ANO JDP JAUNIEŠU ŽURNĀLS | 2. IZDEVUMS
“KOPĀ PAR MIERU UN NOTURĪBU” 2026 Ārlietu ministrijas Starptautisko organizāciju un Cilvēktiesību departamenta direktores K. Kaktiņas-Kalniņas ievadvārdi jauniešu žurnālam par Latvijas dalību ANO Drošības padomē Te nu mēs esam! Latvija pirmo reizi vēsturē ievēlēta ANO Drošības padomē (ANO DP). Jauns vēstures notikums ir sācies, piezīmju blociņi memuāriem sagatavoti. Vai arī jūs esat gatavi – sekot līdzi, uzdot jautājumus, interesēties un piedalīties? Es zinu, ka esat – līdzīgi kā bijāt neatņemama mūsu kampaņas daļa. Kopš iepriekšējā izdevuma un mana kolēģa, vēstnieka Andreja Pildegoviča ievadvārdiem pagājis vairāk kā gads. Tā laikā esam kandidējuši uz ANO DP, konkurējot ar Melnkalni, esam piedzīvojuši Melnkalnes atkāpšanos un visbeidzot ievēlēšanu ar 178 no 188 klātesošajām un balsojušajām ANO dalībvalstīm. Kāpēc 178, nevis visām 188? Mēs zinām, ka Latviju starptautiskajās attiecībās vada principi un vērtības. Šie principi un vērtības ne tikai ir pret vairāku valstu interesēm, bet atsevišķām – pilnīgi nepieņemami. Tās ir valstis, kuru balsi mēs ne tikai negaidījām, bet kuru dotu mandātu darbam ANO DP mēs nevēlamies. Turklāt 178 ir daudz vairāk par nepieciešamo 2/3 vairākumu, lai valsti ievēlētu ANO DP jeb, ja klāt būtu bijušas visas 193 valstis, nepieciešamais 2/3 balsu vairākums būtu bijis 129. Vai ANO DP darba kārtībā ir arī jauniešus interesējošas tēmas? Pilnīgi noteikti, jo ikviens no ANO trīs pīlāriem skar mūs visus, arī jaunatni: miers un drošība, ilgtspēja un cilvēktiesības. Tāpat ANO DP darba kārtībā ir arī tieši jauniešiem veltīta tēma – “Jaunieši, miers un drošība”. ANO DP nav līdzīgi domājošo klubiņš: ne tās pastāvīgās, ne arī nepastàvīgās jeb ievēlētās dalībvalstis. Jeb ANO un DP nav un nevar būt labākas par pasauli pašu. Tas ir pasaules nesaskaņu un ultimātu, bet arī kompromisu spogulis. Faktiski jau gan ar šādu, sarežģītu vidi Latvijas diplomāti un ikviens, kurš pārstāv Latviju starptautiskajàs attiecībās, tajā skaitā jūs, saskaras regulāri. Tikai nākamos divus gadus mēs šīs sarežģītās attiecības veidosim un kopīgus lēmumus pieņemsim, esot uz spoži izgaismotas skatuves. Nepamanīt mūs būs grūti. Vai katrai mūsu kustībai pievērstā uzmanība mūsu darbu atvieglos? Noteikti nē. Bet tā būs mums visiem unikāla, bagātinoša un paliekoša pieredze. Tas būs vēsturiski! Lecam iekšā kopā – atvērtām acīm! ANO JDP padomnieces izglītības jautājumos Paulas Pāvilas viedokļraksts Lietojot sociālos medijus, mēs nenovēršami arī nokļūstam to algoritmu gūstā. Nepašpārliecināti, viegli ietekmējami un arī sociāli izolēti cilvēki ir galvenais upuris šādu algoritmu ļaunprātīgam izmantojumam, piemēram, dažādu varas pozīciju stiprināšanai. Iepriekš raksturotā cilvēku grupa bieži raksturo jauniešus. Plašos kontekstos, tā ļaunāko izmantojumu, piemēram vēlēšanu laikā, var vērtēt pat kā hibrīdkaru, jo bieži gala mērķis ir starptautisko organizāciju kā Eiropas Savienības, NATO un arī ANO destabilizācija no iekšienes. UNESCO norāda, ka digitālajā laikmetā medijpratība un informācijpratība (MIL) ir būtisks instruments miera aizsardzībai un sabiedrības noturības veidošanai pret dezinformāciju. UNESCO izvirzījis medijpratību un informācijpratību (MIL) kā vienu no savām prioritātēm, īstenojot dažādas globālās iniciatīvas. Mācību programmu izstrāde ir viena no MIL stratēģijas īstenošanas metodēm, kura Latvijā integrēta kā modulis Skola2030 ietvaros. Pāriesošais koncepts, kas tiek apgūts ir visā savā būtībā kristiskā domāšana, tikai šajā kontekstā caur mediju prizmu. Pēc manas pieredzes, šāda veida kursi, mācību procesi, kas māca kritisko domāšanu labi darbojas, jo svarīgi ir sniegt iespēju palūkoties no malas, dot vajadzīgos instrumentus informācijas apstrādei. Apgūt tādus principus kā argumentācijas kļūdu izpratni, sprieduma veidošanas metodes ir pilnībā mainījis kā es un arī mani studiju biedri lūkojas uz pasauli, taču es šīs zināšanas apguvu tikai uzsākot bakalaura studijas. Integrēt šāda veida izglītību ar šī Skola2030 moduļa palīdzību jau vidusskolas vecumposmā ir ārkārtīgi svarīgi, ko līdz jaunietim ir pieeja tai metapasaulei, kas ir internetvide, ir jau ļoti aktīvi jāsāk runāt par kritiskās domāšanas nepieciešamību un mācīt tieši ko, tas nozīmē, domāt kritiski. Jaunieši ir mūsu nākotnes veidotāji, vēlētāji, domātāji. Nav pat izmērojams tas spēks, kas ir viņu un mūsu rokās. Tas ir varas pozīciju absolūtais uzdevums sniegt un nodrošināt kvalitatīvu un mūsdienu problemātikai pielāgotu izglītību, jo tieši tik izglītota arī būs nākotnes jaunatne. ANO JDP padomnieces dzimumu līdztiesības jautājumos Silvas Laures (2025) viedokļraksts Dzimumu līdztiesība Latvijā bieži tiek uztverta kā jau paveikts darbs. Likumi ir “vienlīdzīgi”, diskriminācija formāli aizliegta, un starptautiskajā vidē mēs nereti pozicionējamies kā līdztiesības labās prakses paraugs. Tomēr aiz šīs fasādes slēpjas realitāte, kurā pozitīvie rādītāji statistikā un citviet nereti ir apstākļu sakritība, nevis mērķtiecīgas politikas rezultāts. To spilgti izgaismo arī šī gada pretstatainie notikumi – Latvijas panākumi ANO Drošības padomes kandidatūrā (kurā kā vienu no prioritātēm izvirzījām dzimumu līdztiesību, sieviešu izglītības un līdzdalības iespēju veicināšanu) līdzās diskusijām par iespējamu izstāšanos no Stambulas konvencijas (starptautiskas cilvēktiesību konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu). Šāda nestablitāte valsts nostājā par dzimumu līdztiesības jautājumiem nav tikai apjukumu izraisošs starptautiskajai sabiedrībai. