32-32-32h-32c-17.67 0-32 14.33-32 32v144H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h144v144c0 17.67 14.33 32 32 32h32c17.67 0 32-14.33 32-32V304h144c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-opened\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-minus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h384c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<a class=\"elementor-accordion-title\" tabindex=\"0\">Zieme\u013cvalstu un Baltijas aizsardz\u012bbas industriju att\u012bst\u012bbas un integr\u0101cijas problem\u0101tika Eiropas Savien\u012bbas kontekst\u0101 | Zintis Sils<\/a>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-content-1477\" class=\"elementor-tab-content elementor-clearfix\" data-tab=\"7\" role=\"region\" aria-labelledby=\"elementor-tab-title-1477\"><p><em>Esejas ietvaros analiz\u0113ta Zieme\u013cvalstu un Baltijas valstu aizsardz\u012bbas industriju att\u012bst\u012bba un integr\u0101cijas Eiropas Savien\u012bbas kontekst\u0101, \u012bpa\u0161i p\u0113c 2022. gada pilna m\u0113roga iebrukuma Ukrain\u0101. Abos re\u0123ionos, par sp\u012bti l\u012bdz\u012bgiem \u0123eopolitiskajiem izaicin\u0101jumiem, aizsardz\u012bbas industrijas ir ar iev\u0113rojam\u0101m at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101m. Zieme\u013cvalst\u012bs eksist\u0113 sp\u0113c\u012bga v\u0113sturiski veidojusies industri\u0101l\u0101 b\u0101ze, bet Baltijas valst\u012bs ir sal\u012bdzino\u0161i jauna, ni\u0161\u0101s balst\u012bta industrija. Esej\u0101 tiek apl\u016bkota ES politikas loma, tostarp da\u017e\u0101di industrijas finans\u0113\u0161anas meh\u0101nismi un kop\u0113ja att\u012bst\u012bbas pl\u0101no\u0161ana. At\u0161\u0137ir\u012bg\u0101s industrijas kompetences un sp\u0113jas rada nepiecie\u0161am\u012bbu p\u0113c cie\u0161\u0101kas re\u0123ion\u0101l\u0101s sadarb\u012bbas, koordin\u0113tas iepirkumu politikas un kop\u012bg\u0101m pieg\u0101\u017eu \u0137\u0113d\u0113m. Ilgtermi\u0146a dro\u0161\u012bbai re\u0123ion\u0101 b\u016btiska ir Baltijas un Zieme\u013cvalstu integr\u0101cija un kop\u012bgu industrijas klasteru veido\u0161ana.<\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p><em><strong>Atsl\u0113gv\u0101rdi<\/strong>: aizsardz\u012bbas industrija, Baltijas j\u016bras re\u0123ions, ES integr\u0101cija<\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p>Uz p\u0113d\u0113jo gadu pieaugo\u0161\u0101 un main\u012bg\u0101 draudu fona aizvien izteikt\u0101k ir aktualiz\u0113jusies aizsardz\u012bbas industrijas noz\u012bme ne tikai nacion\u0101l\u0101, bet ar\u012b Eiropas Savien\u012bbas l\u012bmen\u012b. Krievijas \u012bstenotais pilna m\u0113roga iebrukums Ukrain\u0101 2022. gada s\u0101kum\u0101 ir atk\u0101rtot aktualiz\u0113jis konvencion\u0101la konflikta iesp\u0113jam\u012bbu, vienlaikus nor\u0101dot uz notur\u012bgas aizsardz\u012bbas industrijas nepiecie\u0161am\u012bbu. Sp\u0113jas nodro\u0161in\u0101t pieg\u0101\u017eu \u0137\u0113\u017eu dro\u0161\u012bbu, atbilsto\u0161us ra\u017eo\u0161anas apjomus un zin\u0101mu pa\u0161pietiekam\u012bbu kr\u012bzes un kara situ\u0101cij\u0101 ir k\u013cuvu\u0161as par vit\u0101li svar\u012bg\u0101m dro\u0161\u012bbas politikas sast\u0101vda\u013c\u0101m. \u0145emot v\u0113r\u0101 \u0123eogr\u0101fisko tuvumu, \u0161o aspektu pilnv\u0113rt\u012bga att\u012bst\u012bba ir \u012bpa\u0161i noz\u012bm\u012bga zieme\u013cu un Baltijas valst\u012bm un l\u012bdz ar to \u2013 ar\u012b Eiropas Savien\u012bbai kopum\u0101.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Periodu pirms 2022. gada abos re\u0123ionos iez\u012bm\u0113 izteikti at\u0161\u0137ir\u012bgas pieejas aizsardz\u012bbas industrijas att\u012bst\u012bbas jaut\u0101jumos. Baltijas valst\u012bs, kas p\u0113c neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas princip\u0101 uzs\u0101ka nacion\u0101lo industriju veido\u0161anu bez iev\u0113rojamas ra\u017eo\u0161anas b\u0101zes un jomas ekspert\u012bzes, prim\u0101ri aizsardz\u012bbas industrijas att\u012bst\u012bbu nodeva priv\u0101t\u0101 sektora rok\u0101s. Igaunijas gad\u012bjum\u0101, noteiktas vadl\u012bnijas un valsts atbalsts eksist\u0113ja tikai milit\u0101ro un divej\u0101d\u0101 lietojuma tehnolo\u0123iju p\u0113t\u012bjumu veik\u0161anai, izvairoties no viet\u0113jo komersantu prioritiz\u0113\u0161anas valsts iepirkumos.<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>1<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span> Latvij\u0101 situ\u0101cija bija l\u012bdz\u012bga, atbalstot jaunu tehnolo\u0123iju izstr\u0101di un paredzot lokaliz\u0101cijas pras\u012bbas no 10-30% bru\u0146otajiem sp\u0113kiem noz\u012bm\u012bgu iepirkumu veik\u0161an\u0101.<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>2<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span> Lietuv\u0101, kur valsts jau no 2000.gadu s\u0101kuma piekopa daudz akt\u012bv\u0101ku politiku, papildus p\u0113tniec\u012bbas un att\u012bst\u012bbas aktivit\u0101t\u0113m tika izveidota ar\u012b valsts \u012bpa\u0161um\u0101 eso\u0161a kapit\u0101lsabiedr\u012bba mun\u012bcijas ra\u017eo\u0161anai.<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>3<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span> Lai ar\u012b Baltijas valstu industrijas \u0161aj\u0101 period\u0101 nenoliedzami att\u012bst\u012bj\u0101s, to sp\u0113jas visbie\u017e\u0101k bija saist\u012btas ar da\u017e\u0101du ni\u0161as produktu pied\u0101v\u0101jumu, turkl\u0101t p\u0101rsvar\u0101 att\u012bst\u012bbas tendences noteica eksportsp\u0113ja nevis nacion\u0101l\u0101 dro\u0161\u012bbas politika.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101, Zviedrij\u0101, Somij\u0101 un Norv\u0113\u0123ij\u0101 past\u0101v\u0113ja jau eksist\u0113jo\u0161as iestr\u0101des un industri\u0101l\u0101s jaudas aizsardz\u012bbas industrijas att\u012bst\u012bbai, kas m\u0113r\u0137tiec\u012bgi tika veidotas visu Aukst\u0101 kara laiku. Zviedrij\u0101, kas ir uzskat\u0101ma par Baltijas j\u016bras re\u0123iona l\u012bderi milit\u0101ro produktu ra\u017eo\u0161an\u0101 un eksport\u0101, p\u0113c Aukst\u0101 kara beig\u0101m notika sistem\u0101tisk\u0101 valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bbu privatiz\u0101cija un da\u017e\u0101du kapit\u0101lda\u013cu ierobe\u017eojumu atcel\u0161ana.<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>4<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span> Princip\u0101, Zviedrij\u0101 notika p\u0101reja no valsts-centriska uz priv\u0101tu industrijas modeli, valstij ap\u0146emoties regul\u0101ri veikt iepirkumus no industrijas l\u012bderiem kritisko sp\u0113ju jom\u0101s \u2013 zem\u016bden\u0113s, kaujas avi\u0101cij\u0101 un bru\u0146utehnik\u0101. Savuk\u0101rt Somij\u0101 un Norv\u0113\u0123ij\u0101, valstis saglab\u0101ja \u012bpa\u0161umties\u012bbas aizsardz\u012bbas nozares kapit\u0101lsabiedr\u012bbas. Somija 1996. gad\u0101 veica to konsolid\u0101ciju eksportsp\u0113jas nol\u016bkos un izveidoja \u201cPatria\u201d,<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>5<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span> savuk\u0101rt Norv\u0113\u0123ijas valsts turpin\u0101ja \u201cKonsberg Group\u201d p\u0101rvald\u012b\u0161anu, paturot 50% no uz\u0146\u0113muma akcij\u0101m.<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>6<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span> Visu tr\u012bs valstu gad\u012bjum\u0101, aizsardz\u012bbas industrijas bija glob\u0101li konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgas un nodro\u0161in\u0101ja pla\u0161u produktu kl\u0101stu, ieskaitot sare\u017e\u0123\u012btus un tehnolo\u0123iski kompleksus gala risin\u0101jumus. Svar\u012bgi piemin\u0113t ar\u012b to, ka Zieme\u013cvalst\u012bs kopum\u0101 aizsardz\u012bbas industrija vienm\u0113r ir bijusi integr\u0113ta un t\u0101s att\u012bst\u012bba pak\u0101rtota nacion\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas vajadz\u012bb\u0101m.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Lai ar\u012b \u0161ajos aspektos Zviedrija, Somija un Norv\u0113\u0123ija bija iev\u0113rojami augst\u0101k\u0101 att\u012bst\u012bbas pak\u0101p\u0113 k\u0101 Baltijas valstis, abos gad\u012bjumos aizsardz\u012bbas industriju turpin\u0101ja ierobe\u017eot relat\u012bvi zemais iedz\u012bvot\u0101ju skaits, \u0123eogr\u0101fija k\u0101 ar\u012b pa\u013cau\u0161an\u0101s uz kritisko sast\u0101vda\u013cu importu. L\u012bdz pat 2022. gadam, Zieme\u013cvalstis turpin\u0101ja augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas risin\u0101jumu ra\u017eo\u0161anu, kam\u0113r Baltijas valst\u012bs izveidoj\u0101s un nostiprin\u0101j\u0101s vair\u0101ki ni\u0161as uz\u0146\u0113mumi, saist\u012bti ar autonomo sist\u0113mu, komunik\u0101cijas un inform\u0101cijas tehnolo\u0123iju jomu. <br \/>P\u0113c 2022. gada nestaj\u0101m izmai\u0146\u0101m, Zieme\u013cvalst\u012bs fundament\u0101li turpin\u0101ja ies\u0101kto kursu, fokus\u0113joties uz ra\u017eo\u0161anas apjomu cel\u0161anu un cie\u0161\u0101ku industriju integr\u0113\u0161anu valsts aizsardz\u012bbas funkciju veik\u0161an\u0101, kam\u0113r Baltijas valst\u012bs ir uzs\u0101kti noz\u012bm\u012bgi centieni nacion\u0101lo industri\u0101lo b\u0101\u017eu izveid\u0113. Uz to nor\u0101da gan \u201cValsts aizsardz\u012bbas korpor\u0101cijas\u201d dibin\u0101\u0161ana Latvij\u0101,<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>7<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span> gan \u201cRheinmetall\u201d invest\u012bciju piesaiste Lietuv\u0101,<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>8<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span> gan nacion\u0101l\u0101 aizsardz\u012bbas industri\u0101l\u0101 parka veido\u0161ana Igaunij\u0101.<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>9<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p>Uz tik at\u0161\u0137ir\u012bgu att\u012bst\u012bbas pak\u0101pju fona, aktu\u0101ls k\u013c\u016bst jaut\u0101jums par abu re\u0123ionu aizsardz\u012bbas industriju t\u0101l\u0101ko virz\u012bbu. Kompleksais aizsardz\u012bbas tehnolo\u0123iju raksturs pieprasa cie\u0161\u0101ku industriju integr\u0101ciju veiksm\u012bgas att\u012bst\u012bbas norisei, k\u0101 ar\u012b abu re\u0123ionu valstu palielin\u0101t\u0101 draudu iesp\u0113jam\u012bba rada nepiecie\u0161am\u012bbu p\u0113c pla\u0161\u0101kas p\u0101rrobe\u017eo koordin\u0101cijas un m\u0113r\u0137tiec\u012bgas pieejas nozares izaicin\u0101jumiem. Daudz\u0113j\u0101da zi\u0146\u0101, vair\u0101ki no \u0161iem jaut\u0101jumiem ir it \u012bpa\u0161i aktu\u0101li Eiropas Savien\u012bbas l\u012bmen\u012b, \u0146emot v\u0113r\u0101 Baltijas un Zieme\u013cvalstu dro\u0161\u012bbas situ\u0101cijas iez\u012bmes k\u0101 ar\u012b atra\u0161anos uz ES austrumu robe\u017eas.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>\u0145emot v\u0113r\u0101 izmai\u0146as dro\u0161\u012bbas situ\u0101cij\u0101, kop\u0161 2022. gada ES ir sp\u0113rusi iepriek\u0161 nepieredz\u0113tus so\u013cus visas savien\u012bbas aizsardz\u012bbas industrijas att\u012bst\u012bbas veicin\u0101\u0161anai. 2023. gad\u0101 izveidotais ASAP meh\u0101nisms ir veiksm\u012bgi un daudzk\u0101rt\u012bgi palielin\u0101jis artil\u0113rijas l\u0101di\u0146u ra\u017eo\u0161anas jaudas ES ietvar\u0101.<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>10<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span> Tikm\u0113r 2025. gad\u0101 izstr\u0101d\u0101tais SAFE pl\u0101ns paredz dal\u012bbvalst\u012bm iesp\u0113ju uz izdev\u012bgu ilgtermi\u0146a aizdevumu pamata veikt uzlabojumus sav\u0101s aizsardz\u012bbas sp\u0113j\u0101s.<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>11<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span> Atzin\u012bgi v\u0113rt\u0113jama ir ar\u012b iniciat\u012bva pirmo reizi ES past\u0101v\u0113\u0161anas v\u0113stur\u0113 izveidot aizsardz\u012bbas komis\u0101ra poz\u012bciju, k\u0101 ar\u012b savien\u012bbas l\u012bme\u0146a politikas pl\u0101no\u0161anas dokumenta pie\u0146em\u0161ana aizsardz\u012bbas sp\u0113ju m\u0113r\u0137tiec\u012bgai palielin\u0101\u0161anai.<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>12<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p>Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101, nenoliedzami, ka da\u017e\u0101do ES dal\u012bbvalstu vid\u016b aizsardz\u012bbas industrijas att\u012bst\u012bbas l\u012bmeni ir radik\u0101la da\u017e\u0101dos st\u0101vok\u013cos un to veiksm\u012bga koordin\u0113\u0161ana, neskatoties uz t\u0101s nepiecie\u0161am\u012bbu, saskaras ar iev\u0113rojam\u0101m gr\u016bt\u012bb\u0101m. Konkr\u0113to apst\u0101k\u013cu kopums daudz\u0113j\u0101da zi\u0146\u0101 pieprasa jaunu pieeju aizsardz\u012bbas industriju att\u012bst\u012bbas pl\u0101no\u0161anai.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Pirmk\u0101rt, k\u0101 piem\u0113ru izmantojot Zieme\u013cvalstu \u012bstenoto NORDEFCO form\u0101tu,<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>13<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span> kas cit\u0101 starp\u0101 paredz savstarp\u0113ju aizsardz\u012bbas industrijas koordin\u0101ciju, l\u012bdz\u012bga pieeja b\u016btu nepiecie\u0161ama ar\u012b Baltijas valst\u012bs. \u0160\u0101ds form\u0101ts potenci\u0101li var\u0113tu iek\u013caut kop\u012bgu iepirkumu veik\u0161anu, gan, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 tas ir ar \u201cPatria\u201d Somij\u0101, kop\u012bgu divpus\u0113ju kapit\u0101lsabiedr\u012bbu veido\u0161anu. Veidojot kop\u012bgu aizsardz\u012bbas industrijas att\u012bst\u012bbas politiku ne tikai nacion\u0101l\u0101, bet ar\u012b re\u0123ion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b, Baltijas valstis daudz sekm\u012bg\u0101k sp\u0113tu nodro\u0161in\u0101t nepiecie\u0161amo sp\u0113ju izveido\u0161anu, k\u0101 ar\u012b p\u0101rst\u0101vniec\u012bbu ES l\u012bmen\u012b.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Papildus tam, \u0161obr\u012bd Baltijas valstu starp\u0101 ir nov\u0113rojama at\u0161\u0137ir\u012bga integr\u0101cijas pak\u0101pe sadarb\u012bb\u0101 ar Zieme\u013cvalst\u012bm. 2025. gada pavasar\u012b Lietuva un Igaunija kop\u012bgi nosl\u0113dza l\u012bgumu par Zviedrij\u0101 ra\u017eoto k\u0101jnieku kaujas ma\u0161\u012bnu iepirkumu, da\u013c\u0113ji komplekt\u0101ciju paredzot veikt Lietuv\u0101.<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>14<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span> Latvija \u0161aj\u0101 pl\u0101n\u0101 nepiedal\u012bj\u0101s, t\u0101 viet\u0101 izv\u0113loties bru\u0146otos sp\u0113kus apg\u0101d\u0101t ar Sp\u0101nij\u0101 ra\u017eoto \u201cGeneral Dynamics \u2013 European Land Systems\u201d bru\u0146utehniku. Savuk\u0101rt 2020. gad\u0101 Latvija un Somija nosl\u0113dza l\u012bgumu par \u201cPatria\u201d bru\u0146utransportieru iepirk\u0161anu un ra\u017eo\u0161anu Latvij\u0101, no kura, neskatoties uz s\u0101kotn\u0113jo ap\u0146em\u0161anos, izst\u0101j\u0101s Igaunija.<span style=\"font-weight: 400;\"><sup>15<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p>\u0160\u0101da situ\u0101cija ne tikai rada neviendab\u012bgu aizsardz\u012bbas industrijas att\u012bst\u012bbu, bet ar\u012b iev\u0113rojami apgr\u016btina ilgtermi\u0146a sp\u0113ju att\u012bst\u012bbu un standartiz\u0101ciju, katrai no Baltijas valst\u012bm piekopjot at\u0161\u0137ir\u012bgu sadarb\u012bbas formu attiec\u012bb\u0101 pret Zieme\u013cvalst\u012bm. \u0145emot v\u0113r\u0101 Baltijas valstu ierobe\u017eot\u0101s sp\u0113jas, re\u0123ion\u0101las politikas veido\u0161ana ir visu tr\u012bs valstu ilgtermi\u0146a interes\u0113s. Saska\u0146ojot aizsardz\u012bbas industrijas un integr\u0101cijas politiku gan ES, gan re\u0123ion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b, Baltijas valst\u012bm pav\u0113rtos daudz pla\u0161\u0101ka konkur\u0113tsp\u0113ja Eiropas un glob\u0101laj\u0101 tirg\u016b, vienlaic\u012bgi nodro\u0161inot sev nepiecie\u0161amo sp\u0113ju kl\u0101tesam\u012bbu. \u0160\u0101dai koordin\u0101cijai vienlaic\u012bgi nevajadz\u0113tu veidot pl\u0101nveida ekonomikas pieeju, iedalot konkr\u0113tu tehnolo\u0123iju ra\u017eo\u0161anu tikai vienai valstij, bet gan vair\u0101k fokus\u0113ties tie\u0161i uz kop\u012bg\u0101m pieg\u0101\u017eu \u0137\u0113d\u0113m un aizsardz\u012bbas sp\u0113ju sabalans\u0113tu att\u012bst\u012bbu.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Pa\u0161os pamatos, ES rad\u012btie meh\u0101nismi atsevi\u0161\u0137u aizsardz\u012bbas industrijas sektoru darb\u012bbas veicin\u0101\u0161anai ir biju\u0161i uzskat\u0101mi veiksm\u012bgi, iev\u0113rojami palielinot ES aizsardz\u012bbas sp\u0113jas. Izejot no t\u0101, ir skaidrs, ka t\u0101l\u0101ka un ilgtermi\u0146a dro\u0161\u012bbas priorit\u0101t\u0113s balst\u012bta att\u012bst\u012bba var notikt tikai turpinot ies\u0101kto integr\u0101ciju un pak\u0101peniski veidojot klasterus ar valst\u012bm, kuras vieno kop\u012bgi draudi un l\u012bdz\u012bgs industrijas att\u012bst\u012bbas st\u0101voklis. \u0145emot v\u0113r\u0101 veiksm\u012bgo Zieme\u013cvalstu att\u012bst\u012bbas piem\u0113ru, k\u0101 ar\u012b to industriju savstarp\u0113jo savietojam\u012bbu, l\u012bdz\u012bgu pieeju ES ietvaros b\u016btu nepiecie\u0161ams rad\u012bt ar\u012b Baltijas valst\u012bm, \u012bpa\u0161i fokus\u0113joties uz zin\u0101\u0161anu, sp\u0113ju un industri\u0101l\u0101s jaudas p\u0101rne\u0161anu un dal\u012b\u0161anu Baltijas-Zieme\u013cvalstu re\u0123ionu ietvar\u0101. Tikai \u0161\u0101d\u0101 veid\u0101, m\u0113r\u0137tiec\u012bgi k\u0101pinot aizsardz\u012bbas industriju gatav\u012bbu un p\u0101rrobe\u017eu sadarb\u012bbu, b\u016bs iesp\u0113jams izveidot dro\u0161u un notur\u012bgu Eiropas Savien\u012bbu.<\/p><p>\u00a0<\/p><hr \/><h6><em><sup>[1]<\/sup> Kaitseministeerium, \u201cEesti Kaitset\u00f6\u00f6stuspoliitika Aastateks 2013\u20132022\u201d, (Kaitseministeerium, 2013). 2.<\/em><\/h6><h6><em><sup>[2]<\/sup> Aizsardz\u012bbas ministrija, Vadl\u012bnijas aizsardz\u012bbas un dro\u0161\u012bbas industrijas iesaistei aizsardz\u012bbas sp\u0113ju stiprin\u0101\u0161an\u0101. (Aizsardz\u012bbas ministrija, 2024). 6.<\/em><\/h6><h6><em><sup>[3]<\/sup> GGG. b.d. &#8220;Apie mus&#8221;. Skat\u012bts 2025. gada 29. oktobr\u012b. https:\/\/www.ggg-ammo.lt\/apie-mus.<\/em><\/h6><h6><em><sup>[4]<\/sup> Regeringskansliet, F\u00f6r\u00e4ndrad omv\u00e4rld &#8211; omdanat f\u00f6rsvar. (Regeringskansliet, 1999). 198.<\/em><\/h6><h6><em><sup>[5]<\/sup> Suomen valtioneuvosto, Puolustusvaliokunnan mietint\u00f6 1\/1996 vp Hallituksen esitys laiksi valtioneuvoston oikeudesta luovuttaa Lapuan patruunatehtaan hallinnassa olevaa omaisuutta perustettavalle osakeyhti\u00f6lle sek\u00e4 ryhty\u00e4 er\u00e4isiin muihin yhti\u00f6n perustamiseen liittyviin j\u00e4rjestelyihin annetun lain kumoamisesta. (Suomen valtioneuvosto, 1996).<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[6]<\/sup> Konsberg Group. &#8220;Who We Are&#8221;. b.d. Skat\u012bts 2025. gada 29. oktobr\u012b. https:\/\/www.kongsberg.com\/who-we-are\/.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[7]<\/sup> &#8220;SIA &#8220;Valsts aizsardz\u012bbas korpor\u0101cija&#8221;, Aizsardz\u012bbas ministrija&#8221;. b.d. Skat\u012bts 2025. gada 29. oktobr\u012b. http:\/\/www.mod.gov.lv\/lv\/uznemejiem\/sia-valsts-aizsardzibas-korporacija.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[8]<\/sup> NIB Backs Rheinmetall\u2019s \u20ac300 Million Ammunition Plant in Lithuania to Strengthen Baltic Defence Security. 2025. 2025. gada 10. oktobr\u012b. https:\/\/defence-industry.eu\/nib-backs-rheinmetalls-e300-million-ammunition-plant-in-lithuania-to-strengthen-baltic-defence-security\/.<\/em><\/h6><h6><em><sup>[9]<\/sup> &#8220;Estonia Invites Global Defence Companies to New Industrial Park \u2014 Invest in Estonia&#8221;. 2025. 2025. gada 10. apr\u012bl\u012b. https:\/\/investinestonia.com\/estonia-invites-global-defence-companies-to-new-industrial-park\/.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[10]<\/sup> &#8220;Act in Support of Ammunition Production (ASAP)&#8221;. b.d. Skat\u012bts 2025. gada 29. oktobr\u012b. https:\/\/defence-industry-space.ec.europa.eu\/eu-defence-industry\/asap-boosting-defence-production_en.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[11]<\/sup> &#8220;SAFE | Security Action for Europe &#8211; European Commission&#8221;. b.d. Skat\u012bts 2025. gada 29. oktobr\u012b. https:\/\/defence-industry-space.ec.europa.eu\/eu-defence-industry\/safe-security-action-europe_en.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[12]<\/sup> &#8220;White Paper for European Defence &#8211; Readiness 2030 &#8211; Defence Industry and Space&#8221;. b.d. Skat\u012bts 2025. gada 29. oktobr\u012b. https:\/\/defence-industry-space.ec.europa.eu\/eu-defence-industry\/white-paper-european-defence-readiness-2030_en.<\/em><\/h6><h6><em><sup>[13]<\/sup> &#8220;About NORDEFCO &#8211; Nordefco&#8221;. b.d. Skat\u012bts Skat\u012bts 2025. gada 29. oktobr\u012b. https:\/\/www.nordefco.org\/the-basics-about-nordefco.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[14]<\/sup> Lithuania to Assemble Part of Nordic-Baltic CV90 Order, Says Prime Minister. 2025. 2025. gada 27. apr\u012bl\u012b. https:\/\/defence-industry.eu\/lithuania-to-assemble-part-of-nordic-baltic-cv90-order-says-prime-minister\/, <\/em><\/h6><h6><em><sup>[15]<\/sup> Sargs.lv. 2021. &#8220;Igaunijas armija jaunu se\u0161u rite\u0146u bru\u0146utransportieru ieg\u0101di nepl\u0101no; t\u0101 viet\u0101 moderniz\u0113s eso\u0161os&#8221;. 2021. gada 11. janv\u0101r\u012b. https:\/\/www.sargs.lv\/lv\/arvalstis\/2021-01-11\/igaunijas-armija-jaunu-sesu-ritenu-brunutransportieru-iegadi-neplano-ta-vieta.<\/em><\/h6><h6>\u00a0<\/h6><\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion-item\">\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-title-1478\" class=\"elementor-tab-title\" data-tab=\"8\" role=\"button\" aria-controls=\"elementor-tab-content-1478\" aria-expanded=\"false\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon elementor-accordion-icon-right\" aria-hidden=\"true\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-closed\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-plus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H272V64c0-17.67-14.33-32-32-32h-32c-17.67 0-32 14.33-32 32v144H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h144v144c0 17.67 14.33 32 32 32h32c17.67 0 32-14.33 32-32V304h144c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-opened\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-minus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h384c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<a class=\"elementor-accordion-title\" tabindex=\"0\">Nacion\u0101l\u0101 dro\u0161\u012bba vai ekonomisk\u0101 izaugsme? Latvijas aizsardz\u012bbas izdevumu dilemma | Ilze Krasti\u0146a<\/a>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-content-1478\" class=\"elementor-tab-content elementor-clearfix\" data-tab=\"8\" role=\"region\" aria-labelledby=\"elementor-tab-title-1478\"><p><em>P\u0113d\u0113jos gados Latvija ir velt\u012bjusi l\u012bdz \u0161im nepieredz\u0113tu naudas summu aizsardz\u012bbai, izvirzot milit\u0101ro dro\u0161\u012bbu par valsts politikas galveno priorit\u0101ti. \u0145emot v\u0113r\u0101 Krievijas rad\u012btos draudus, kurus pastiprina t\u0101s uzs\u0101ktais kar\u0161 Ukrain\u0101, un Latvijas atra\u0161anos NATO austrumu pierobe\u017e\u0101, \u0161\u0101ds l\u0113mums ir saprotams. Vienlaikus Latvija saskaras ar ekonomisko stagn\u0101ciju, strauju iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101\u0161anos un nepietiekamu soci\u0101lo sist\u0113mu finans\u0113jumu, nost\u0101dot valsti smagu izv\u0113\u013cu priek\u0161\u0101. Tuv\u0101kaj\u0101 n\u0101kotn\u0113 Latvijas pa\u0161as izvirz\u012btie aizsardz\u012bbas finans\u0113juma m\u0113r\u0137r\u0101d\u012bt\u0101ji b\u016bs sasniedzami tikai uz citu &#8211; sabiedr\u012bbai vit\u0101li svar\u012bgu &#8211; nozaru r\u0113\u0137ina.<\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p><em><strong>Atsl\u0113gv\u0101rdi<\/strong>: valsts dro\u0161\u012bba, aizsardz\u012bbas izdevumi, demogr\u0101fisk\u0101 kr\u012bze, soci\u0101l\u0101 stabilit\u0101te <\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p>2024. gada decembr\u012b Saeima apstiprin\u0101ja 2025. gada Latvijas valsts bud\u017eetu, aizsardz\u012bbai atv\u0113lot vair\u0101k nek\u0101 1,559 miljardus eiro jeb 3,45 % no valsts IKP.<sup>1<\/sup> Tas ir liel\u0101kais dro\u0161\u012bbas izdevumu apjoms Latvijas v\u0113stur\u0113. Nauda tiks pie\u0161\u0137irta jaunu iero\u010du ieg\u0101dei, pretgaisa aizsardz\u012bbas att\u012bst\u012bbai un S\u0113lijas milit\u0101r\u0101 poligona b\u016bvniec\u012bbai. Tas b\u016bs liel\u0101kais Baltijas un Zieme\u013cvalstu re\u0123ion\u0101.<\/p><p><br \/>\u0160ie l\u0113mumi iez\u012bm\u0113 skaidru politisko un strat\u0113\u0123isko virzienu: \u0146emot v\u0113r\u0101 Krievijas agresiju Ukrain\u0101 un Latvijas nestabilo st\u0101vokli NATO austrumu flang\u0101, dro\u0161\u012bba ir galven\u0101 priorit\u0101te.<\/p><p><br \/>Tom\u0113r \u0161\u0101da virziena izv\u0113le rada sare\u017e\u0123\u012btus jaut\u0101jumus par Latvijas iek\u0161\u0113jo notur\u012bbu, ekonomikas lejupsl\u012bdi un noz\u012bm\u012bgaj\u0101m demogr\u0101fiskaj\u0101m probl\u0113m\u0101m: vai dro\u0161\u012bba tie\u0161\u0101m ir m\u016bsu valsts galven\u0101 vai pat vien\u012bg\u0101 priorit\u0101te? Vai valsts, kuras iedz\u012bvot\u0101ju skaits samazin\u0101s visstrauj\u0101k Eirop\u0101, var at\u013cauties dot priek\u0161roku tankiem, nevis skolot\u0101jiem, karav\u012briem, nevis \u0101rstiem? Turkl\u0101t, k\u0101da j\u0113ga ir aizsardz\u012bbai, ja nav cilv\u0113ku, kurus aizsarg\u0101t?<\/p><p><br \/>Lai saprastu \u0161\u0101du pieeju, j\u0101\u0146em v\u0113ra Latvijas tra\u0123isk\u0101 v\u0113sture 20. gadsimt\u0101. Vair\u0101k nek\u0101 50 gadi padomju okup\u0101cijas ir centr\u0101lais elements \u201enacion\u0101laj\u0101 atmi\u0146\u0101\u201d, radot past\u0101v\u012bgu neaizsarg\u0101t\u012bbas saj\u016btu. Kop\u0161 neatkar\u012bbas atg\u016b\u0161anas 1991. gad\u0101 Latvijas dro\u0161\u012bbas politikas centr\u0101 bijusi integr\u0101cija Rietumu organiz\u0101cij\u0101s \u2013 pievieno\u0161an\u0101s NATO 2004. gad\u0101 vismaz \u0161\u0137ietami nodro\u0161in\u0101ja gal\u012bgo garantiju pret Krievijas ietekmi. Tom\u0113r, \u0146emot v\u0113r\u0101 pa\u0161reiz\u0113jo konfliktu Ukrain\u0101, 5. pants vairs nav tikai teor\u0113tisks j\u0113dziens; efekt\u012bvai milit\u0101rai attur\u0113\u0161anai ir nepiecie\u0161amas stabilas valsts sp\u0113jas un sabiedroto atbalsts.<sup>2<\/sup> Latvijas amatpersonas saprot, ka no milit\u0101r\u0101 viedok\u013ca valsts nesp\u0113tu viena pati pretoties Krievijas uzbrukumam, t\u0101p\u0113c par priorit\u0101ti k\u013cuvusi NATO sp\u0113ku izvieto\u0161ana Latvij\u0101.<\/p><p><br \/>Jaunaj\u0101 aizsardz\u012bbas bud\u017eet\u0101 76 % ir atv\u0113l\u0113ti valsts bru\u0146oto sp\u0113ku stiprin\u0101\u0161anai.<sup>3<\/sup> Tom\u0113r \u0161\u0101da resursu koncentr\u0101cija izce\u013c struktur\u0101lu dilemmu: vai valsts ar maz\u0101k nek\u0101 1,9 miljoniem iedz\u012bvot\u0101ju un ierobe\u017eot\u0101m bud\u017eeta iesp\u0113j\u0101m var at\u013cauties ieguld\u012bt milit\u0101raj\u0101 aizsardz\u012bb\u0101, vienlaikus saglab\u0101jot soci\u0101l\u0101s funkcijas, piem\u0113ram, vesel\u012bbas apr\u016bpi?<\/p><p><br \/>Atbilde k\u013c\u016bst arvien neskaidr\u0101ka. Latvijas ekonomika jau vair\u0101kus gadus ir stagn\u0113jusi: Finan\u0161u ministrija ir atzinusi savu ierobe\u017eoto sp\u0113ju palielin\u0101t ie\u0146\u0113mumus, neuzliekot papildu slogu nodok\u013cu maks\u0101t\u0101jiem. Saska\u0146\u0101 ar ESAO Ekonomikas prognozi (2025) izaugsme joproj\u0101m saglab\u0101sies m\u0113rena, un IKP pieaugums tiek prognoz\u0113ts apm\u0113ram 1,5 % gad\u0101, kas ir daudz maz\u0101k nek\u0101 nepiecie\u0161ams, lai samazin\u0101tu at\u0161\u0137ir\u012bbu ar Rietumeiropu.<sup>4<\/sup> Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 Latvija c\u012bn\u0101s ar iev\u0113rojamu valsts par\u0101da slogu. Lai gan nodok\u013cu slogs ir m\u0113rens sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar ES vid\u0113jo r\u0101d\u012bt\u0101ju, tas pieaug, un par\u0101da apkalpo\u0161anas izmaksas ierobe\u017eo r\u012bc\u012bbas br\u012bv\u012bbu.<\/p><p><br \/>Liel\u0101kais izaicin\u0101jums noteikti ir demogr\u0101fija. Latvija piedz\u012bvo vienu no liel\u0101kajiem iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101jumiem Eirop\u0101: Centr\u0101l\u0101 statistikas p\u0101rvalde prognoz\u0113, ka 2025. gad\u0101 iedz\u012bvot\u0101ju skaits b\u016bs aptuveni 1,853 miljoni, sal\u012bdzinot ar 2,37 miljoniem 2000. gad\u0101 \u2014 \u0161is iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101jums apdraud gan nodok\u013cu strukt\u016bru, gan soci\u0101lo pakalpojumu dz\u012bvotsp\u0113ju.<sup>5<\/sup> Tas ar\u012b tie\u0161i ierobe\u017eo aizsardz\u012bbas sp\u0113jas, jo strauji samazin\u0101s jauno v\u012brie\u0161u un sievie\u0161u skaits, kas var pild\u012bt milit\u0101ro dienestu. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no Polijas vai Somijas Latvija nevar pa\u013cauties uz iev\u0113rojamu iedz\u012bvot\u0101ju skaitu, lai nodro\u0161in\u0101tu valsts aizsardz\u012bbu.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Teor\u0113tiski risin\u0101jums var\u0113tu b\u016bt migr\u0101cija: kop\u0161 2022. gada Latvij\u0101 ir pieaudzis ukrai\u0146u b\u0113g\u013cu skaits. Tom\u0113r sabiedr\u012bba ir skeptiski noska\u0146ota pret pla\u0161u imigr\u0101ciju, baidoties no kult\u016bras izir\u0161anas un politiskiem satricin\u0101jumiem. Austrumu studiju centra p\u0113t\u012bjums liecina, ka diskusijas par migr\u0101ciju atkl\u0101j noz\u012bm\u012bgas plaisas Latvijas sabiedr\u012bb\u0101, uzsverot dro\u0161\u012bbas ba\u017eas un past\u0101v\u012bgas identit\u0101tes dilemmas \u2013 t\u0101tad, lai gan demogr\u0101fiskie r\u0101d\u012bt\u0101ji liecina, ka imigr\u0101cija, visticam\u0101k, ir vien\u012bgais risin\u0101jums, tr\u016bkst politisk\u0101s gribas, lai to \u012bstenotu.<sup>6<\/sup><\/p><p>\u00a0<\/p><p>Lai gan l\u0113mums palielin\u0101t aizsardz\u012bbas izdevumus, lai sasniegtu NATO m\u0113r\u0137i 2 % no IKP, jau bija milz\u012bgs solis, \u0161odienas ap\u0146em\u0161an\u0101s palielin\u0101t tos l\u012bdz 3,45 % un ilgtermi\u0146\u0101 l\u012bdz 5 % noz\u012bm\u0113 v\u0113l ambicioz\u0101ku trajektoriju.<sup>7<\/sup> Ta\u010du katrs eiro, kas tiek t\u0113r\u0113ts bru\u0146otajiem transportl\u012bdzek\u013ciem un ra\u0137et\u0113m, ir eiro, kas netiek t\u0113r\u0113ts slimn\u012bc\u0101m, skol\u0101m un pensij\u0101m. Latvijas vesel\u012bbas apr\u016bpes sist\u0113ma ir nepietiekami finans\u0113ta, un t\u0101s vid\u0113jie izdevumi uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju ir vieni no zem\u0101kajiem ES. T\u0101pat hronisks l\u012bdzek\u013cu tr\u016bkums v\u0113rojams izgl\u012bt\u012bb\u0101, un aizvien vair\u0101k jaut\u0101jumu rada pensiju sist\u0113mas dz\u012bvotsp\u0113ja. Pensijas vecuma turpm\u0101ka paaugstin\u0101\u0161ana ir politiski spr\u0101dzienb\u012bstama, bet, ja demogr\u0101fisk\u0101 lejupsl\u012bde un emigr\u0101cija turpin\u0101sies, no bud\u017eeta viedok\u013ca t\u0101 var k\u013c\u016bt neizb\u0113gama.<\/p><p><br \/>\u0160aj\u0101 zi\u0146\u0101 Latvija risk\u0113 non\u0101kt paradoks\u0101l\u0101 situ\u0101cij\u0101: aizsardz\u012bbas izdevumu m\u0113r\u0137is ir garant\u0113t valsts dro\u0161\u012bbu, bet dro\u0161\u012bba nav iesp\u0113jama bez soci\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas, kas var tikt sistem\u0101tiski apdraud\u0113ta, ja nepietiekama uzman\u012bba tiek piev\u0113rsta iek\u0161\u0113jai notur\u012bbai. Pilsonis, kas j\u016btas pamests un spiests pa\u013cauties tikai uz saviem sp\u0113kiem, neb\u016bs gatavs atbalst\u012bt ambiciozas valsts aizsardz\u012bbas strat\u0113\u0123ijas, un, lai gan kar\u0161 ir pamudin\u0101jis daudzus atgriezties, jaunie\u0161i joproj\u0101m j\u016btas spiesti emigr\u0113t, mekl\u0113jot lab\u0101kas darba iesp\u0113jas.<\/p><p><br \/>Latvija strat\u0113\u0123iski k\u0101rtis liek uz NATO solidarit\u0101ti \u2013 ieguld\u012bjumi milit\u0101raj\u0101 infrastrukt\u016br\u0101, jo \u012bpa\u0161i S\u0113lijas m\u0101c\u012bbu poligon\u0101, atvieglos liela m\u0113roga sabiedroto sp\u0113ku izvieto\u0161anu. Tom\u0113r paliek da\u017ei jaut\u0101jumi: vai Rietumeiropas iedz\u012bvot\u0101ji un politi\u0137i, saskaroties ar sav\u0101s valst\u012bs, patie\u0161\u0101m aizsarg\u0101s Latviju? \u0160eit b\u016btiska noz\u012bme ir Latvijas iev\u0113rojamajiem izdevumiem. Tie liecina par nopietnu ap\u0146em\u0161anos un taisn\u012bgu sloga sadali \u2013 lai gan Latvija viena pati nekad nevar\u0113s pan\u0101kt sp\u0113ku l\u012bdzsvaru ar Krieviju.<\/p><p><br \/>T\u0101tad, k\u0101da ir alternat\u012bva? Anal\u012bti\u0137i apgalvo, ka Latvijai ir j\u0101pie\u0146em virkne s\u0101p\u012bgu kompromisu: pirmk\u0101rt, bud\u017eeta situ\u0101cija liecina, ka jebk\u0101ds turpm\u0101ks aizsardz\u012bbas izdevumu palielin\u0101jums ir j\u0101papildina ar visp\u0101r\u0113ju nodok\u013cu reformu. Otrk\u0101rt, ir b\u016btiski risin\u0101t ar\u012b soci\u0101lo invest\u012bciju jaut\u0101jumu, pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 aizsardz\u012bbas programmas le\u0123itimit\u0101te sabruks. Tre\u0161k\u0101rt, ir j\u0101risina demogr\u0101fisk\u0101 kr\u012bze \u2013 tas prasa dzimst\u012bbas veicin\u0101\u0161anas politiku un re\u0101l\u0101ku pieeju imigr\u0101cijai. Bez darbasp\u0113ka atjauno\u0161anas Latvija non\u0101ks ekonomisk\u0101 stagn\u0101cij\u0101. L\u012bdz ar to ar\u012b valsts nodok\u013cu b\u0101ze iev\u0113rojami samazin\u0101sies.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Latvijas n\u0101kotnes att\u012bst\u012bba galu gal\u0101 b\u016bs atkar\u012bga no t\u0101s sp\u0113jas pie\u0146emt gr\u016btus l\u0113mumus: lai gan pa\u0161reiz\u0113j\u0101 \u0123eopolitiskaj\u0101 situ\u0101cij\u0101 ir pie\u0146emama nepiecie\u0161am\u012bba p\u0113c aizsardz\u012bbas izdevumiem, valsts irs no iek\u0161ienes, ja netiks nodro\u0161in\u0101ti demogr\u0101fiskie, fisk\u0101lie un soci\u0101lie pamati. Nodok\u013cu reforma, migr\u0101cija un soci\u0101l\u0101s invest\u012bcijas var b\u016bt politiski gr\u016bti \u012bstenojamas, ta\u010du t\u0101s veido pamatu ilgtermi\u0146a notur\u012bbai.<\/p><p>\u00a0<\/p><hr \/><h6><em><sup>[1]<\/sup> Saeima pie\u0146em Latvijas aizsardz\u012bbas 2025. gada bud\u017eetu vair\u0101k nek\u0101 1,559 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 | Aizsardz\u012bbas ministrija, p\u0113d\u0113j\u0101 piek\u013cuve 17\/02\/2026, <br \/>http:\/\/www.mod.gov.lv\/lv\/zinas\/saeima-pienem-latvijas-aizsardzibas-2025-gada-budzetu-vairak neka-1559-miljardu-eiro-apmera. <\/em><\/h6><h6><em><sup>[2]<\/sup> \u201cThe North Atlantic Treaty.\u201d Official Texts and Resources | NATO, <br \/>https:\/\/www.nato.int\/en\/about-us\/official-texts-and-resources\/official-texts\/1949\/04\/04\/the-north atlantic-treaty. P\u0113d\u0113j\u0101 piek\u013cuve 17\/02\/2026. <\/em><\/h6><h6><em><sup>[3]<\/sup> \u201cSaeima pie\u0146em Latvijas aizsardz\u012bbas 2025. gada bud\u017eetu vair\u0101k nek\u0101 1,559 miljardu eiro apm\u0113r\u0101.\u201d Sargs.lv, 6 Dec. 2024, https:\/\/www.sargs.lv\/lv\/latvija\/2024-12-06\/saeima-pienem latvijas-aizsardzibas-2025-gada-budzetu-vairak-neka-1559-miljardu.<\/em><\/h6><h6><em><sup>[4]<\/sup> Latvia: OECD Economic Outlook, Volume 2025 Issue 1, p\u0113d\u0113j\u0101 piek\u013cuve 07\/02\/2026: https:\/\/www.oecd.org\/en\/publications\/2025\/06\/oecd-economic-outlook-volume-2025-issue 1_1fd979a8\/full-report\/latvia_45966e0c.html <br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[5]<\/sup> Ofici\u0101l\u0101s statistikas port\u0101ls, \u201cIedz\u012bvot\u0101ji\u201d, p\u0113d\u0113j\u0101 piek\u013cuve 07\/02\/2026: https:\/\/stat.gov.lv\/lv <br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[6]<\/sup> \u201cLooking for a Way out: Latvia\u2019s Demographic Crisis\u201d. OSW Centre for Eastern Studies, 16 July 2024: https:\/\/www.osw.waw.pl\/en\/publikacje\/komentarze-osw\/2024-07-16\/w poszukiwaniu-drogi-wyjscia-lotwa-wobec-kryzysu <br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[7]<\/sup> \u201cDefence Expenditures and NATO\u2019s 5% Commitment.\u201d Site Name Seo, p\u0113d\u0113j\u0101 piek\u013cuve 17\/02\/2026 https:\/\/www.nato.int\/en\/what-we-do\/introduction-to-nato\/defence-expenditures-and natos-5-commitment<\/em><\/h6><p>\u00a0<\/p><\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion-item\">\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-title-1479\" class=\"elementor-tab-title\" data-tab=\"9\" role=\"button\" aria-controls=\"elementor-tab-content-1479\" aria-expanded=\"false\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon elementor-accordion-icon-right\" aria-hidden=\"true\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-closed\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-plus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H272V64c0-17.67-14.33-32-32-32h-32c-17.67 0-32 14.33-32 32v144H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h144v144c0 17.67 14.33 32 32 32h32c17.67 0 32-14.33 32-32V304h144c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-opened\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-minus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h384c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<a class=\"elementor-accordion-title\" tabindex=\"0\">Digit\u0101l\u0101 dro\u0161\u012bba skol\u0101s: m\u0101ksl\u012bga intelekta \u0113ra | I\u013cja Osipovs<\/a>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-content-1479\" class=\"elementor-tab-content elementor-clearfix\" data-tab=\"9\" role=\"region\" aria-labelledby=\"elementor-tab-title-1479\"><p><em>M\u0101ksl\u012bgais intelekts (MI) ir k\u013cuvis par Latvijas izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mas ikdienu, radot nepiecie\u0161am\u012bbu p\u0101rdefin\u0113t digit\u0101lo dro\u0161\u012bbu. Tas vairs neaprobe\u017eojas ar tehniskiem risin\u0101jumiem, bet ietver ar\u012b b\u016btiskus kognit\u012bvos riskus. \u0160\u012b eseja analiz\u0113 div\u0113j\u0101do izaicin\u0101jumu: no vienas puses, Eiropas Savien\u012bbas tiesisko ietvaru, piem\u0113ram, M\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta aktu, kas klasific\u0113 izgl\u012bt\u012bbas r\u012bkus k\u0101 \u201cAugsta riska\u201d un aizliedz \u201cNepie\u0146emama riska\u201d prakses, piem\u0113ram, emociju atpaz\u012b\u0161anu. No otras puses, eseja apl\u016bko MI rad\u012btos draudus skol\u0113nu kritiskajai dom\u0101\u0161anai, ko rada MI sp\u0113ja \u201chalucin\u0113t\u201d jeb \u0123ener\u0113t nepatiesu saturu. Darbs argument\u0113, k\u0101 notur\u012bba pret dezinform\u0101ciju ir sasniedzama nevis ar aizliegumiem, bet ar pedago\u0123isku pieejas mai\u0146u, kur\u0101 skol\u0113ns, balstoties uz nacion\u0101laj\u0101m vadl\u012bnij\u0101m, k\u013c\u016bst par atbild\u012bgu un kritisku MI \u0123ener\u0113t\u0101 satura \u201credaktoru\u201d.<\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p><em><strong>Atsl\u0113gv\u0101rdi<\/strong>: m\u0101ksl\u012bgais intelekts, izgl\u012bt\u012bba, digit\u0101l\u0101 dro\u0161\u012bba, kritisk\u0101 dom\u0101\u0161ana, M\u0101ksl\u012bga intelekta akts<\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p>M\u0101ksl\u012bgais intelekts (MI) vairs nav zin\u0101tnisk\u0101s fantastikas koncepts- t\u0101 ir ikdiena un viens no noteico\u0161ajiem sp\u0113kiem Latvijas izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113m\u0101. \u0122enerat\u012bvie r\u012bki, piem\u0113ram, ChatGPT, jau ir k\u013cuvu\u0161i par skol\u0113nu ikdienas pal\u012bgr\u012bku, kas pied\u0101v\u0101 bezprecedenta iesp\u0113jas, bet vienlaikus rada tikpat nopietnus izaicin\u0101jumus. \u0160\u012b jaun\u0101 realit\u0101te piespie\u017e p\u0101rdefin\u0113t j\u0113dzienu \u201cdigit\u0101l\u0101 dro\u0161\u012bba\u201d skolas kontekst\u0101. Tas vairs nav tikai jaut\u0101jums par pasta nosaukumu vai paro\u013cu stiprumu, t\u0101 ir k\u013cuvusi par sare\u017e\u0123\u012btu dilemmu, kas aptver gan tehniskus, gan kognit\u012bvus riskus. \u0160\u012b eseja argument\u0113s, ka patiesas digit\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas un notur\u012bbas sasnieg\u0161ana MI \u0113r\u0101 atkar\u012bga nevis no tehnolo\u0123iju aizlieg\u0161anas, bet gan no jauna, uz cilv\u0113ku centr\u0113ta tiesisk\u0101 un pedago\u0123isk\u0101 ietvara izveides. Lai gan datu priv\u0101tuma un tehnisk\u0101s dro\u0161\u012bbas jaut\u0101jumi tiek risin\u0101ti Eiropas l\u012bmen\u012b, piem\u0113ram, ar Visp\u0101r\u012bgo datu aizsardz\u012bbas regulu (VDAR)<sup>1<\/sup> un jauno M\u0101ksl\u012bga intelekta aktu<sup>2<\/sup>, kas klasific\u0113 MI sist\u0113mas p\u0113c riska l\u012bme\u0146a, ar to vien nepietiek. ES likumdev\u0113ji jau ir atzinu\u0161i izgl\u012bt\u012bbas jomu par \u012bpa\u0161i jut\u012bgu, defin\u0113jot MI r\u012bkus skol\u0113nu nov\u0113rt\u0113\u0161anai k\u0101 \u201cAugsta riska\u201d<sup>3<\/sup> un pat aizliedzot \u201cNepie\u0146emama riska\u201d<sup>4<\/sup> prakses, piem\u0113ram, emociju atpaz\u012b\u0161anu izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113s. Tom\u0113r \u0161ie tehniskie un juridiskie risin\u0101jumi neatbild uz daudz dzi\u013c\u0101ku un b\u012bstam\u0101ku izaicin\u0101jumu: MI ietekmi uz skol\u0113nu kognit\u012bvo dro\u0161\u012bbu.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>P\u0101rm\u0113r\u012bga pa\u013cau\u0161an\u0101s uz MI, kas sp\u0113j \u201chalucin\u0113t\u201d jeb rad\u012bt faktiski nepatiesu, bet ticamu saturu, rada tie\u0161us draudus kritisk\u0101s dom\u0101\u0161anas att\u012bst\u012bbai.<sup>5<\/sup> \u0160\u012b probl\u0113ma ir fiks\u0113ta ar\u012b Latvijas nacion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b, jaunaj\u0101m Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrijas vadl\u012bnij\u0101m nor\u0101dot uz kritisko dom\u0101\u0161anu k\u0101 vienu no galvenajiem riska punktiem.<sup>6<\/sup> T\u0101d\u0113j\u0101di \u0161\u012b eseja analiz\u0113s div\u0113j\u0101do dro\u0161\u012bbas izaicin\u0101jumu &#8211; k\u0101 sabalans\u0113t ES tiesisko regul\u0113jumu datu aizsardz\u012bbai ar pedago\u0123isko nepiecie\u0161am\u012bbu stiprin\u0101t skol\u0113nu kritisko dom\u0101\u0161anu, kas ir galvenais sabiedr\u012bbas notur\u012bbas garants pret dezinform\u0101ciju un dzi\u013cviltojumiem.<\/p><p>\u00a0<\/p><h4><strong>Eiropas Savien\u012bbas tiesiskais regul\u0113jums un datu dro\u0161\u012bba<\/strong><\/h4><p>Eiropas Savien\u012bbas pieeja m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta regul\u0113\u0161anai ir balst\u012bta riska klasifik\u0101cij\u0101, un t\u0101 sniedz skaidru sign\u0101lu: izgl\u012bt\u012bbas vide ir \u012bpa\u0161i aizsarg\u0101jama. Jaunais M\u0101ksl\u012bga intelekta akts (MI akts) ir tie\u0161s un nep\u0101rprotams, klasific\u0113jot MI sist\u0113mas, kas paredz\u0113tas, piem\u0113ram, \u201cm\u0101c\u012bbu rezult\u0101tu nov\u0113rt\u0113\u0161anai\u201d vai \u201cskol\u0113nu iedal\u012b\u0161anai izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113s\u201d, k\u0101 \u201cAugsta riska\u201d sist\u0113mas.<sup>7<\/sup> \u0160is \u201cAugst\u0101 riska\u201d statuss nav tikai birokr\u0101tiska nianse, tas uzliek sist\u0113mu izstr\u0101d\u0101t\u0101jiem un ievies\u0113jiem (piem\u0113ram, skol\u0101m) stingrus pien\u0101kumus attiec\u012bb\u0101 uz datu p\u0101rvald\u012bbu, p\u0101rredzam\u012bbu un cilv\u0113ka uzraudz\u012bbu.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>\u0160\u012b juridisk\u0101 piesardz\u012bba ir pamatota. Kad skola (k\u0101 \u201cp\u0101rzinis\u201d) izmanto MI r\u012bku (kas bie\u017ei ir tre\u0161\u0101s puses \u201capstr\u0101d\u0101t\u0101js\u201d), lai analiz\u0113tu skol\u0113na darbu, t\u0101 neaizb\u0113gami apstr\u0101d\u0101 personas datus. Rodas virkne kritisku jaut\u0101jumu: uz k\u0101da tiesisk\u0101 pamata tas tiek dar\u012bts? Vai pietiek ar le\u0123it\u012bmo interesi, vai tom\u0113r ir nepacie\u0161ama apzin\u0101ta un br\u012bvi dota datu subjekta (vai t\u0101 aizbild\u0146a) piekri\u0161ana? Kur \u0161ie dati tiek glab\u0101ti, un vai tie netiek izmantoti turpm\u0101kai MI mode\u013cu apm\u0101c\u012bbai bez skol\u0113na zi\u0146as? V\u0113l jo vair\u0101k, MI akts velk skaidru un ne\u0161\u0137\u0113rsojamu sarkano l\u012bniju, defin\u0113jot \u201cNepie\u0146emama riska\u201d jeb aizliegtas prakses. \u0160aj\u0101 kategorij\u0101 ietilpst sist\u0113mas, kas rada tie\u0161us draudus cilv\u0113ka pamatties\u012bb\u0101m, un viena no t\u0101m ir emociju atpaz\u012b\u0161anas sist\u0113mu izmanto\u0161ana izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113s. \u0160is aizliegums ir fundament\u0101ls digit\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas garants. Tas pasarg\u0101 skol\u0113nus no n\u0101kotnes v\u012bzijas, kur\u0101 algoritms analiz\u0113 nevis vi\u0146u zin\u0101\u0161anas, bet gan vi\u0146u biometrisk\u0101s reakcijas, potenci\u0101li diskrimin\u0113jot vai manipulat\u012bvi ietekm\u0113jot vi\u0146u uzved\u012bbu. T\u0101d\u0113j\u0101di ES likumdev\u0113js ir fiziski nolicis pirmo dro\u0161\u012bbas p\u012bl\u0101ru- ir lietas, ko skol\u0101 ar MI vienk\u0101r\u0161i nedr\u012bkst\u0113s dar\u012bt.<\/p><p>\u00a0<\/p><h4><strong>Kognit\u012bva dro\u0161\u012bba un dezinform\u0101cijas risks<\/strong><\/h4><p>Juridiskais ietvars prim\u0101ri risina tehnisk\u0101s un datu dro\u0161\u012bbas probl\u0113mas, bet tas nesp\u0113j pasarg\u0101t no daudz gr\u016bt\u0101k defin\u0113jama, bet ne maz\u0101k b\u012bstama riska- kognit\u012bv\u0101s dro\u0161\u012bbas apdraud\u0113juma. \u0160is risks ir tie\u0161i saist\u012bts ar \u017eurn\u0101l\u0101 min\u0113to t\u0113mu \u201cc\u012b\u0146a ar dezinform\u0101ciju\u201d. Probl\u0113mas sakne ir MI mode\u013cu dab\u0101. Tie nav viszino\u0161i, bet gan varb\u016bt\u012bbas mode\u013ci, kas apm\u0101c\u012bti uz datiem. Tie ir pak\u013cauti \u201chalucin\u0101cij\u0101m\u201d- sp\u0113jai \u0123ener\u0113t \u201cizdom\u0101tus, neprec\u012bzus un maldino\u0161us apgalvojumus, kas tiek pasniegti k\u0101 fakti\u201d.<sup>8<\/sup> Kad skol\u0113ns, kur\u0161 pieradis uztvert tehnolo\u0123ijas k\u0101 autorit\u0101ti, nekritiski p\u0101rkop\u0113 \u0161\u0101du \u201cfaktu pretrunu\u201d sav\u0101 darb\u0101, vi\u0146\u0161 k\u013c\u016bst ne tikai par akad\u0113miski negod\u012bga darba autoru, bet ar\u012b par dezinform\u0101cijas upuri un potenci\u0101lu izplat\u012bt\u0101ju. MI akts m\u0113\u0123ina risin\u0101t \u0161o probl\u0113mu caur \u201cierobe\u017eota riska\u201d kategoriju. Pie\u0146emsim, sist\u0113m\u0101m, kas \u0123ener\u0113 sint\u0113tisku saturu, piem\u0113ram, dzi\u013cviltojumus, ir j\u0101iev\u0113ro \u201ccaursp\u012bd\u012bguma pras\u012bbas\u201d.<sup>9<\/sup> Tas noz\u012bm\u0113, ka lietot\u0101jam ir j\u0101b\u016bt inform\u0113t\u0101m, ka saturs, ko vi\u0146\u0161 redz vai lasa, ir rad\u012bts m\u0101ksl\u012bgi. Ta\u010du vai ar \u0161\u0101du br\u012bdin\u0101juma eti\u0137eti pietiek? Jaunietim, kura medijprat\u012bbas un kritisk\u0101s dom\u0101\u0161anas prasmes nav pietiekami att\u012bst\u012btas, \u0161\u0101ds mar\u0137\u0113jums var b\u016bt maznoz\u012bm\u012bgs \u0161\u0137\u0113rslis. \u0160eit juridiska dro\u0161\u012bba sasniedz savu robe\u017eu, un s\u0101kas pedago\u0123ijas atbild\u012bba.<\/p><h4>\u00a0<\/h4><h4><strong>Pedago\u0123isk\u0101s pieejas mai\u0146a k\u0101 risin\u0101jums<\/strong><\/h4><p>Risin\u0101jums \u0161ai digit\u0101l\u0101s un kognit\u012bv\u0101s dro\u0161\u012bbas dilemmai nav tehnolo\u0123iju aizlieg\u0161ana- tas vairs nav ne iesp\u0113jams, ne produkt\u012bvi. Risin\u0101jums sl\u0113pjas fundament\u0101l\u0101 pedago\u0123isk\u0101s pieejas mai\u0146\u0101, kur\u0101 m\u0113s p\u0101rtraucam uztvert MI k\u0101 atbil\u017eu ma\u0161\u012bnu un s\u0101kam to uztvert k\u0101 tr\u016bkumu pilnu, bet \u0101tru asistentu. Interesantu paral\u0113li var vilkt no intelektu\u0101l\u0101 \u012bpa\u0161uma ties\u012bb\u0101m. Lai ar MI pal\u012bdz\u012bbu rad\u012bts darbs visp\u0101r var\u0113tu pretend\u0113t uz autorties\u012bbu aizsardz\u012bbu, tam nepiecie\u0161ams b\u016btisks cilv\u0113ka ieguld\u012bjums \u201cidejas rad\u012b\u0161ana\u201d un, vissvar\u012bg\u0101kais, \u201credi\u0123\u0113\u0161anas f\u0101ze\u201d.<sup>10<\/sup> MI veic tikai \u201cizpildes f\u0101zi\u201d. P\u0101rnesot \u0161o principu uz skolu, m\u0113s ieg\u016bstam jaunu m\u0101c\u012bbu modeli: skol\u0113na uzdevums vairs nav patst\u0101v\u012bgi uzrakst\u012bt teksta \u201cpirmo draftu\u201d, bet gan k\u013c\u016bt par atbild\u012bgu un kritisku MI \u0123ener\u0113t\u0101 \u201cpirm\u0101 drafta\u201d redaktoru. Praks\u0113 tas noz\u012bm\u0113, ka skolot\u0101jam ir j\u0101izgl\u012bto skol\u0113ns par MI tr\u016bkumiem, tostarp \u201chalucin\u0101cij\u0101m\u201d. Tas noz\u012bm\u0113- p\u0101rbaud\u012bt svar\u012bgus faktus un l\u016bgt MI \u201cizskaidrot savu argument\u0101ciju katr\u0101 sol\u012b\u201d. Skol\u0113na v\u0113rt\u0113jums vairs nav atkar\u012bgs no t\u0101, vai vi\u0146\u0161 izmantoja MI, bet gan k\u0101 vi\u0146\u0161 to izdar\u012bja- vai vi\u0146\u0161 sp\u0113ja identific\u0113t mode\u013ca k\u013c\u016bdas, preciz\u0113t uzdevumu (promptu), pievienot ori\u0123in\u0101lu anal\u012bzi un uz\u0146emties atbild\u012bbu par gala rezult\u0101tu. \u0160o pieeju jau s\u0101k atz\u012bt Latvijas l\u012bmen\u012b, IZM vadl\u012bnij\u0101m aicinot skolas veidot savu politiku un skolot\u0101jus &#8211; izgl\u012btoties.<sup>11<\/sup><\/p><p>\u00a0<\/p><h4><strong>Secin\u0101jumi<\/strong><\/h4><p>Tom\u0113r neviens likums nevar aizst\u0101t kritisko dom\u0101\u0161anu. Likums var piepras\u012bt mar\u0137\u0113t dzi\u013cviltojumu, bet tas nevar iem\u0101c\u012bt jaunietim to atpaz\u012bt un tam nenotic\u0113t. \u0160eit s\u0101kas Latvijas izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mas lielais uzdevums. M\u016bsu sp\u0113ja nodro\u0161in\u0101t \u201cmieru un notur\u012bbu\u201d inform\u0101cijas telp\u0101 b\u016bs tie\u0161i atkar\u012bga no t\u0101, vai m\u0113s sp\u0113sim sagatavot paaudzi, kas prot ne tikai lietot MI, bet ar\u012b to kritiski p\u0101rraudz\u012bt. Paties\u0101 digit\u0101l\u0101 dro\u0161\u012bba n\u0101kotn\u0113 neb\u016bs ugunsm\u016bris, bet gan izgl\u012btots, \u0113tisks un anal\u012btiski dom\u0101jo\u0161s pr\u0101ts, kas apzin\u0101s sevi k\u0101 gala redaktoru un l\u0113muma pie\u0146\u0113m\u0113ju.<\/p><p>\u00a0<\/p><hr \/><h6><em><sup>[1]<\/sup> &#8220;Visp\u0101r\u012bg\u0101 datu aizsardz\u012bbas regula (VDAR),&#8221; EUR-Lex, piek\u013c\u016bts 2025. gada 30. oktobr\u012b, https:\/\/eur-lex.europa.eu\/LV\/legal-content\/summary\/general-data-protection-regulation-gdpr.html.<\/em><\/h6><h6><em><sup>[2]<\/sup> Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024\/1689 (2024. gada 13. j\u016bnijs), ar ko paredz saska\u0146otus noteikumus par m\u0101ksl\u012bgo intelektu (M\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta akts), https:\/\/eur-lex.europa.eu\/legal-content\/LV\/TXT\/?uri=CELEX:32024R1689.<\/em><\/h6><h6><em><sup>[3]<\/sup> Kri\u0161j\u0101nis Cercens, &#8220;Tehnolo\u0123iju un Intelektu\u0101l\u0101 \u012bpa\u0161uma ties\u012bbas&#8221; (prezent\u0101cija, SORAINEN, 2025. gada 23. oktobris)<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[4]<\/sup> Cercens, &#8220;Tehnolo\u0123iju un Intelektu\u0101l\u0101 \u012bpa\u0161uma ties\u012bbas.&#8221;<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[5]<\/sup> Cercens, &#8220;Tehnolo\u0123iju un Intelektu\u0101l\u0101 \u012bpa\u0161uma ties\u012bbas.&#8221;<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[6]<\/sup> \u201cM\u0101ksl\u012bgais intelekts izgl\u012bt\u012bb\u0101,\u201d Drossinternets.lv, piek\u013c\u016bts 2026. gada 16. febru\u0101r\u012b, https:\/\/drossinternets.lv\/lv\/info\/maksligais-intelekts-izglitiba.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[7]<\/sup> Cercens, &#8220;Tehnolo\u0123iju un Intelektu\u0101l\u0101 \u012bpa\u0161uma ties\u012bbas.&#8221;<\/em><\/h6><h6><em><sup>[8] <\/sup><\/em><em>Cercens, &#8220;Tehnolo\u0123iju un Intelektu\u0101l\u0101 \u012bpa\u0161uma ties\u012bbas.&#8221;<\/em><\/h6><h6><em><sup>[9] <\/sup><\/em><em>Cercens, &#8220;Tehnolo\u0123iju un Intelektu\u0101l\u0101 \u012bpa\u0161uma ties\u012bbas.&#8221;<\/em><\/h6><h6><em><sup>[10] <\/sup><\/em><em>Cercens, &#8220;Tehnolo\u0123iju un Intelektu\u0101l\u0101 \u012bpa\u0161uma ties\u012bbas.&#8221;<\/em><\/h6><h6><em><sup>[11] <\/sup><\/em><em>Cercens, &#8220;Tehnolo\u0123iju un Intelektu\u0101l\u0101 \u012bpa\u0161uma ties\u012bbas.&#8221;<\/em><\/h6><\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion-item\">\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-title-14710\" class=\"elementor-tab-title\" data-tab=\"10\" role=\"button\" aria-controls=\"elementor-tab-content-14710\" aria-expanded=\"false\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon elementor-accordion-icon-right\" aria-hidden=\"true\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-closed\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-plus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H272V64c0-17.67-14.33-32-32-32h-32c-17.67 0-32 14.33-32 32v144H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h144v144c0 17.67 14.33 32 32 32h32c17.67 0 32-14.33 32-32V304h144c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-opened\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-minus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h384c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<a class=\"elementor-accordion-title\" tabindex=\"0\">C\u012b\u0146a par demokr\u0101tiju: ANO, Eiropa un jaunie\u0161i pret dezinform\u0101ciju | Patr\u012bcija Janule<\/a>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-content-14710\" class=\"elementor-tab-content elementor-clearfix\" data-tab=\"10\" role=\"region\" aria-labelledby=\"elementor-tab-title-14710\"><p><em>M\u016bsdienu sabiedr\u012bba dz\u012bvo laik\u0101, kad inform\u0101cija izplat\u0101s \u0101tr\u0101k nek\u0101 sp\u0113ja to p\u0101rbaud\u012bt. Dezinform\u0101cija izmanto cilv\u0113ku emocijas, nevis faktus, un t\u0101d\u0113j\u0101di k\u013cuvusi par vienu no nopietn\u0101kajiem draudiem demokr\u0101tijai un uztic\u012bbai instit\u016bcij\u0101m. T\u0101s piln\u012bga likvid\u0113\u0161ana nav iesp\u0113jama, jo viltus zi\u0146as izplat\u0101s \u0101tr\u0101k, nek\u0101 t\u0101s var atsp\u0113kot. Efekt\u012bv\u0101kais risin\u0101jums nav cenz\u016bra, bet sabiedr\u012bbas izgl\u012bto\u0161ana un medijprat\u012bbas att\u012bst\u012b\u0161ana. To pier\u0101d\u012bja ANO, \u012bstenojot kampa\u0146u \u201cCOVID-19 Communications for Solidarity\u201d, kas c\u012bn\u012bj\u0101s ar dezinform\u0101ciju nevis ar aizliegumiem, bet ar zin\u0101\u0161an\u0101m un faktiem. \u012apa\u0161a loma \u0161aj\u0101 proces\u0101 ir jaunie\u0161iem &#8211; paaudzei, kas veido digit\u0101l\u0101s vides kult\u016bru un sp\u0113j noteikt, kur\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m tic\u0113t. Tikai izgl\u012btota, kritiski un br\u012bvi dom\u0101jo\u0161a sabiedr\u012bba, kur\u0101 jaunie\u0161i k\u013c\u016bst par paties\u012bbas aizst\u0101vjiem, sp\u0113j saglab\u0101t l\u012bdzsvaru starp inform\u0101cijas pieejam\u012bbu, demokr\u0101tiju un br\u012bv\u012bbu.<\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p><em><strong>Atsl\u0113gv\u0101rdi<\/strong>: ANO, dezinform\u0101cija, medijprat\u012bba, jaunie\u0161i, br\u012bv\u012bba<\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Dezinform\u0101cija nav nekas jauns &#8211; t\u0101 ir eksist\u0113jusi gadsimtiem, tikai main\u012bjusi savas formas un\u00a0 meh\u0101nismus. Ja agr\u0101k melus izplat\u012bja mutiski vai ar av\u012b\u017eu virsrakstiem, tad \u0161odien tie izplat\u0101s\u00a0 \u201czibens \u0101trum\u0101\u201d digit\u0101laj\u0101 telp\u0101 &#8211; ieg\u016bstot r\u012bku, kur\u0161 aptver visus pasaules iedz\u012bvot\u0101jus. P\u0113d\u0113jos\u00a0 gados \u0161\u012b probl\u0113ma k\u013cuvusi v\u0113l sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ka, jo tehnolo\u0123iju att\u012bst\u012bba, tostarp m\u0101ksl\u012bgais intelekts,\u00a0 ir pa\u0101trin\u0101jis nepatiesas inform\u0101cijas izplat\u012bbu.<sup>1<\/sup><\/span> <span style=\"font-weight: 400;\">Lai gan Eiropas Savien\u012bba ir centusies rea\u0123\u0113t,\u00a0 pie\u0146emot t\u0101dus tiesiskus instrumentus k\u0101 AI Act (pirmo visaptvero\u0161o m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta\u00a0 regul\u0113jumu pasaul\u0113)<\/span><span style=\"font-weight: 400;\">,<sup>2<\/sup> \u0161\u0101di risin\u0101jumi ierobe\u017eo tehnolo\u0123iskos riskus, ta\u010du neatrisina cilv\u0113ku\u00a0 uztic\u0113\u0161anos nepatiesai inform\u0101cijai un sabiedr\u012bbas apzin\u0101tu maldin\u0101\u0161anu.<sup>3<\/sup><\/span> <span style=\"font-weight: 400;\">P\u0113c savas b\u016bt\u012bbas\u00a0 viltus zi\u0146as izmanto cilv\u0113ku emocion\u0101l\u0101s v\u0101j\u012bbas &#8211; bailes un l\u012bdzj\u016bt\u012bbu. To meh\u0101nisms prot sp\u0113l\u0113t uz interneta lietot\u0101ju j\u016bt\u0101m bez faktiem, t\u0101p\u0113c t\u0101da tipa zi\u0146as izplat\u0101s krietni \u0101tr\u0101k nek\u0101\u00a0 paties\u012bba, kas bie\u017ei vien nav tik sensacion\u0101la.<sup>4<\/sup><\/span> <span style=\"font-weight: 400;\">K\u0101 reiz teicis Marks Tvens: \u201cMeli var apce\u013cot\u00a0 pusi pasaules, kam\u0113r paties\u012bba v\u0113l tikai uzauj kurpes.\u201d Tas liek dom\u0101t, k\u0101 sabiedr\u012bba var\u00a0 saglab\u0101t piln\u012bgu neatkar\u012bbu digit\u0101laj\u0101 vid\u0113, vienlaikus pasarg\u0101jot sevi no dezinform\u0101cijas\u00a0 ietekmes.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p>\u00a0<\/p><h4><b>ANO loma sabiedr\u012bbas digit\u0101laj\u0101 br\u012bv\u012bb\u0101\u00a0<\/b><\/h4><p><span style=\"font-weight: 400;\">Dezinform\u0101cijas \u0101trais uzliesmojums \u012bpa\u0161i izpaud\u0101s COVID-19 pand\u0113mijas laik\u0101, kad\u00a0 Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cij\u0101 (ANO) un Pasaules Vesel\u012bbas organiz\u0101cija (PVO) br\u012bdin\u0101ja par\u00a0 jaunu fenomenu &#8211; \u201cinfod\u0113miju\u201d, savuk\u0101rt UNESCO \u0161o fenomenu nosauca par \u201cdisinfodemic\u201d,\u00a0 uzsverot, ka viltus zi\u0146as un sazv\u0113rest\u012bbu teorijas izplat\u0101s \u0101tr\u0101k nek\u0101 pats v\u012bruss un k\u013c\u016bst par\u00a0 glob\u0101lu draudu sabiedr\u012bbai. K\u0101 uzsv\u0113ra ANO \u0123ener\u0101lsekret\u0101rs Antoniu Gut\u0113rre\u0161s, cilv\u0113cei\u00a0 par\u0101d\u012bj\u0101s \u201cjauns ienaidnieks\u201d &#8211; strauji pieaugo\u0161s dezinform\u0101cijas vilnis, kas apdraud\u0113ja\u00a0 sabiedr\u012bbas vesel\u012bbu un uztic\u0113\u0161anos zin\u0101tnei. Lai to aptur\u0113tu, ANO izveidoja iniciat\u012bvu\u00a0 \u201cCOVID-19 Communications for Solidarity\u201d, kuras m\u0113r\u0137is bija izplat\u012bt zin\u0101tniski pamatotu\u00a0 inform\u0101ciju un stiprin\u0101t solidarit\u0101ti.<\/span><span style=\"font-weight: 400;\"><sup>5<\/sup><\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">L\u012bdz\u012bga nost\u0101ja bija v\u0113rojama ar\u012b Latvijas diplom\u0101tiskaj\u0101 dienest\u0101. Art\u016brs Za\u0137is, Latvijas\u00a0 past\u0101v\u012bg\u0101s p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cij\u0101 preses sekret\u0101rs, sav\u0101 2020. gada\u00a0 19. marta Facebook ierakst\u0101 aicin\u0101ja sabiedr\u012bbu dom\u0101t kritiski, nesekot neofici\u0101l\u0101m lap\u0101m un\u00a0 uztic\u0113ties tikai ofici\u0101liem avotiem, uzsverot, ka viltus inform\u0101cijas izplat\u012bt\u0101ju m\u0113r\u0137is ir rad\u012bt\u00a0 sabiedr\u012bb\u0101 neuztic\u012bbu, bailes un stresu.<sup>6<\/sup><\/span> <span style=\"font-weight: 400;\">Vi\u0146a v\u0101rdi spilgti atspogu\u013co ANO un Latvijas kop\u0113jo\u00a0 nost\u0101ju par nepiecie\u0161am\u012bbu c\u012bn\u012bties ar dezinform\u0101ciju, nezaud\u0113jot atbild\u012bbu un precizit\u0101ti\u00a0 inform\u0101cijas aprit\u0113.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">\u0160\u012b gada pavasar\u012b es organiz\u0113ju tik\u0161anos ar Art\u016bru Za\u0137i \u0100da\u017eu vidusskol\u0101, kur vi\u0146\u0161 skol\u0113niem st\u0101st\u012bja par Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cijas m\u0113r\u0137iem un v\u0113rt\u012bb\u0101m.<sup>7<\/sup><\/span> <span style=\"font-weight: 400;\">\u0160\u012b pieredze pal\u012bdz\u0113ja lab\u0101k\u00a0 saprast, k\u0101 \u0161os principus \u012bsteno ar\u012b Latvija &#8211; valsts, kas p\u0113d\u0113jos gados k\u013cuvusi par noz\u012bm\u012bgu\u00a0 partneri ANO darb\u0101 dezinform\u0101cijas apkaro\u0161anas jom\u0101.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Latvija akt\u012bvi piedal\u012bj\u0101s ANO Cilv\u0113kties\u012bbu padomes 2022. gada rezol\u016bcijas \u201cRole of States in\u00a0 Countering the Negative Impact of Disinformation on the Enjoyment and Realization of\u00a0 Human Rights\u201d izstr\u0101d\u0113, apliecinot sevi k\u0101 vienu no redzam\u0101kaj\u0101m Eiropas Savien\u012bbas valst\u012bm mediju br\u012bv\u012bbas un dezinform\u0101cijas apkaro\u0161anas jom\u0101. \u0160\u012b rezol\u016bcija uzsver, ka, rea\u0123\u0113jot uz\u00a0 dezinform\u0101cijas negat\u012bvo ietekmi, valst\u012bm j\u0101iev\u0113ro cilv\u0113kties\u012bbu principi un j\u0101nodro\u0161ina\u00a0 l\u012bdzsvars starp inform\u0101cijas dro\u0161\u012bbu un izteiksmes br\u012bv\u012bbu. ANO atg\u0101dina, ka v\u0101rda br\u012bv\u012bba ir\u00a0 cilv\u0113kties\u012bbu st\u016brakmens, un \u0161\u012b c\u012b\u0146a nedr\u012bkst k\u013c\u016bt par ieganstu cenz\u016brai.<sup>8<\/sup><\/span> <span style=\"font-weight: 400;\">\u00a0<\/span><span style=\"font-weight: 400;\">T\u0101p\u0113c ANO un\u00a0 UNESCO aicina valstis \u012bstenot \u201crights-based approach\u201d &#8211; iev\u0113rot starptautiskos cilv\u0113kties\u012bbu\u00a0 standartus un stiprin\u0101t mediju neatkar\u012bbu.<sup>9<\/sup><\/span> <span style=\"font-weight: 400;\">Tikai sabiedr\u012bba, kur\u0101 cilv\u0113ki var br\u012bvi run\u0101t,\u00a0 sal\u012bdzin\u0101t un p\u0101rbaud\u012bt inform\u0101ciju, sp\u0113j atpaz\u012bt melus.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p>\u00a0<\/p><h4><b>Jaunie\u0161u balss demokr\u0101tijas stiprin\u0101\u0161an\u0101\u00a0<\/b><\/h4><p><span style=\"font-weight: 400;\">K\u0101 jaunietei, \u0161\u012b t\u0113ma man \u012bpa\u0161i aktualiz\u0113j\u0101s dal\u012bbas laik\u0101 Eiropas Parlamenta EUROSCOLA\u00a0 projekt\u0101 2025. gada s\u0101kum\u0101, kur simtiem jaunie\u0161u no visas Eiropas Savien\u012bbas apsprieda\u00a0 galveno dienask\u0101rt\u012bbas jaut\u0101jumu \u201cMediji un demokr\u0101tija: ES darb\u012bbas dezinform\u0101cijas\u00a0 apkaro\u0161anai\u201d<\/span><span style=\"font-weight: 400;\">.<sup>10<\/sup><\/span> <span style=\"font-weight: 400;\">Es uzdevu jaut\u0101jumu Eiropas Parlamenta pirmajai viceprezidentei Sab\u012bnei\u00a0 Verhejenai: \u201cKas tiek dar\u012bts, lai nodro\u0161in\u0101tu, ka dezinform\u0101cijas regul\u0113\u0161anas l\u0113mumi tiek\u00a0 pie\u0146emti, pamatojoties uz skaidriem un objekt\u012bviem krit\u0113rijiem, nevis subjekt\u012bviem vai\u00a0 politiski motiv\u0113tiem spriedumiem?\u201d Viceprezidente uzsv\u0113ra, ka Eiropas Savien\u012bbai\u00a0 nepiecie\u0161ami neatkar\u012bgi mediji un \u017eurn\u0101listi, k\u0101 ar\u012b tiesiski l\u012bdzsvaroti likumi, kas c\u012bn\u0101s ar\u00a0 dezinform\u0101ciju, nep\u0101rk\u0101pjot v\u0101rda br\u012bv\u012bbu. Ar\u012b Eiropas Savien\u012bbas jaunie\u0161i diskusij\u0101s pauda\u00a0 l\u012bdz\u012bgu nost\u0101ju, uzsverot, ka v\u0113las pa\u0161i lemt, kuriem inform\u0101cijas avotiem uztic\u0113ties, uzskatot,\u00a0 ka kritisk\u0101 dom\u0101\u0161ana ir vi\u0146u sp\u0113c\u012bg\u0101kais r\u012bks c\u012b\u0146\u0101 pret viltus zi\u0146\u0101m.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Turkl\u0101t k\u0101 12. Jaunie\u0161u Saeimas deput\u0101te, piedaloties deklar\u0101cijas izstr\u0101d\u0113 un pie\u0146em\u0161an\u0101, es\u00a0 paman\u012bju, ka liela uzman\u012bba tika velt\u012bta L\u0113mumprojektam \u201cPar Medijprat\u012bbas komisij\u0101\u00a0 atbalst\u012bto ideju iek\u013cau\u0161anu 12. Jaunie\u0161u Saeimas deklar\u0101cij\u0101\u201d. Latvie\u0161u jaunatne, apsprie\u017eot\u00a0 aktu\u0101l\u0101kos jaut\u0101jumus par dezinform\u0101ciju un kritisko dom\u0101\u0161anu, vienoj\u0101s, ka prasme patst\u0101v\u012bgi\u00a0 analiz\u0113t inform\u0101ciju ir viens no galvenajiem priek\u0161noteikumiem demokr\u0101tijas past\u0101v\u0113\u0161anai.\u00a0 Deklar\u0101cij\u0101 ar balsu vair\u0101kumu tika atbalst\u012btas idejas par nepiecie\u0161am\u012bbu stiprin\u0101t neatkar\u012bgos\u00a0 medijus, veicin\u0101t kvalitat\u012bvu \u017eurn\u0101listiku un \u012bstenot izgl\u012btojo\u0161as kampa\u0146as da\u017e\u0101d\u0101m sabiedr\u012bbas\u00a0 grup\u0101m.<\/span><span style=\"font-weight: 400;\"><sup>11<\/sup><\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">\u0160\u012b pieredze man atkl\u0101ja, ka Latvijas jaunie\u0161u v\u0113rt\u012bbas un skat\u012bjums uz dezinform\u0101cijas\u00a0 probl\u0113mu saskan ar p\u0101r\u0113jo Eiropas Savien\u012bbas valstu jaunie\u0161u p\u0101rliec\u012bbu &#8211; ka kritisk\u0101 dom\u0101\u0161ana ir b\u016btisk\u0101kais priek\u0161noteikums demokr\u0101tiskas un notur\u012bgas sabiedr\u012bbas past\u0101v\u0113\u0161anai.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Eiropas Parlamenta 2024. gada jaunie\u0161u aptauja r\u0101da, ka vair\u0101k nek\u0101 tr\u012bs ceturtda\u013cas jaunie\u0161u\u00a0 p\u0113d\u0113jo septi\u0146u dienu laik\u0101 ir sask\u0101ru\u0161ies ar dezinform\u0101ciju.<sup>12<\/sup><\/span> <span style=\"font-weight: 400;\">C\u012b\u0146a ar viltus zi\u0146\u0101m \u0161aj\u0101\u00a0 kontekst\u0101 ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi sare\u017e\u0123\u012bta, jo to izplat\u012b\u0161an\u0101s \u0101trums un bie\u017eums ir p\u0101r\u0101k liels, lai pat\u00a0 neatkar\u012bgie mediji un \u017eurn\u0101listi sp\u0113tu to piln\u012bb\u0101 aptur\u0113t. To es ar\u012b uzsv\u0113ru sav\u0101 uzst\u0101\u0161an\u0101s reiz\u0113\u00a0 Eiropas Parlament\u0101 &#8211; ka dezinform\u0101cijas apkarot\u0101ji, piem\u0113ram, likumu veidot\u0101ji un neatkar\u012bgas\u00a0 platformas, ir noz\u012bm\u012bgi, ta\u010du tie nevar aizst\u0101t cilv\u0113ku digit\u0101lo kompetenci.\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p>\u00a0<\/p><h4><b>Fakti p\u0101r cenz\u016bru: sp\u0113c\u012bg\u0101kais trieciens m\u016bsdienu dezinform\u0101cijai\u00a0<\/b><\/h4><p><span style=\"font-weight: 400;\">Ir konstat\u0113ts, ka nep\u0101rdom\u0101ta c\u012b\u0146a ar dezinform\u0101ciju, kas ierobe\u017eo v\u0101rda br\u012bv\u012bbu, rada\u00a0 negat\u012bvas sekas sabiedr\u012bb\u0101, un da\u017e\u0101s valst\u012bs \u0161\u012b pieeja k\u013cuvusi par ieganstu politiskai cenz\u016brai.\u00a0 Piem\u0113ram, Pakist\u0101nas \u201cCitizens Protection (Against Online Harm)\u201d<\/span> <span style=\"font-weight: 400;\">noteikumi paredz, ka\u00a0 par \u201cviltus zi\u0146\u0101m\u201d var uzskat\u012bt jebkuru saturu, ko vald\u012bba atz\u012bst par kait\u012bgu, &#8211; pat ja tas ir\u00a0 sabiedriski noz\u012bm\u012bgs viedoklis.<sup>13<\/sup><\/span><span style=\"font-weight: 400;\"> Savuk\u0101rt Vjetnamas \u201cCybersecurity Law\u201d<sup>14<\/sup><\/span> <span style=\"font-weight: 400;\">tiek pla\u0161i kritiz\u0113ts,\u00a0 jo tas pie\u0161\u0137ir vald\u012bbai pla\u0161as pilnvaras noteikt, kas uzskat\u0101ms par \u201csabiedrisko k\u0101rt\u012bbu\u00a0 apdraudo\u0161u\u201d saturu. \u0160\u0101das pla\u0161as un neskaidras defin\u012bcijas \u013cauj jebkuru vald\u012bbas kritiku vai\u00a0 politisku viedokli interpret\u0113t k\u0101 p\u0101rk\u0101pumu, t\u0101d\u0113j\u0101di ierobe\u017eojot v\u0101rda br\u012bv\u012bbu un kritisku\u00a0 dom\u0101\u0161anu. Rezult\u0101t\u0101 dezinform\u0101cijas apkaro\u0161ana var k\u013c\u016bt par aizsegu autorit\u0101rismam &#8211; kad\u00a0 tr\u016bkst p\u0101rliecino\u0161u faktu un paties\u012bbas, vald\u012bbas ierobe\u017eo piek\u013cuvi inform\u0101cijai, izmantojot to\u00a0 savas ietekmes nostiprin\u0101\u0161anai. \u0160\u0101da r\u012bc\u012bba p\u0101rk\u0101pj demokr\u0101tiskas sabiedr\u012bbas pamatv\u0113rt\u012bbas\u00a0 un grauj uztic\u0113\u0161anos instit\u016bcij\u0101m.\u00a0\u00a0<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p><span style=\"font-weight: 400;\">Turkl\u0101t ANO pieeja par\u0101da, ka c\u012b\u0146a ar dezinform\u0101ciju nav t\u0101s piln\u012bga izskau\u0161ana vai\u00a0 ierobe\u017eo\u0161ana vald\u012bbas l\u012bmen\u012b, bet gan sabiedr\u012bbas izgl\u012bto\u0161ana un notur\u012bbas stiprin\u0101\u0161ana.\u00a0 Uzs\u0101kot glob\u0101lu kampa\u0146u \u201cCOVID-19 Communications for Solidarity\u201d, m\u0113r\u0137is bija nevis\u00a0 blo\u0137\u0113t maldino\u0161u saturu, bet sniegt zin\u0101tniski pamatotu inform\u0101ciju un izgl\u012btot cilv\u0113kus par\u00a0 v\u012brusu un t\u0101 sek\u0101m, lai sabiedr\u012bba br\u012bvpr\u0101t\u012bgi p\u0101rorient\u0113tos uz uzticamiem un patiesiem\u00a0 inform\u0101cijas avotiem. \u0160\u012b pieeja par\u0101da, ka ANO komunik\u0101cijas strat\u0113\u0123ija balst\u0101s uztic\u012bbas\u00a0 veido\u0161an\u0101, nevis kontroles meh\u0101nismos. Tikai izgl\u012btota un kritiski dom\u0101jo\u0161a sabiedr\u012bba, kas\u00a0 sp\u0113j at\u0161\u0137irt emocij\u0101s balst\u012btus melus no faktiem, var apzin\u0101ti izv\u0113l\u0113ties uzticamus inform\u0101cijas\u00a0 avotus un t\u0101d\u0113j\u0101di ilgtermi\u0146\u0101 padar\u012bt dezinform\u0101ciju neefekt\u012bvu &#8211; nevis ar cenz\u016bru, bet ar\u00a0 zin\u0101\u0161an\u0101m un br\u012bvu izv\u0113li. \u0160is sp\u0113ks veido m\u016bsu n\u0101kotnes paaud\u017eu perspekt\u012bvu &#8211; b\u016bt\u00a0 neatkar\u012bgiem, br\u012bviem un atbild\u012bgiem sabiedr\u012bbas locek\u013ciem.<\/span><\/p><p>\u00a0<\/p><p>\u00a0<\/p><hr \/><h6><em><sup>[1]<\/sup> Romanishyn, Alexander, et al. \u201cAI-Driven Disinformation: Policy Recommendations for Democratic Resilience.\u201d Frontiers in Artificial Intelligence, vol. 8, July 2025. Frontiers, https:\/\/doi.org\/10.3389\/frai.2025.1569115 Skat\u012bts: 08.10.2025<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[2]<\/sup> Romanishyn, Alexander, et al. \u201cAI-Driven Disinformation: Policy Recommendations for Democratic Resilience.\u201d Frontiers in Artificial Intelligence, vol. 8, July 2025. Frontiers, https:\/\/doi.org\/10.3389\/frai.2025.1569115. Skat\u012bts: 08.10.2025<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[3]<\/sup> \u201cDisinformation: 10 Steps to Protect Yourself and Others.\u201d Topics | European Parliament, 6 May 2025, https:\/\/www.europarl.europa.eu\/topics\/en\/article\/20250603STO28720\/disinformation-10-steps-to-protect yourself-and-others. Skat\u012bts: 10.10.2025<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[4]<\/sup> American Psychological Association https:\/\/www.apa.org\/topics\/journalism-facts\/misinformation-belief-action Skat\u012bts: 10.10.2025<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[5]<\/sup> David Robie \u201cThe sociology of a pandemic Countering a COVID \u2018disinfodemic\u2019 with a campus media initiative\u201d 179.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[6]<\/sup> Za\u0137is, Art\u016brs. \u201cAicin\u0101jums sabiedr\u012bbai dom\u0101t kritiski un uztic\u0113ties ofici\u0101liem inform\u0101cijas avotiem,\u201d Facebook, 19.marts 2020 https:\/\/www.facebook.com\/arturs.zakis2023\/posts\/pfbid0CajzmnKsGjYrE8H2tdDnVqvy4S2RQteh5x8eXqJHrJ Pm18Jx5yKcExPTfEAEpjSnl Skat\u012bts: 08.10.2025<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[7]<\/sup> Eiropas klubs \u201cMazie Eiropie\u0161i\u201d. \u201cSkol\u0113ni tik\u0101s ar diplom\u0101tu Art\u016bru Za\u0137i,\u201d Facebook, 17. apr\u012blis 2025 https:\/\/www.facebook.com\/mazieeiropiesi\/posts\/pfbid02czRzbk4CJB3rASPRPw4JgUZSXRZo7SYwfDnxgTiQ tuKKo5d76W5pLnj193R99AoLl Skat\u012bts: 07.10.2025<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[8] <\/sup><\/em><em>Office of the High Commissioner for Human Rights (OHCHR). \u201cCall for inputs: Countering disinformation for the promotion and protection of human rights and fundamental freedoms,\u201d OHCHR, 30. apr\u012blis 2022 https:\/\/www.ohchr.org\/en\/calls-for-input\/2022\/call-inputs-countering-disinformation-promotion-and-protection human-rights Skat\u012bts: 10.10.2025<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[9] <\/sup><\/em><em>Guidelines for the Governance of Digital Platforms | UNESCO. https:\/\/www.unesco.org\/en\/internet trust\/guidelines Skat\u012bts: 08.10.2025<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[10] <\/sup><\/em><em>European Parliament. Media and Democracy: The EU\u2019s Actions to Tackle Disinformation. Euroscola Afternoon Workshop Topic Guide, Strasbourg, 24 January 2025. Skat\u012bts: 08.10.2025<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[11] <\/sup><\/em><em>12. Jaunie\u0161u Saeimas Pie\u0146emt\u0101 Deklar\u0101cija | Jaunie\u0161u Saeima. https:\/\/jauniesusaeima.lv\/pienemtas deklaracijas\/ Skat\u012bts: 08.10.2025<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[12] <\/sup><\/em><em>European Parliament. \u201cExposure to Disinformation and Fake News.\u201d Youth Survey 2024: Flash Eurobarometer Summary, 3, 2025.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[13] <\/sup><\/em><em>Ministry of Information Technology and Telecommunication, Government of Pakistan. Citizens Protection (Against Online Harm) Rules, 2020, 5\u20136, https:\/\/moitt.gov.pk\/SiteImage\/Misc\/files\/CP%20(Against%20Online%20Harm)%20Rules%2C%202020.pdf 08.10.2025<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[14] <\/sup><\/em><em>Human Rights Watch. \u201cVietnam: Repeal Harmful Internet Laws,\u201d Human Rights Watch, 11. decembris 2024, https:\/\/www.hrw.org\/news\/2024\/12\/11\/vietnam-repeal-harmful-internet-laws Skat\u012bts 05.10.2025<br \/><\/em><\/h6><p>\u00a0<\/p><\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion-item\">\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-title-14711\" class=\"elementor-tab-title\" data-tab=\"11\" role=\"button\" aria-controls=\"elementor-tab-content-14711\" aria-expanded=\"false\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon elementor-accordion-icon-right\" aria-hidden=\"true\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-closed\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-plus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H272V64c0-17.67-14.33-32-32-32h-32c-17.67 0-32 14.33-32 32v144H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h144v144c0 17.67 14.33 32 32 32h32c17.67 0 32-14.33 32-32V304h144c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-opened\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-minus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h384c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<a class=\"elementor-accordion-title\" tabindex=\"0\">Tehnokr\u0101tija k\u0101 instruments efekt\u012bv\u0101kai un ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101kai Latvijas valsts p\u0101rvaldei | Gustavs Pagrabs<\/a>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-content-14711\" class=\"elementor-tab-content elementor-clearfix\" data-tab=\"11\" role=\"region\" aria-labelledby=\"elementor-tab-title-14711\"><p><em>L\u012bdz ar 2015. gad\u0101 ANO \u0122ener\u0101laj\u0101 asamblej\u0101 pie\u0146emto rezol\u016bciju par 17 ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137u noteik\u0161anu un nepiecie\u0161amo \u012bsteno\u0161anu, tika efekt\u012bvi ieskic\u0113ts glob\u0101ls att\u012bst\u012bbas virziens, lai pasaul\u0113 ne tikai mazin\u0101tos nabadz\u012bba un tiktu limit\u0113ta nevienl\u012bdz\u012bba, bet ar\u012b tiktu nodro\u0161in\u0101ta ilgtsp\u0113j\u012bga att\u012bst\u012bba. Visi ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101s att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137i tiek iedal\u012bti trij\u0101s dimensij\u0101s, proti, ekonomikas, soci\u0101lie aspektu un vides, kas veido visaptvero\u0161u un savstarp\u0113ji saist\u012btu sist\u0113mu, izce\u013cot nepiecie\u0161am\u012bbu p\u0113c racion\u0101las un koordin\u0113tas r\u012bc\u012bbas gan nacion\u0101l\u0101, gan starptautisk\u0101 l\u012bmen\u012b.<sup>1<\/sup> \u0160aj\u0101 kontekst\u0101 darb\u0101 tiek analiz\u0113ts Latvijas izpildvaras veido\u0161an\u0101s process, \u012bpa\u0161u uzman\u012bbu piev\u0113r\u0161ot ministru amatu pie\u0161\u0137ir\u0161anas k\u0101rt\u012bbai, identific\u0113jot risku, ka kompromisi un savstarp\u0113jas vieno\u0161an\u0101s var izsl\u0113gt profesion\u0101li kompetent\u0101kos ministra amata kandid\u0101tus, negat\u012bvi ietekm\u0113jot valsts p\u0101rvaldes efektivit\u0101ti. T\u0101d\u0113j\u0101di ieskic\u0113jot nepiecie\u0161am\u012bbu p\u0113c cie\u0161\u0101kas tehnokr\u0101tijas principu integr\u0101cijas, vienlaikus kritiski izv\u0113rt\u0113jot ar to saist\u012btos riskus. <\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p>Latvija ir parlament\u0101ra republika, t\u0101 balst\u0101s p\u0101rst\u0101vniecisk\u0101s demokr\u0101tijas principos, kas nosaka, ka tauta, v\u0113l\u0113\u0161anu ce\u013c\u0101, izraug\u0101s simts da\u017e\u0101du partiju p\u0101rst\u0101vjus Saeimas, proti, valsts likumdev\u0113ja instit\u016bcijas, darb\u012bbai. Iev\u0113l\u0113tie Saeimas deput\u0101ti, p\u0101rst\u0101vot k\u0101du konkr\u0113tu politisko partiju, veido parlamenta strukt\u016bras dzi\u013c\u0101ku iedal\u012bjumu, respekt\u012bvi, koal\u012bciju, parlamenta vair\u0101kumu, un opoz\u012bciju, parlamenta maz\u0101kumu.<sup>2<\/sup> T\u0101d\u0113j\u0101di b\u016btiski iz\u0161\u0137irot topo\u0161\u0101 Ministru kabineta, proti, valsts izpildvaras instit\u016bcijas, sast\u0101d\u012b\u0161anas procesu un sast\u0101vu, kuru attiec\u012bgi veido no past\u0101vo\u0161aj\u0101 koal\u012bcij\u0101 eso\u0161o partiju deput\u0101tiem. Tom\u0113r \u0161\u0101da sist\u0113ma rada fundament\u0101lu pamatu riskam, ka konkr\u0113ts ministra amats tiek pie\u0161\u0137irts nevis balstoties uz kandid\u0101ta profesion\u0101lo kompetenci, izgl\u012bt\u012bbu un pieredzi attiec\u012bgaj\u0101 nozar\u0113, bet gan p\u0113c koal\u012bcij\u0101 eso\u0161o partiju savstarp\u0113j\u0101s vieno\u0161an\u0101s un izvirz\u012btajiem kompromisiem, kas ne tikai veicina stagn\u0101ciju un efektivit\u0101tes zudumu, bet ar\u012b atst\u0101j ilgtermi\u0146a sekas ministriju un to p\u0101rst\u0101v\u0113to nozaru darb\u012bb\u0101.<\/p><p><br \/>Saska\u0146\u0101 ar se\u0161padsmito no septi\u0146padsmit Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101ciju Ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101s att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137iem, respekt\u012bvi, Miers, taisn\u012bgums un laba p\u0101rvald\u012bba, Latvijai ir pien\u0101kums veicin\u0101t un realiz\u0113t efekt\u012bvas, atbild\u012bgas un iek\u013caujo\u0161as instit\u016bcijas visos l\u012bme\u0146os.<sup>3<\/sup> T\u0101d\u0113j\u0101di tiek skaidri izcelta nepiecie\u0161am\u012bba p\u0113c valsts p\u0101rvaldes un to instit\u016bciju visp\u0101r\u0113j\u0101s kvalit\u0101tes uzlabo\u0161anas un stiprin\u0101\u0161anas. \u0160aj\u0101 kontekst\u0101 b\u016btiski tiek aktualiz\u0113ta nepiecie\u0161am\u012bba p\u0101rskat\u012bt tradicion\u0101lo ministru amatu pie\u0161\u0137ir\u0161anas k\u0101rt\u012bbu, lai nodro\u0161in\u0101tu, ka valsts izpildvaras instit\u016bcijai pak\u013caut\u0101s konkr\u0113tas nozares ministrijas p\u0101rst\u0101v attiec\u012bg\u0101s nozares profesion\u0101\u013ci, padarot ministriju darbu un l\u0113mumus ne tikai racion\u0101l\u0101kus un ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101kus, bet ar\u012b efekt\u012bv\u0101kus un stabil\u0101kus, veicinot cie\u0161\u0101ku atbilst\u012bbu izvirz\u012btajam Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101ciju Ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101s att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137im. Svar\u012bgi ir ar\u012b atg\u0101din\u0101t politolo\u0123ij\u0101 pla\u0161i izmantoto atzi\u0146u, ka stabila un efekt\u012bva iek\u0161politika kalpo k\u0101 pamats konsekventai un ilgtsp\u0113j\u012bgai \u0101rpolitikai, proti, iek\u0161politika un \u0101rpolitika ir savstarp\u0113ji atkar\u012bgas.<\/p><p><br \/>L\u012bdz ar to var lo\u0123iski un pamatoti uzskat\u012bt, ka viens no perspekt\u012bv\u0101kajiem risin\u0101jumiem, k\u0101 nodro\u0161in\u0101t, ka ministru amatus ie\u0146em kompetenti un konkr\u0113t\u0101s nozares specifiku p\u0101rzino\u0161i speci\u0101listi, ir tehnokr\u0101tijas principu integr\u0113\u0161ana valsts p\u0101rvaldes strukt\u016br\u0101. Tehnokr\u0101tija paredz, ka valsts p\u0101rvald\u0113 domin\u0113 zin\u0101tnieki, in\u017eenieri un attiec\u012bg\u0101s jomas kompetentie profesion\u0101\u013ci.<sup>4<\/sup> Veiksm\u012bga tehnokr\u0101tisk\u0101 principa integr\u0101cija sp\u0113l\u0113 vit\u0101li svar\u012bgu lomu t\u0101d\u0101s valsts izpildvaras strukt\u016br\u0101s, kur ir regul\u0101ri nov\u0113rojamas politisk\u0101s intrigas, k\u0101 ar\u012b ies\u0101kt\u0101s un iepl\u0101not\u0101s ilgtermi\u0146a strat\u0113\u0123ijas un reformas bie\u017ei tiek p\u0101rtrauktas vai kardin\u0101li main\u012btas ar katru vald\u012bbas rot\u0101ciju, non\u0101kot neveiksm\u012bga izn\u0101kuma var\u0101 un izlietojot ne tikai materi\u0101los resursus, bet ar\u012b sabiedr\u012bbas uztic\u012bbu un laiku, kas krietni pasliktina iesp\u0113ju Latvijai pilnv\u0113rt\u012bgi nodro\u0161in\u0101t visus ap\u0146emtos Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101ciju Ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101s att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137us. Turkl\u0101t ir svar\u012bgi nor\u0101d\u012bt, ka efekt\u012bva tehnokr\u0101tijas principu izmanto\u0161ana veicin\u0101tu ar\u012b racion\u0101l\u0101ku un caursp\u012bd\u012bg\u0101ku valsts p\u0101rvaldes l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anas nodro\u0161in\u0101\u0161anu, jo attiec\u012bgie l\u0113mumi tiktu balst\u012bti uz objekt\u012bviem pier\u0101d\u012bjumiem, datiem un faktiem, kurus izvirz\u012btu attiec\u012bgais ministrs k\u0101 atbilsto\u0161\u0101s nozares kompetents profesion\u0101lis, nodro\u0161inot ne tikai liel\u0101ku sabiedr\u012bbas uztic\u012bbu, bet ar\u012b stabilit\u0101ti un starptautiski konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101ku Latvijas n\u0101kotni.<\/p><p><br \/>Lai ar\u012b cie\u0161\u0101ka tehnokr\u0101tijas principu integr\u0113\u0161ana valsts p\u0101rvald\u0113 sp\u0113tu pied\u0101v\u0101t daudzsolo\u0161as priek\u0161roc\u012bbas, ir svar\u012bgi ar\u012b apzin\u0101ties un izv\u0113rt\u0113t ar to saist\u012btos potenci\u0101los izaicin\u0101jumus un riskus. Viens no spilgt\u0101kajiem izaicin\u0101jumiem ir demokr\u0101tisk\u0101s le\u0123itimit\u0101tes<sup>5<\/sup> apdraud\u0113jums, jo p\u0101rst\u0101vnieciskas demokr\u0101tijas b\u016bt\u012bba paredz, ka l\u0113mumus par valsts n\u0101kotni pie\u0146em tautas v\u0113l\u0113ti p\u0101rst\u0101vji,<sup>6<\/sup> nevis tikai konkr\u0113tas jomas profesion\u0101\u013ci, veicinot sabiedr\u012bb\u0101 saj\u016btu, ka l\u0113mumi tiek pie\u0146emti \u0101rpus t\u0101s kontroles, k\u0101 ar\u012b uztverot tehnokr\u0101tisku valsts p\u0101rvaldi k\u0101 no sabiedr\u012bbas atsve\u0161in\u0101tu. Turkl\u0101t tehnokr\u0101tiski ministri, lai ar\u012b augsti kompetenti sav\u0101 jom\u0101, ne vienm\u0113r sp\u0113tu pilnv\u0113rt\u012bgi atspogu\u013cot sabiedr\u012bbas paties\u0101s v\u0113rt\u012bbas, vajadz\u012bbas un emocion\u0101lo dimensiju, proti, politiku nav iesp\u0113jams balst\u012bt tikai un vien\u012bgi uz racion\u0101liem un anal\u012btiskiem datiem un apr\u0113\u0137iniem, t\u0101 ir prasme saska\u0146ot pla\u0161o soci\u0101lo intere\u0161u spektru, p\u0101rvar\u0113t diversos v\u0113rt\u012bbu konfliktus, k\u0101 ar\u012b pan\u0101kt savstarp\u0113jus kompromisus.<sup>7<\/sup> T\u0101d\u0113j\u0101di pat vislo\u0123isk\u0101kie un emp\u012briski pamatot\u0101kie l\u0113mumi var \u0161\u0137ist ne tikai sabiedr\u012bbas v\u0113lm\u0113m neatbilsto\u0161i, bet ar\u012b atsve\u0161in\u0101ti.<\/p><p><br \/>T\u0101d\u0113\u013c ir lo\u0123iski interpret\u0113jams, ka tehnokr\u0101tijas principu cie\u0161\u0101ka integr\u0101cija valsts p\u0101rvaldes strukt\u016br\u0101 nedr\u012bkst p\u0101rtapt un nostiprin\u0101ties k\u0101 fundament\u0101la alternat\u012bva past\u0101vo\u0161ajai ministru amatu pie\u0161\u0137ir\u0161anas k\u0101rt\u012bbai, respekt\u012bvi, tehnokr\u0101tiskajiem principiem b\u016btu j\u0101kalpo k\u0101 instrumentiem, nodro\u0161inot perfektu balansu starp topo\u0161\u0101 valsts izpildvaras konkr\u0113t\u0101 ministru amata kandid\u0101ta profesion\u0101lo kompetenci un demokr\u0101tiski nodro\u0161in\u0101tu p\u0101rst\u0101vniec\u012bbu. Tas noz\u012bm\u0113, ka efekt\u012bvas, dro\u0161as un t\u0101lredzo\u0161as Latvijas n\u0101kotnei b\u016btu j\u0101balst\u0101s uz valsts p\u0101rvaldi, kur\u0101 past\u0101vo\u0161\u0101 politisk\u0101 un tehnokr\u0101tisk\u0101 dimensija sp\u0113tu funkcion\u0113t papildino\u0161i, nevis savstarp\u0113ji konkur\u0113jo\u0161i, jo \u0161\u0101da pieeja \u013cautu prevent\u012bvi nov\u0113rst kompetences defic\u012btu un t\u0101 rad\u012bt\u0101s negat\u012bv\u0101s sekas, vienlaikus stiprinot sabiedr\u012bbas uztic\u012bbu un saglab\u0101jot demokr\u0101tisko le\u0123itimit\u0101ti.<sup>8<\/sup> Praktisk\u0101 l\u012bmen\u012b tas var\u0113tu izpauzties, k\u0101 stingr\u0101ka izv\u0113rt\u0113\u0161ana topo\u0161ajiem ministru amata kandid\u0101tiem, liekot liel\u0101ku uzsvaru uz indiv\u012bda profesion\u0101lo kompetenci, izgl\u012bt\u012bbu un ieg\u016bto pieredzi attiec\u012bgaj\u0101 nozar\u0113, nek\u0101 uz vi\u0146a politisk\u0101s lojalit\u0101tes pak\u0101pi un sp\u0113ju nodro\u0161in\u0101t koal\u012bcijas stabilit\u0101ti. Svar\u012bgi ir ar\u012b veicin\u0101t tehnokr\u0101tisko elementu izpausmi caur efekt\u012bv\u0101ku dialogu nodro\u0161in\u0101\u0161anu starp izpildvaras strukt\u016bru un nozares profesion\u0101\u013ciem, radot simbiotisku vidi, kur\u0101 politiskie m\u0113r\u0137i un sabiedr\u012bbas intereses tiktu organiski savienotas ar nozares ekspert\u012bzi un pier\u0101d\u012bjumos balst\u012btiem risin\u0101jumiem. T\u0101d\u0113j\u0101di \u0161\u0101da vide dabiski rad\u012btu iesp\u0113ju nodro\u0161in\u0101t stabil\u0101ku un p\u0101rdom\u0101t\u0101ku politikas veido\u0161anu, kas \u0161odienas \u0123eopolitiski sare\u017e\u0123\u012btaj\u0101 laikmet\u0101 k\u013c\u016bst arvien b\u016btisk\u0101ka ne tikai valsts iek\u0161\u0113j\u0101s att\u012bst\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai, bet ar\u012b \u0101r\u0113j\u0101s dro\u0161\u012bbas un starptautisk\u0101s konkur\u0113tsp\u0113jas stiprin\u0101\u0161anai.<\/p><p><br \/>T\u0101tad var secin\u0101t, ka tehnokr\u0101tijas principu integr\u0101cija un korekta izbalans\u0113\u0161ana ar past\u0101vo\u0161o politisko sist\u0113mu un ministru amata vakances ie\u0146em\u0161anas k\u0101rt\u012bbu var kalpot par priek\u0161noteikumu efekt\u012bv\u0101kai un ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101kai Latvijas valsts p\u0101rvaldei, nodro\u0161inot ne tikai konsekventu reformu \u012bsteno\u0161anu un valsts ilgtermi\u0146a att\u012bst\u012bbas stabilit\u0101ti, bet ar\u012b starptautiski konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101ku, modern\u0101ku un demokr\u0101tiski sp\u0113c\u012bg\u0101ku t\u0113la ieg\u016b\u0161anu un nodro\u0161in\u0101\u0161anu. L\u012bdz ar to \u0161is apsv\u0113rums kalpo k\u0101 p\u0101rdomas veicino\u0161s un refleksiju rosino\u0161s materi\u0101ls par iesp\u0113jamu risin\u0101jumu nepiecie\u0161am\u012bbu, kas \u013cautu veidot valsts p\u0101rvaldes modeli krietni efekt\u012bv\u0101ku, respekt\u012bvi, t\u0101du, kur\u0101 politiskie m\u0113r\u0137i tiktu balst\u012bti uz padzi\u013cin\u0101tu ekspert\u012bzi un pier\u0101d\u012bjumiem, jo \u0161\u0101da l\u012bdzsvara esam\u012bba kalpotu k\u0101 izcils atsp\u0113riena punkts ce\u013c\u0101 uz dro\u0161u un att\u012bst\u012btu n\u0101kotni.<\/p><p>\u00a0<\/p><hr \/><h6><em><sup>[1]<\/sup> 17 ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137i, Ministru kabinets, 01.03.2023, https:\/\/www.mk.gov.lv\/lv\/17-ilgtspejigas-attistibas-merki#16.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[2]<\/sup> Latvijas parlaments, Latvijas Republikas Saeima, https:\/\/www.saeima.lv\/lv\/par-saeimu\/latvijas-parlaments.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[3]<\/sup> 17 ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137i, Ministru kabinets, 01.03.2023, https:\/\/www.mk.gov.lv\/lv\/17-ilgtspejigas-attistibas-merki#16. <br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[4]<\/sup> Definition of\u2004 &#8216;technocracy&#8217;: in British English, Collins Dictionary, https:\/\/www.collinsdictionary.com\/dictionary\/english\/technocracy. <br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[5]<\/sup> Chiocchetti, Paolo, Democratic legitimacy, Revue de l&#8217;euro, (28.08.2017): 3.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[6]<\/sup> P\u0101rst\u0101vniecisk\u0101 demokr\u0101tija, M\u016bsdienu latvie\u0161u valodas v\u0101rdn\u012bca \u2013 T\u0113zaurs, https:\/\/mlvv.tezaurs.lv\/mwe:33944.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[7]<\/sup> Heywood, Andrew, What is politics?, (2001): 1-2.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[8] <\/sup><\/em><em>Chiocchetti, Paolo, Democratic legitimacy, Revue de l&#8217;euro, (28.08.2017): 3.<\/em><\/h6><p>\u00a0<\/p><\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion-item\">\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-title-14712\" class=\"elementor-tab-title\" data-tab=\"12\" role=\"button\" aria-controls=\"elementor-tab-content-14712\" aria-expanded=\"false\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon elementor-accordion-icon-right\" aria-hidden=\"true\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-closed\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-plus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H272V64c0-17.67-14.33-32-32-32h-32c-17.67 0-32 14.33-32 32v144H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h144v144c0 17.67 14.33 32 32 32h32c17.67 0 32-14.33 32-32V304h144c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-opened\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-minus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h384c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<a class=\"elementor-accordion-title\" tabindex=\"0\">Redz\u0113t karu sievietes ac\u012bm | L\u012bga Aija Lagzdi\u0146a<\/a>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-content-14712\" class=\"elementor-tab-content elementor-clearfix\" data-tab=\"12\" role=\"region\" aria-labelledby=\"elementor-tab-title-14712\"><p><em>Sievietes tradicion\u0101li uztver k\u0101 pavarda tur\u0113t\u0101jas, \u0123imenes un m\u0101jas kop\u0113jas, vi\u0146as izn\u0113s\u0101, dzemd\u0113 un audzina b\u0113rnus, katru m\u0113nesi ned\u0113\u013cu asi\u0146o. M\u0113ne\u0161reizes, gr\u016btniec\u012bba, dzemd\u012bbas, r\u016bpes par l\u012bdzcilv\u0113kiem \u2013 \u0161ie it k\u0101 pa\u0161saprotamie procesi kara apst\u0101k\u013cos p\u0101rv\u0113r\u0161as par nopietniem izaicin\u0101jumiem, ar kuriem saskaras tie\u0161i sievietes. Akad\u0113miskaj\u0101 un politiskaj\u0101 vid\u0113, tiesu un ikdienas praks\u0113 par \u0161\u012bm dzimumspecifiskaj\u0101m atbild\u012bb\u0101m nerun\u0101 vai run\u0101 nepietiekami. Ir b\u016btiski veicin\u0101t izpratni par \u0161iem jaut\u0101jumiem un tos skaidri konceptualiz\u0113t, lai ar sievie\u0161u pieredzi saist\u012bt\u0101s gr\u016bt\u012bbas kara apst\u0101k\u013cos netiktu ignor\u0113tas. Turkl\u0101t bru\u0146oto konfliktu laik\u0101 b\u016btiski pieaug dzimumnoziegumu skaits, tostarp pret sieviet\u0113m v\u0113rsta seksu\u0101l\u0101 vardarb\u012bba, dzemd\u012bbu namu izn\u012bcin\u0101\u0161ana un medic\u012bnisko pakalpojumu nepieejam\u012bba gr\u016btniec\u0113m un jaunaj\u0101m m\u0101mi\u0146\u0101m. Ja \u0161ie kara laik\u0101 \u012bstenotie noziegumi netiek skaidri defin\u0113ti un aktualiz\u0113ti starptautiski politisk\u0101 l\u012bmen\u012b, \u0161\u0101da situ\u0101cija var izrais\u012bt cilv\u0113ka pamatv\u0113rt\u012bbu un ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumu normaliz\u0113\u0161anu un nesod\u012btu past\u0101v\u0113\u0161anu sabiedr\u012bb\u0101.<\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p><em><b>Atsl\u0113gas v\u0101rdi:<\/b><span style=\"font-weight: 400;\"> Kar\u0161, sievietes, dzimumu lomas<\/span><\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p>\u00a0<\/p><p><strong>Jau gandr\u012bz \u010detrus gadus sekojam l\u012bdzi Krievijas uzs\u0101ktajam karam Ukrain\u0101, divus no tiem ar\u012b karam Gaz\u0101. Turkl\u0101t \u0161obr\u012bd pasaul\u0113 vienlaikus notiek visvair\u0101k milit\u0101ro konfliktu kop\u0161 Otr\u0101 pasaules kara.<sup>1<\/sup><\/strong><\/p><p>\u00a0<\/p><p>Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cija l\u0113\u0161, ka aptuveni 90 procenti kara upuru ir civiliedz\u012bvot\u0101ji, galvenok\u0101rt sievietes un b\u0113rni.<sup>2<\/sup> T\u0101 ir b\u016btiska at\u0161\u0137ir\u012bba no situ\u0101cijas pirms simts gadiem, kad liel\u0101ko da\u013cu kara upuru veidoja milit\u0101rais person\u0101ls.<\/p><p>Turkl\u0101t izaicin\u0101jumi, ar kuriem kara apst\u0101k\u013cos saskaras tie\u0161i sievietes, ir cit\u0101d\u0101ki. Ikdien\u0101 \u0161\u012bs lietas m\u0113dzam uztvert k\u0101 pa\u0161saprotamas, piem\u0113ram, m\u0113ne\u0161reizes, b\u0113rnu audzin\u0101\u0161ana, gr\u016btniec\u012bba un dzemd\u012bbas, ta\u010du kara laik\u0101 \u0161\u012bs \u201cikdieni\u0161\u0137\u0101s lietas\u201d p\u0101rv\u0113r\u0161as par smagu nastu, ko sievietes nes vienas pa\u0161as.<\/p><h4>\u00a0<\/h4><h4><strong>Tev nav kur b\u0113gt<\/strong><\/h4><p>Zviedru politikas zin\u0101tniece un profesore Annika Vibena (Annick Wibben) nor\u0101da, ka galven\u0101 at\u0161\u0137ir\u012bba starp sievie\u0161u un v\u012brie\u0161u pieredzi kara laik\u0101 izpau\u017eas soci\u0101li noteiktaj\u0101s dzimuma lom\u0101s. Kara apst\u0101k\u013cos \u0161\u012b \u201cdzimum\u0101 balst\u012bt\u0101 darbu sadale\u201d (gendered division of labor) saglab\u0101jas. V\u012brie\u0161iem tradicion\u0101li pie\u0161\u0137irta ir c\u012bn\u012bt\u0101ja un aizst\u0101vja loma, bet sieviet\u0113m \u2013 apr\u016bp\u0113t\u0101jas. Vi\u0146\u0101m ir j\u0101par\u016bp\u0113jas par b\u0113rniem, vec\u0101ka gada g\u0101juma cilv\u0113kiem, ievainotajiem un dz\u012bvniekiem, liedzot iesp\u0113ju mobiliz\u0113ties un b\u0113gt pat gad\u012bjum\u0101, ja vi\u0146\u0101m draud briesmas. T\u0101d\u0113j\u0101di sievietes k\u013c\u016bst par \u012bpa\u0161i neaizsarg\u0101tu sabiedr\u012bbas da\u013cu.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Ar\u012b veids, k\u0101 skat\u0101mies uz sieviet\u0113m kar\u0101, iez\u012bm\u0113 sabiedr\u012bbas priek\u0161status par dzimumu lom\u0101m. V\u012brie\u0161us att\u0113lo k\u0101 varo\u0146us, bet sievietes k\u0101 upurus \u2013 v\u012brie\u0161i akt\u012bvi piedal\u0101s, bet sievietes pas\u012bvi p\u0101rdz\u012bvo. Ta\u010du j\u0101saprot, ka abi dzimumi ir kara upuri, tikai da\u017e\u0101dos veidos. Humanit\u0101raj\u0101 un politiskaj\u0101 diskurs\u0101 sievietes bie\u017ei att\u0113lo k\u0101 pas\u012bvas ciet\u0113jas, \u012bpa\u0161i run\u0101jot par seksu\u0101lo vardarb\u012bbu. A. Vibena uzsver, ka \u0161\u0101ds skat\u012bjums pal\u012bdz piesaist\u012bt sabiedr\u012bbas uzman\u012bbu un finans\u0113jumu, bet noniecina sievie\u0161u pieredzi, reduc\u0113jot sievietes l\u012bdz \u0161ai vienai upura defin\u012bcijai.<\/p><h4>\u00a0<\/h4><h4><strong>Seksu\u0101l\u0101 vardarb\u012bba k\u0101 kara ierocis<\/strong><\/h4><p>Kara apst\u0101k\u013cos pret sieviet\u0113m v\u0113rst\u0101 seksu\u0101l\u0101 vardarb\u012bba un, piem\u0113ram, masveida izvaro\u0161ana, nav nejau\u0161\u012bba vai \u201cblakusefekts\u201d, bet gan apzin\u0101ta strat\u0113\u0123ija un politiski piel\u0101d\u0113ts ierocis. Seksu\u0101l\u0101 vardarb\u012bba ir taktika, ko esam redz\u0113ju\u0161i gan biju\u0161\u0101s Dienvidsl\u0101vijas karos, gan Ukrain\u0101, kur izvaro\u0161anu, piespiedu gr\u016btniec\u012bbu un b\u0113rnu nolaup\u012b\u0161anu izmanto, lai domin\u0113tu p\u0101r noteikt\u0101m grup\u0101m vai etniski \u201catt\u012br\u012btu\u201d n\u0101ciju. Turkl\u0101t \u0161is kara noziegums var tikt strat\u0113\u0123iski izmantots, lai neatgriezeniski sakrop\u013cotu sievietes reprodukt\u012bvo sist\u0113mu.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Sarun\u0101 A. Vibena nor\u0101da, ka gad\u012bjumos, kad seksu\u0101lo vardarb\u012bbu v\u0113r\u0161 pret sieviet\u0113m, to bie\u017ei depolitiz\u0113 un uztver k\u0101 \u201catsevi\u0161\u0137u\u201d vai \u201cindividu\u0101lu\u201d r\u012bc\u012bbu. Savuk\u0101rt, ja to v\u0113r\u0161 pret v\u012brie\u0161iem, to d\u0113v\u0113 par \u2018sp\u012bdzin\u0101\u0161anu\u2019. Starptautiski tiesu praks\u0113 sp\u012bdzin\u0101\u0161anu atz\u012bst par politisku aktu, kam\u0113r seksu\u0101lo vardarb\u012bbu (darb\u012bbu, ko tradicion\u0101li saista ar vardarb\u012bbu pret sieviet\u0113m) joproj\u0101m neuztver k\u0101 politiski m\u0113r\u0137\u0113tu. \u0160\u012b depolitiz\u0101cija vairo vien to, ka kara apst\u0101k\u013cos veikto vardarb\u012bbu pret sieviet\u0113m neatz\u012btst par strat\u0113\u0123isku un sistem\u0101tisku r\u012bc\u012bbu. Rezult\u0101t\u0101 noziegumu pastr\u0101d\u0101t\u0101jus soda par individu\u0101liem p\u0101rk\u0101pumiem, nevis par masveida kara noziegumu vai genoc\u012bda pie\u013cau\u0161anu, t\u0101 aiz\u0113nojot \u0161\u012bs vardarb\u012bbas struktur\u0101lo un politisko dimensiju.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Tas ar\u012b nor\u0101da uz to, k\u0101 kopum\u0101 uztveram un interpret\u0113jam vardarb\u012bbu. J\u0101atceras, ka \u0161\u012b vardarb\u012bba nerodas vakuum\u0101. T\u0101 sak\u0146ojas ikdien\u0101 un \u201cnorm\u0101los\u201d apst\u0101k\u013cos pie\u013cautaj\u0101 dzimuma nevienl\u012bdz\u012bb\u0101. T\u0101p\u0113c nav p\u0101rsteigums, ka kara apst\u0101k\u013cos dzimumvardarb\u012bba tikai pastiprin\u0101s, \u012bpa\u0161i tad, ja to pie\u013cauj vai pat veicina milit\u0101r\u0101 un politisk\u0101 vad\u012bba.<\/p><h4>\u00a0<\/h4><h4><strong>Tr\u012bsk\u0101r\u0161ojas priek\u0161laic\u012bgo dzemd\u012bbu skaits<\/strong><\/h4><p>\u201cJa gr\u016btniecei par\u0101d\u0101s augsts asinsspiediens, parasti medi\u0137i r\u016bp\u012bgi uzrauga vi\u0146as st\u0101vokli. Ja rodas risks auglim, \u0101rsts var lemt par labu priek\u0161laic\u012bg\u0101m dzemd\u012bb\u0101m. Rezult\u0101t\u0101 gan m\u0101te, gan b\u0113rns paliek veseli. Ta\u010du kas notiek, ja \u0161\u012b sieviete dz\u012bvo kara zon\u0101? Pirmk\u0101rt, vi\u0146a var pat neapzin\u0101ties \u0161o komplik\u0101ciju, jo, piem\u0113ram, paaugstin\u0101ts asinsspiediens gr\u016btniec\u012bbas laik\u0101 var nerad\u012bt acr\u012bmredzamus simptomus. Kara haotiskajos apst\u0101k\u013cos regul\u0101ras vesel\u012bbas p\u0101rbaudes k\u013c\u016bst gandr\u012bz neiesp\u0113jamas. Pat ja sieviete pamana satrauco\u0161as paz\u012bmes \u2013 piet\u016bkumu rok\u0101s, k\u0101j\u0101s vai sej\u0101 \u2013 vi\u0146ai var neb\u016bt iesp\u0113jas nok\u013c\u016bt l\u012bdz slimn\u012bcai, kur pieejamas asinsspiediena m\u0113r\u012b\u0161anas ier\u012bces vai atbilsto\u0161o speci\u0101listu pal\u012bdz\u012bba,\u201dt\u0101 uzsv\u0113rts rakst\u0101 \u201cGr\u016btnieces ir kara \u201caizmirstie\u201d upuri\u201d.<sup>3<\/sup><\/p><p>\u00a0<\/p><p>Ukrain\u0101 \u0101rsti nov\u0113ro tr\u012bsk\u0101r\u0161u priek\u0161laic\u012bgo dzem\u012bbu pieaugumu, ko liel\u0101koties izraisa kara rad\u012btais stress.<sup>4<\/sup> Tikm\u0113r Gaz\u0101 vair\u0101k nek\u0101 11 t\u016bksto\u0161 gr\u016btnie\u010du cie\u0161 no p\u0101rtikas tr\u016bkuma un katra tre\u0161\u0101 topo\u0161\u0101 m\u0101mi\u0146a ir augsta riska paciente.<sup>5<\/sup> ANO p\u0101rst\u0101vis medijam \u201cArab News\u201d nor\u0101d\u012bja, ka b\u016bs nepiecie\u0161ama vesela paaud\u017eu nomai\u0146a, lai p\u0101rvar\u0113tu \u0161o ak\u016bto reprodukt\u012bv\u0101s vesel\u012bbas kr\u012bzi.<sup>6<\/sup><\/p><p>\u00a0<\/p><p>Daudzas sievietes ir spiestas dzemd\u0113t bumbu patvertn\u0113s, bez dro\u0161\u012bbas, gaismas, nepiecie\u0161am\u0101s medic\u012bnisk\u0101s pal\u012bdz\u012bbas un sanit\u0101rajiem apst\u0101k\u013ciem. Nereti vi\u0146\u0101m n\u0101kas m\u0113rot garus un b\u012bstamus ce\u013cus, lai nok\u013c\u016btu l\u012bdz tuv\u0101kajai slimn\u012bcai, kur iesp\u0113jams sa\u0146emt pal\u012bdz\u012bbu gan pa\u0161ai m\u0101tei, gan vi\u0146as jaundzimu\u0161ajam.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Politikas zin\u0101tniece Vibena nor\u0101da, ka slimn\u012bcu bombard\u0113\u0161ana un dzemd\u012bbu noda\u013cu izn\u012bcin\u0101\u0161ana ir kara darb\u012bbas, kuras var uzskat\u012bt par dzimumspecifiskiem noziegumiem. T\u0101s iesp\u0113jams interpret\u0113t ar\u012b k\u0101 genoc\u012bdu, jo t\u0101s liedz konkr\u0113tai n\u0101cijai iesp\u0113ju past\u0101v\u0113t.<\/p><h4>\u00a0<\/h4><h4><strong>Apk\u0101rt ir kar\u0161, un es asi\u0146oju<\/strong><\/h4><p>2022. gad\u0101, v\u0113l stud\u0113jot universit\u0101t\u0113, mana augstskola aicin\u0101ja studentus ziedot preces, p\u0101rtiku un ap\u0123\u0113rbu Ukrainai. Pilni ap\u0146\u0113m\u012bbas kop\u0101 ar draugiem dev\u0101mies uz lielveikalu un piepild\u012bj\u0101m grozus ar baterij\u0101m, konserviem, auti\u0146biks\u012bt\u0113m, seg\u0101m un cit\u0101m nepiecie\u0161amaj\u0101m liet\u0101m. Pat pr\u0101t\u0101 neien\u0101ca, ka vajadz\u0113tu pievienot ar\u012b higi\u0113nisk\u0101s preces, paketes vai tamponus.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Menstru\u0101cijas ir viena no aizmirstaj\u0101m probl\u0113m\u0101m kara apst\u0101k\u013cos, ar kuru saskaras tie\u0161i sievietes. Higi\u0113nas pre\u010du tr\u016bkums, stresa izrais\u012btas vesel\u012bbas probl\u0113mas un paaugstin\u0101ts risks saslimt ar ur\u012bnce\u013cu infekcij\u0101m ir tikai da\u013ca no realit\u0101tes, kas k\u013c\u016bst v\u0113l smag\u0101ka apst\u0101k\u013cos, kur nav iesp\u0113jams iev\u0113rot vajadz\u012bgo higi\u0113nu. Piem\u0113ram, dz\u012bve patvertn\u0113s bez priv\u0101tuma un t\u012br\u012bbas vai m\u0101j\u0101s bez teko\u0161a \u016bdens, apkures vai elektr\u012bbas padara \u0161o pieredzi ne tikai fiziski sare\u017e\u0123\u012btu, bet ar\u012b dzi\u013ci traum\u0113jo\u0161u.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Ukrainas kara pirmaj\u0101s dien\u0101s kijivietei Marijai Tu\u0161kovai (Maria Tushkova) s\u0101k\u0101s m\u0113ne\u0161reizes. \u201cTo pirmaj\u0101 dien\u0101 man bija j\u0101dodas uz bumbu patvertni,\u201d vi\u0146a st\u0101sta organiz\u0101cijai \u201cKul\u010dika fonds\u201d.<sup>7<\/sup> Rakst\u0101 min\u0113ts, ka atlika tika \u012bss br\u012bdis, lai pa\u0146emtu pa\u0161u nepiecie\u0161am\u0101ko: apak\u0161ve\u013cu, \u016bdeni, segas, \u0113dienu, siltas dr\u0113bes. Par laimi, tika pa\u0146emtas ar\u012b paketes.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Bumbu patvertne atrad\u0101s pazem\u0113, bet labier\u012bc\u012bbas \u2013 pirmaj\u0101 st\u0101v\u0101, t\u0101p\u0113c katrs tualetes apmekl\u0113jums bija riskants.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>\u201cMan vajadz\u0113ja apmekl\u0113t tualeti bie\u017e\u0101k nek\u0101 parasti, bet man bija bail. Katru reizi p\u0101rdom\u0101ju, vai iet tagad, vai varb\u016bt pakete var\u0113tu iztur\u0113t v\u0113l p\u0101ris stundas. Biju satraukusies, ka asinis ies\u016bksies dr\u0113b\u0113s. Tas bija smagi, nebija ne intimit\u0101tes, ne \u0113rt\u012bbu, ne piek\u013cuve tualetei un higi\u0113nas l\u012bdzek\u013ciem. Tas \u013coti ies\u0113\u017eas pr\u0101t\u0101: apk\u0101rt notiek kar\u0161, bet taja pa\u0161\u0101 laik\u0101 tu nevari beigt dom\u0101t par to, ka kuru katru br\u012bdi k\u0101ds var\u0113tu redz\u0113t, ka tu asi\u0146o.\u2019\u2019<\/p><p>\u00a0<\/p><p>\u0160\u0101das, \u0161\u0137ietami \u201cikdieni\u0161\u0137as\u201d, \u0137ermeniskas pieredzes \u2013 menstru\u0101cija, gr\u016btniec\u012bba, \u2013 spilgti par\u0101da to, cik asi, nepiedodami un brut\u0101li dzimums ietekm\u0113 kara pieredzi. T\u0101s atg\u0101dina, ka izdz\u012bvo\u0161ana kar\u0101 noz\u012bm\u0113 ne tikai izvair\u012b\u0161anos no lod\u0113m, bet ar\u012b nepiecie\u0161am\u012bbu saglab\u0101t pa\u0161cie\u0146u, identit\u0101ti un cilv\u0113c\u012bbu necilv\u0113c\u012bgos un posto\u0161os apst\u0101k\u013cos. Man pr\u0101t\u0101 s\u0113\u017e cit\u0101ts: \u201cV\u012brie\u0161i karo, bet sievietes karu izcie\u0161.\u201d<\/p><p>\u00a0<\/p><p>\u00a0<\/p><hr \/><h6><em><sup>[1]<\/sup> Siri Aas, Rustad, \u201cConflict Trends: A Global Overview, 1946\u20132024,\u201d PRIO Paper.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[2]<\/sup> \u201cNinety Percent of War-Time Casualties Are Civilians, Speakers Stress, Pressing Security Council to Fulfil Responsibility, Protect Innocent People in Conflicts,\u201d Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cija, 2022. gada 25. maij\u0101, https:\/\/press.un.org\/en\/2022\/sc14904.doc.htm.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[3]<\/sup> Sohn, Emily, \u201cPregnant Women Are The \u2018Forgotten Victims\u2019 Of War,\u201d NPR, 2016. gada 4. maijs.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[4]<\/sup> Williamson, Lucy, \u201cUkraine: Premature babies struggling for life in bombed cities,\u201d BBC News, 2022. gada 28. marts.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[5]<\/sup> \u201cGaza Malnourished Pregnant Woman,\u201d Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cija, 2025. gada 16. maijs, https:\/\/media.un.org\/unifeed\/en\/asset\/d339\/d3396852<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[6]<\/sup> Kossaify, Ephrem, \u201cMaternal deaths in Gaza soar; UN warns effects of starvation, trauma will take \u2018generations to heal,\u201d Arab News, 2025. gada 22. oktobris.<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[7]<\/sup> \u201cWartime period. \u2018You can\u2019t stop thinking that everyone is about to see you bleeding\u2019,\u201d Kulczyk Foundation, 2022. gada 21. maijs. https:\/\/kulczykfoundation.org.pl\/en\/tenderness-and-freedom\/tenderness-and-freedom\/Wartime_Period_You_Cant_Stop_Thinking_That_Everyone_Is_About_To_See_You_Bleeding<\/em><\/h6><\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t\t<div class=\"elementor-accordion-item\">\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-title-14713\" class=\"elementor-tab-title\" data-tab=\"13\" role=\"button\" aria-controls=\"elementor-tab-content-14713\" aria-expanded=\"false\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon elementor-accordion-icon-right\" aria-hidden=\"true\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-closed\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-plus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H272V64c0-17.67-14.33-32-32-32h-32c-17.67 0-32 14.33-32 32v144H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h144v144c0 17.67 14.33 32 32 32h32c17.67 0 32-14.33 32-32V304h144c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<span class=\"elementor-accordion-icon-opened\"><svg class=\"e-font-icon-svg e-fas-minus\" viewbox=\"0 0 448 512\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\"><path d=\"M416 208H32c-17.67 0-32 14.33-32 32v32c0 17.67 14.33 32 32 32h384c17.67 0 32-14.33 32-32v-32c0-17.67-14.33-32-32-32z\"><\/path><\/svg><\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/span>\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<a class=\"elementor-accordion-title\" tabindex=\"0\">Tuvie Austrumi: Kad miera ce\u013c\u0161 \u0161\u0137\u0113rso kara robe\u017eu | Ren\u0101ts Derjugins<\/a>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<div id=\"elementor-tab-content-14713\" class=\"elementor-tab-content elementor-clearfix\" data-tab=\"13\" role=\"region\" aria-labelledby=\"elementor-tab-title-14713\"><p><em>Tuvie Austrumi gadu desmitiem ir biju\u0161i viens no pasaules liel\u0101ko konfliktu epicentriem, bet kop\u0161 2023. gada oktobra, karadarb\u012bba starp Ham\u0101s un Izra\u0113lu l\u012bdz pat \u0161odienai ir k\u013cuvusi par vienu no asi\u0146ain\u0101kajiem un tra\u0123isk\u0101kajiem notikumiem re\u0123iona jaun\u0101kaj\u0101 v\u0113stur\u0113. Kar\u0161 ir izdz\u0113sis t\u016bksto\u0161iem dz\u012bv\u012bbu, izpost\u012bjis m\u0101jas un infrastrukt\u016bru, rad\u012bjis miljoniem b\u0113g\u013cu un izrais\u012bjis dzi\u013cas psiholo\u0123iskas traumas cilv\u0113kiem, ta\u010du pat kara visdr\u016bm\u0101kajos br\u012b\u017eos past\u0101v cer\u012bba, ka miera ce\u013c\u0161 var \u0161\u0137\u0113rsot kara robe\u017eu. \u0160aj\u0101 esej\u0101 tiks apl\u016bkots, k\u0101das starptautiskas iniciat\u012bvas tiek veiktas, lai aptur\u0113tu vardarb\u012bbu, k\u0101di \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ci st\u0101v ce\u013c\u0101 mieram un k\u0101 jaunie\u0161u notur\u012bba un iesaiste var pal\u012bdz\u0113t atjaunot cer\u012bbu uz mieru.<\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><p><em><b>Atsl\u0113gas v\u0101rdi:<\/b><span style=\"font-weight: 400;\"> ANO, Izra\u0113la-Palest\u012bna, Ham\u0101s, taisn\u012bgums, miers.<\/span><\/em><\/p><p>\u00a0<\/p><h4><strong>Miera ce\u013c\u0161 un ANO loma<\/strong><\/h4><p>Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cija (ANO) gadu desmitiem ir centusies veicin\u0101t mieru starp Izra\u0113lu un palest\u012bnie\u0161iem. 2025. gada septembr\u012b \u0145ujork\u0101 pie\u0146emt\u0101 rezol\u016bcija \u201cNew York Declaration\u201d aicin\u0101ja uz \u201cnekav\u0113jo\u0161u uguns p\u0101rtrauk\u0161anu, hum\u0101n\u0101s pal\u012bdz\u012bbas nep\u0101rtrauktu pieg\u0101di, \u0137\u012blnieku atbr\u012bvo\u0161anu un divu valstu risin\u0101juma atjauno\u0161anu k\u0101 vien\u012bgo ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101 miera garantu\u201d.<sup>1<\/sup><\/p><p>\u00a0<\/p><p>\u0160\u012b rezol\u016bcija par\u0101da, ka miera ce\u013c\u0161 var k\u013c\u016bt par re\u0101lu risin\u0101jumu, ja vien to atbalsta gan starptautisk\u0101 sabiedr\u012bba, gan abas konflikt\u0113jo\u0161\u0101s puses. Tom\u0113r, k\u0101 ir uzsv\u0113ris A. Guterre\u0161s, konflikts ir sasniedzis \u201cbreaking point\u201d, un katra kav\u0113\u0161an\u0101s samazina iesp\u0113ju pan\u0101kt taisn\u012bgu mieru.<sup>2<\/sup><\/p><p>\u00a0<\/p><h4><strong>Izaicin\u0101jumi ce\u013c\u0101 uz mieru<\/strong><\/h4><p>Liel\u0101kais \u0161\u0137\u0113rslis mieram ir dzi\u013ci iesak\u0146otais naids un bailes, kas gadu desmitiem kr\u0101ju\u0161\u0101s ab\u0101s pus\u0113s.<sup>3<\/sup> Kam\u0113r Gazas iedz\u012bvot\u0101ji cie\u0161 no bada un cit\u0101m kara rad\u012btaj\u0101m sek\u0101m, Izra\u0113l\u0101 valda past\u0101v\u012bga nedro\u0161\u012bba par uzbrukumiem. \u0160\u012b savstarp\u0113j\u0101 nedro\u0161\u012bba un aizvainojums kav\u0113 jebk\u0101du uztic\u0113\u0161anos un dialogu. Miera nodibin\u0101\u0161anai nepietiek tikai ar politiskiem l\u012bgumiem vai starptautiskiem sol\u012bjumiem \u2013 vispirms j\u0101nodro\u0161ina re\u0101la pal\u012bdz\u012bba civiliedz\u012bvot\u0101jiem un j\u0101mazina ikdienas cie\u0161anas. Ja turpin\u0101sies vardarb\u012bbas cikls un cilv\u0113ki dz\u012bvos bail\u0113s, kompromiss neb\u016bs iesp\u0113jams. Starptautisk\u0101s sabiedr\u012bbas atbalstam j\u0101b\u016bt akt\u012bv\u0101kam un konkr\u0113t\u0101kam: nepiecie\u0161ama efekt\u012bva hum\u0101n\u0101 pal\u012bdz\u012bba, stingr\u0101ka spiediena izdar\u012b\u0161ana uz ab\u0101m pus\u0113m, lai aizsarg\u0101tu civiliedz\u012bvot\u0101jus un iev\u0113rotu vieno\u0161anos. Bez \u0161\u0101diem so\u013ciem miers \u0161aj\u0101 re\u0123ion\u0101 paliks tikai ideju stadij\u0101, nevis sasniedzams m\u0113r\u0137is.<\/p><p>\u00a0<\/p><h4><strong>Jaunie\u0161u skat\u012bjums<\/strong><\/h4><p>Jaunie\u0161iem \u0161is konflikts nav tikai zi\u0146u virsraksts \u2013 tas skar vi\u0146u n\u0101kotni, sap\u0146us un ikdienas dro\u0161\u012bbu. Daudzi Palest\u012bn\u0101 un Izra\u0113l\u0101 ir zaud\u0113ju\u0161i m\u0101jas, iesp\u0113ju m\u0101c\u012bties un mier\u012bgu b\u0113rn\u012bbu.<sup>4 <\/sup>Tom\u0113r tie\u0161i jaun\u0101 paaudze bie\u017ei izce\u013cas ar drosmi run\u0101t par mieru, atsakoties samierin\u0101ties ar vardarb\u012bbu k\u0101 normu. Soci\u0101lie t\u012bkli vi\u0146iem k\u013cuvu\u0161i par balsi un tiltu uz \u0101rpasauli: tur vi\u0146i dal\u0101s savos pieredzes st\u0101stos, cen\u0161as salauzt stereotipus un aicina citus jaunie\u0161us vis\u0101 pasaul\u0113 piev\u0113rst uzman\u012bbu cilv\u0113ku cie\u0161an\u0101m. \u0160\u012bs balsis atkl\u0101j, ka aiz skait\u013ciem un politisk\u0101m debat\u0113m st\u0101v re\u0101li cilv\u0113ki \u2013 vienaud\u017ei ar t\u0101diem pa\u0161iem sap\u0146iem par mier\u012bgu dz\u012bvi.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Jaunie\u0161u skat\u012bjums uzsver, ka pat visdzi\u013c\u0101ko konfliktu var mazin\u0101t, ja tiek lolota savstarp\u0113ja sapratne, dialogs un cie\u0146a pret cilv\u0113ka dz\u012bv\u012bbu. Miers vi\u0146iem nav tikai politisks dokuments \u2013 tas ir cilv\u0113cisks pien\u0101kums, kas s\u0101kas ar sp\u0113ju ieklaus\u012bties un nepazaud\u0113t l\u012bdzj\u016bt\u012bbu.<sup>5<\/sup><\/p><p>\u00a0<\/p><h4><strong>Miers un notur\u012bba \u2013 kop\u012bgais ce\u013c\u0161.<\/strong><\/h4><p>Kad miera ce\u013c\u0161 \u0161\u0137\u0113rso kara robe\u017eu, tas noz\u012bm\u0113 vair\u0101k nek\u0101 tikai iero\u010du nolik\u0161anu. Tas noz\u012bm\u0113 hum\u0101n\u0101s pal\u012bdz\u012bbas ce\u013cu atv\u0113r\u0161anu, \u0137\u012blnieku atbr\u012bvo\u0161anu, b\u0113rnu atgrie\u0161anu skol\u0101s, cilv\u0113kties\u012bbu iev\u0113ro\u0161anu un ilgsto\u0161u dialogu, kas \u013cauj ab\u0101m pus\u0113m sadz\u012bvot l\u012bdz\u0101s dro\u0161\u012bb\u0101. ANO Ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137is 16 (\u201cMiers, taisn\u012bgums un sp\u0113c\u012bgas instit\u016bcijas\u201d) uzsver, ka miers ir iesp\u0113jams tikai tad, ja tiek stiprin\u0101tas tiesisk\u0101s strukt\u016bras un respekt\u0113tas cilv\u0113kties\u012bbas.<sup>6<\/sup> \u0160is princips \u012bpa\u0161i svar\u012bgs jaunajai paaudzei \u2013 tikai dro\u0161\u0101 un mier\u012bg\u0101 vid\u0113 iesp\u0113jama izgl\u012bt\u012bba, vesel\u012bba un ilgtsp\u0113j\u012bga n\u0101kotne.<\/p><p>\u00a0<\/p><h4><strong>Nosl\u0113gums<\/strong><\/h4><p>Palest\u012bnas\u2013Izra\u0113las konflikts ir smags p\u0101rbaud\u012bjums visai cilv\u0113cei \u2013 tas atg\u0101dina, cik trausls var b\u016bt miers un cik d\u0101rgi maks\u0101 vienaldz\u012bba. \u201cKad miera ce\u013c\u0161 \u0161\u0137\u0113rso kara robe\u017eu\u201d nav tikai skaista fr\u0101ze, bet aicin\u0101jums nepadoties pat tad, kad cer\u012bba \u0161\u0137iet gandr\u012bz izdzisusi. Tas ir uzdevums, ko n\u0101kas nest katrai n\u0101kamajai paaudzei \u2013 nevis \u013caut pag\u0101tnei noteikt n\u0101kotni, bet mekl\u0113t ce\u013cu uz izl\u012bgumu.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Jaunie\u0161i \u0161aj\u0101 st\u0101st\u0101 ir \u012bpa\u0161i svar\u012bgi. Vi\u0146i piedzimst pasaul\u0113, kur kar\u0161 jau past\u0101v, ta\u010du vi\u0146i var izv\u0113l\u0113ties citu n\u0101kotni. Ar zin\u0101\u0161an\u0101m, emp\u0101tiju un digit\u0101laj\u0101m iesp\u0113j\u0101m vi\u0146i sp\u0113j uzrun\u0101t sabiedr\u012bbu p\u0101ri robe\u017e\u0101m, st\u0101st\u012bt patiesos cilv\u0113ku st\u0101stus un pras\u012bt no pasaules l\u012bderiem atbild\u012bbu. Tie\u0161i vi\u0146u balss, nevis iero\u010di, var k\u013c\u016bt par to sp\u0113ku, kas saglab\u0101 cer\u012bbu.<\/p><p>\u00a0<\/p><p>Tuvajos Austrumos miers neb\u016bs nejau\u0161\u012bba \u2013 tas b\u016bs apzin\u0101tu p\u016b\u013cu un drosmes rezult\u0101ts. Lai tas k\u013c\u016btu iesp\u0113jams, nepiecie\u0161ama ne tikai politisk\u0101 griba un starptautisks atbalsts, bet ar\u012b katra cilv\u0113ka v\u0113lme ieklaus\u012bties, saprast un atz\u012bt otra cie\u0161anas. Tikai tad cer\u012bba p\u0101rtaps par r\u012bc\u012bbu, un miera ce\u013c\u0161 sp\u0113s p\u0101rvar\u0113t kara robe\u017eas.<\/p><p>\u00a0<\/p><hr \/><h6><em><sup>[1]<\/sup> General Assembly endorses New York Declaration on two-State solution between Israel and Palestine. https:\/\/news.un.org\/en\/story\/2025\/09\/1165835<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[2]<\/sup> Israeli-Palestinian conflict at \u2018breaking point,\u2019 urges push for two-State solution. https:\/\/www.ungeneva.org\/en\/news-media\/news\/2025\/07\/108959\/un-chief-israeli-palestinian-conflict-breaking-point-urges-push-two<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[3]<\/sup> Israel and the Palestinians: History of the conflict explained. https:\/\/www.bbc.com\/news\/articles\/ckgr71z0jp4o<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[4]<\/sup> Children in Gaza need life-saving support. https:\/\/www.unicef.org\/emergencies\/children-gaza-need-lifesaving-support<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[5]<\/sup> Middle East student dialogue: As an expert in deep conflict, what I\u2019ve learned about making conversation possible. https:\/\/theconversation.com\/middle-east-student-dialogue-as-an-expert-in-deep-conflict-what-ive-learned-about-making-conversation-possible-227027<br \/><\/em><\/h6><h6><em><sup>[6]<\/sup> 17 ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137i. https:\/\/www.mk.gov.lv\/lv\/17-ilgtspejigas-attistibas-merki<br \/><\/em><\/h6><\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-c6701e1 e-flex e-con-boxed wpr-particle-no wpr-jarallax-no wpr-parallax-no wpr-sticky-section-no e-con e-parent\" data-id=\"c6701e1\" data-element_type=\"container\">\n\t\t\t\t\t<div class=\"e-con-inner\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-8beb1ce elementor-widget elementor-widget-text-editor\" data-id=\"8beb1ce\" data-element_type=\"widget\" data-widget_type=\"text-editor.default\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-widget-container\">\n\t\t\t\t\t\t\t<p><strong>\u017dURN\u0100LS TAPIS SADARB\u012aB\u0100 AR LATVIJAS REPUBLIKAS \u0100RLIETU MINISTRIJU, UNESCO LATVIJAS NACION\u0100LO KOMISIJU UN BRITISH COUNCIL.<\/strong><\/p><p>\u00a0<\/p><p><em>\u017durn\u0101l\u0101 paustais neatspogu\u013co Latvijas ANO Jaunie\u0161u deleg\u0101tu programmas un sadarb\u012bbas partneru viedokli, ja vien nav atrun\u0101ts cit\u0101di. <\/em><\/p>\t\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-9571361 elementor-widget elementor-widget-image\" data-id=\"9571361\" data-element_type=\"widget\" data-widget_type=\"image.default\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-widget-container\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<img fetchpriority=\"high\" decoding=\"async\" width=\"800\" height=\"150\" src=\"https:\/\/klubsmaja.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/02\/ANO-BANNEr-1024x192.png\" class=\"attachment-large size-large wp-image-7155\" alt=\"\" srcset=\"https:\/\/klubsmaja.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/02\/ANO-BANNEr-1024x192.png 1024w, https:\/\/klubsmaja.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/02\/ANO-BANNEr-300x56.png 300w, https:\/\/klubsmaja.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/02\/ANO-BANNEr-768x144.png 768w, https:\/\/klubsmaja.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/02\/ANO-BANNEr-1536x288.png 1536w, https:\/\/klubsmaja.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/02\/ANO-BANNEr-18x3.png 18w, https:\/\/klubsmaja.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/02\/ANO-BANNEr-600x113.png 600w, https:\/\/klubsmaja.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/02\/ANO-BANNEr.png 1600w\" sizes=\"(max-width: 800px) 100vw, 800px\" \/>\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-bc7cc54 elementor-widget elementor-widget-text-editor\" data-id=\"bc7cc54\" data-element_type=\"widget\" data-widget_type=\"text-editor.default\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-widget-container\">\n\t\t\t\t\t\t\t<p style=\"text-align: center;\"><em><span style=\"font-weight: 400;\">Izsak\u0101m pateic\u012bbu Latvijas Nacion\u0101lajam te\u0101trim par sniegto atbalstu.<br \/><br \/><\/span><\/em><\/p><p style=\"text-align: center;\"><em><span style=\"font-weight: 400;\">V\u0101ka noform\u0113jum\u0101 izmantota Gata Rozenfelda (Valsts kanceleja) fotogr\u0101fija.<\/span><\/em><\/p>\t\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>\u201cKOP\u0100 PAR MIERU UN NOTUR\u012aBU\u201d 2026 \u0100rlietu ministrijas Starptautisko organiz\u0101ciju un Cilv\u0113kties\u012bbu departamenta direktores K. Kakti\u0146as-Kalni\u0146as ievadv\u0101rdi jaunie\u0161u \u017eurn\u0101lam par Latvijas dal\u012bbu ANO Dro\u0161\u012bbas padom\u0113 Te nu m\u0113s esam! Latvija pirmo reizi v\u0113stur\u0113 iev\u0113l\u0113ta ANO Dro\u0161\u012bbas padom\u0113 (ANO DP). Jauns v\u0113stures notikums ir s\u0101cies, piez\u012bmju bloci\u0146i memu\u0101riem sagatavoti. Vai ar\u012b j\u016bs esat gatavi &#8211; sekot l\u012bdzi, uzdot jaut\u0101jumus, interes\u0113ties un piedal\u012bties? Es zinu, ka esat &#8211; l\u012bdz\u012bgi k\u0101 bij\u0101t neat\u0146emama m\u016bsu kampa\u0146as da\u013ca. Kop\u0161 iepriek\u0161\u0113j\u0101 izdevuma un mana kol\u0113\u0123a, v\u0113stnieka Andreja Pildegovi\u010da ievadv\u0101rdiem pag\u0101jis vair\u0101k k\u0101 gads. T\u0101 laik\u0101 esam kandid\u0113ju\u0161i uz ANO DP, konkur\u0113jot ar Melnkalni, esam piedz\u012bvoju\u0161i Melnkalnes atk\u0101p\u0161anos un visbeidzot iev\u0113l\u0113\u0161anu ar 178 no 188 kl\u0101teso\u0161aj\u0101m un balsoju\u0161aj\u0101m ANO dal\u012bbvalst\u012bm. K\u0101p\u0113c 178, nevis vis\u0101m 188? M\u0113s zin\u0101m, ka Latviju starptautiskaj\u0101s attiec\u012bb\u0101s vada principi un v\u0113rt\u012bbas. \u0160ie principi un v\u0113rt\u012bbas ne tikai ir pret vair\u0101ku valstu interes\u0113m, bet atsevi\u0161\u0137\u0101m &#8211; piln\u012bgi nepie\u0146emami. T\u0101s ir valstis, kuru balsi m\u0113s ne tikai negaid\u012bj\u0101m, bet kuru dotu mand\u0101tu darbam ANO DP m\u0113s nev\u0113lamies. Turkl\u0101t 178 ir daudz vair\u0101k par nepiecie\u0161amo 2\/3 vair\u0101kumu, lai valsti iev\u0113l\u0113tu ANO DP jeb, ja kl\u0101t b\u016btu biju\u0161as visas 193 valstis, nepiecie\u0161amais 2\/3 balsu vair\u0101kums b\u016btu bijis 129. \u00a0 Vai ANO DP darba k\u0101rt\u012bb\u0101 ir ar\u012b jaunie\u0161us interes\u0113jo\u0161as t\u0113mas? Piln\u012bgi noteikti, jo ikviens no ANO tr\u012bs p\u012bl\u0101riem skar m\u016bs visus, ar\u012b jaunatni: miers un dro\u0161\u012bba, ilgtsp\u0113ja un cilv\u0113kties\u012bbas. T\u0101pat ANO DP darba k\u0101rt\u012bb\u0101 ir ar\u012b tie\u0161i jaunie\u0161iem velt\u012bta t\u0113ma &#8211; \u201cJaunie\u0161i, miers un dro\u0161\u012bba\u201d. \u00a0 ANO DP nav l\u012bdz\u012bgi dom\u0101jo\u0161o klubi\u0146\u0161: ne t\u0101s past\u0101v\u012bg\u0101s, ne ar\u012b nepast\u00e0v\u012bg\u0101s jeb iev\u0113l\u0113t\u0101s dal\u012bbvalstis. Jeb ANO un DP nav un nevar b\u016bt lab\u0101kas par pasauli pa\u0161u. Tas ir pasaules nesaska\u0146u un ultim\u0101tu, bet ar\u012b kompromisu spogulis. \u00a0 Faktiski jau gan ar \u0161\u0101du, sare\u017e\u0123\u012btu vidi Latvijas diplom\u0101ti un ikviens, kur\u0161 p\u0101rst\u0101v Latviju starptautiskaj\u00e0s attiec\u012bb\u0101s, taj\u0101 skait\u0101 j\u016bs, saskaras regul\u0101ri. Tikai n\u0101kamos divus gadus m\u0113s \u0161\u012bs sare\u017e\u0123\u012bt\u0101s attiec\u012bbas veidosim un kop\u012bgus l\u0113mumus pie\u0146emsim, esot uz spo\u017ei izgaismotas skatuves. Nepaman\u012bt m\u016bs b\u016bs gr\u016bti. \u00a0 Vai katrai m\u016bsu kust\u012bbai piev\u0113rst\u0101 uzman\u012bba m\u016bsu darbu atvieglos? Noteikti n\u0113. Bet t\u0101 b\u016bs mums visiem unik\u0101la, bag\u0101tino\u0161a un palieko\u0161a pieredze. Tas b\u016bs v\u0113sturiski! Lecam iek\u0161\u0101 kop\u0101 &#8211; atv\u0113rt\u0101m ac\u012bm! \u00a0 ANO JDP padomnieces izgl\u012bt\u012bbas jaut\u0101jumos Paulas P\u0101vilas viedok\u013craksts Lietojot soci\u0101los medijus, m\u0113s nenov\u0113r\u0161ami ar\u012b nok\u013c\u016bstam to algoritmu g\u016bst\u0101. Nepa\u0161p\u0101rliecin\u0101ti, viegli ietekm\u0113jami un ar\u012b soci\u0101li izol\u0113ti cilv\u0113ki ir galvenais upuris \u0161\u0101du algoritmu \u013caunpr\u0101t\u012bgam izmantojumam, piem\u0113ram, da\u017e\u0101du varas poz\u012bciju stiprin\u0101\u0161anai. Iepriek\u0161 raksturot\u0101 cilv\u0113ku grupa bie\u017ei raksturo jaunie\u0161us. Pla\u0161os kontekstos, t\u0101 \u013caun\u0101ko izmantojumu, piem\u0113ram v\u0113l\u0113\u0161anu laik\u0101, var v\u0113rt\u0113t pat k\u0101 hibr\u012bdkaru, jo bie\u017ei gala m\u0113r\u0137is ir starptautisko organiz\u0101ciju k\u0101 Eiropas Savien\u012bbas, NATO un ar\u012b ANO destabiliz\u0101cija no iek\u0161ienes. \u00a0 UNESCO nor\u0101da, ka digit\u0101laj\u0101 laikmet\u0101 medijprat\u012bba un inform\u0101cijprat\u012bba (MIL) ir b\u016btisks instruments miera aizsardz\u012bbai un sabiedr\u012bbas notur\u012bbas veido\u0161anai pret dezinform\u0101ciju. UNESCO izvirz\u012bjis medijprat\u012bbu un inform\u0101cijprat\u012bbu (MIL) k\u0101 vienu no sav\u0101m priorit\u0101t\u0113m, \u012bstenojot da\u017e\u0101das glob\u0101l\u0101s iniciat\u012bvas. M\u0101c\u012bbu programmu izstr\u0101de ir viena no MIL strat\u0113\u0123ijas \u012bsteno\u0161anas metod\u0113m, kura Latvij\u0101 integr\u0113ta k\u0101 modulis Skola2030 ietvaros. P\u0101rieso\u0161ais koncepts, kas tiek apg\u016bts ir vis\u0101 sav\u0101 b\u016bt\u012bb\u0101 kristisk\u0101 dom\u0101\u0161ana, tikai \u0161aj\u0101 kontekst\u0101 caur mediju prizmu.\u00a0 \u00a0 P\u0113c manas pieredzes, \u0161\u0101da veida kursi, m\u0101c\u012bbu procesi, kas m\u0101ca kritisko dom\u0101\u0161anu labi darbojas, jo svar\u012bgi ir sniegt iesp\u0113ju pal\u016bkoties no malas, dot vajadz\u012bgos instrumentus inform\u0101cijas apstr\u0101dei. Apg\u016bt t\u0101dus principus k\u0101 argument\u0101cijas k\u013c\u016bdu izpratni, sprieduma veido\u0161anas metodes ir piln\u012bb\u0101 main\u012bjis k\u0101 es un ar\u012b mani studiju biedri l\u016bkojas uz pasauli, ta\u010du es \u0161\u012bs zin\u0101\u0161anas apguvu tikai uzs\u0101kot bakalaura studijas. Integr\u0113t \u0161\u0101da veida izgl\u012bt\u012bbu ar \u0161\u012b Skola2030 modu\u013ca pal\u012bdz\u012bbu jau vidusskolas vecumposm\u0101 ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi svar\u012bgi, ko l\u012bdz jaunietim ir pieeja tai metapasaulei, kas ir internetvide, ir jau \u013coti akt\u012bvi j\u0101s\u0101k run\u0101t par kritisk\u0101s dom\u0101\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bbu un m\u0101c\u012bt tie\u0161i ko, tas noz\u012bm\u0113, dom\u0101t kritiski.\u00a0 \u00a0 Jaunie\u0161i ir m\u016bsu n\u0101kotnes veidot\u0101ji, v\u0113l\u0113t\u0101ji, dom\u0101t\u0101ji. Nav pat izm\u0113rojams tas sp\u0113ks, kas ir vi\u0146u un m\u016bsu rok\u0101s. Tas ir varas poz\u012bciju absol\u016btais uzdevums sniegt un nodro\u0161in\u0101t kvalitat\u012bvu un m\u016bsdienu problem\u0101tikai piel\u0101gotu izgl\u012bt\u012bbu, jo tie\u0161i tik izgl\u012btota ar\u012b b\u016bs n\u0101kotnes jaunatne. \u00a0 ANO JDP padomnieces dzimumu l\u012bdzties\u012bbas jaut\u0101jumos Silvas Laures (2025) viedok\u013craksts Dzimumu l\u012bdzties\u012bba Latvij\u0101 bie\u017ei tiek uztverta k\u0101 jau paveikts darbs. Likumi ir \u201cvienl\u012bdz\u012bgi\u201d, diskrimin\u0101cija form\u0101li aizliegta, un starptautiskaj\u0101 vid\u0113 m\u0113s nereti pozicion\u0113jamies k\u0101 l\u012bdzties\u012bbas lab\u0101s prakses paraugs.\u00a0 \u00a0 Tom\u0113r aiz \u0161\u012bs fas\u0101des sl\u0113pjas realit\u0101te, kur\u0101 pozit\u012bvie r\u0101d\u012bt\u0101ji statistik\u0101 un citviet nereti ir apst\u0101k\u013cu sakrit\u012bba, nevis m\u0113r\u0137tiec\u012bgas politikas rezult\u0101ts. To spilgti izgaismo ar\u012b \u0161\u012b gada pretstatainie notikumi &#8211; Latvijas pan\u0101kumi ANO Dro\u0161\u012bbas padomes kandidat\u016br\u0101 (kur\u0101 k\u0101 vienu no priorit\u0101t\u0113m izvirz\u012bj\u0101m dzimumu l\u012bdzties\u012bbu, sievie\u0161u izgl\u012bt\u012bbas un l\u012bdzdal\u012bbas iesp\u0113ju veicin\u0101\u0161anu) l\u012bdz\u0101s diskusij\u0101m par iesp\u0113jamu izst\u0101\u0161anos no Stambulas konvencijas (starptautiskas cilv\u0113kties\u012bbu konvencijas par vardarb\u012bbas pret sieviet\u0113m un vardarb\u012bbu \u0123imen\u0113 nov\u0113r\u0161anu un apkaro\u0161anu). \u0160\u0101da nestablit\u0101te valsts nost\u0101j\u0101 par dzimumu l\u012bdzties\u012bbas jaut\u0101jumiem nav tikai apjukumu izraiso\u0161s starptautiskajai sabiedr\u012bbai. T\u0101 izraisa identit\u0101tes kr\u012bzi m\u016bsu pa\u0161u tautie\u0161os. Vai es, latvietis vai latviete, varu sajust lepnumu par savas valsts v\u0113rt\u012bb\u0101m? \u00a0 Darbojoties ar jaunie\u0161iem ANO programmas ietvar\u0101, k\u013c\u016bst skaidrs, ka form\u0101l\u0101 vienl\u012bdz\u012bba ikdien\u0101 sastopas ar sabiedr\u012bb\u0101 dzi\u013ci iesak\u0146otiem stereotipiem. Jaunie\u0161i atz\u012bst, ka izj\u016bt gaidas, kuras balst\u0101s dzimumu lom\u0101s, un spiedienu iek\u013cauties iepriek\u0161 noteikt\u0101s \u201ckast\u0113s\u201d. Vi\u0146iem l\u012bdzties\u012bba nav teor\u0113tiska kategorija &#8211; t\u0101 ir nepiecie\u0161am\u012bba, kas tie\u0161i ietekm\u0113 vi\u0146u n\u0101kotnes pl\u0101nus un sp\u0113ju veidot savu dz\u012bvi Latvij\u0101 &#8211; sav\u0101s m\u0101j\u0101s. \u00a0 Manupr\u0101t, jaunie\u0161i Latvij\u0101 ne tikai saprot l\u012bdzties\u012bbas noz\u012bmi &#8211; vi\u0146i to skaidri pieprasa. Vi\u0146i v\u0113las vidi, kur\u0101 l\u0113mums k\u013c\u016bt par vec\u0101kiem netiek m\u0113r\u012bts p\u0113c stereotipiem, kur izgl\u012bt\u012bba un karjera nav pretrun\u0101 \u0123imenei, un kur valsts atbalsts ir saj\u016btams, nevis tikai deklar\u0113ts. \u00a0 Jaunie\u0161u skat\u012bjum\u0101 dzimumu l\u012bdzties\u012bba ir st\u0101sts par br\u012bv\u012bbu un uztic\u0113\u0161anos valstij. Br\u012bv\u012bbu izv\u0113l\u0113ties savu dz\u012bves ritmu un lomu sabiedr\u012bb\u0101, un uztic\u0113\u0161anos, ka Latvija sp\u0113j nodro\u0161in\u0101t vidi, kur\u0101 ir v\u0113rts palikt, augt un veidot n\u0101kotni.\u00a0 \u00a0 \u00a0Ja v\u0113lamies Latviju, kurai jaunie\u0161i patie\u0161\u0101m v\u0113las pieder\u0113t, mums j\u0101uzklausa vi\u0146u ba\u017eas, lepnumu un trauksmi &#8211; jo vi\u0146i apzin\u0101s, ka tie\u0161i vi\u0146u rok\u0101s ir gan m\u016bsu valsts dro\u0161\u012bba, identit\u0101te, kult\u016bra, gan, pavisam praktiski, ar\u012b demogr\u0101fisk\u0101 ataudze. \u00a0 ANO JDP padomnieka vides un klimata jaut\u0101jumos R\u016bdolfa Pod\u017ea un pal\u012bga vides un klimata jaut\u0101jumos Sever\u012bna Henriha Jansona viedok\u013craksts P\u0113d\u0113jo gadu \u0123eopolitisk\u0101 att\u012bst\u012bba un lab\u0113jo sp\u0113ku n\u0101k\u0161ana pie varas Eirop\u0101 ir nost\u0101d\u012bjusi klimata un vides jaut\u0101jumus otraj\u0101 pl\u0101n\u0101. Laiks, kad ne tikai politik\u0101,<\/p>","protected":false},"author":1,"featured_media":7147,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"om_disable_all_campaigns":false,"_uf_show_specific_survey":0,"_uf_disable_surveys":false,"footnotes":""},"categories":[28,1],"tags":[],"class_list":["post-7145","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-ano-jdp","category-blog"],"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/klubsmaja.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/7145"}],"collection":[{"href":"https:\/\/klubsmaja.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/klubsmaja.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/klubsmaja.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/klubsmaja.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=7145"}],"version-history":[{"count":22,"href":"https:\/\/klubsmaja.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/7145\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":7170,"href":"https:\/\/klubsmaja.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/7145\/revisions\/7170"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/klubsmaja.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media\/7147"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/klubsmaja.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=7145"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/klubsmaja.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=7145"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/klubsmaja.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=7145"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}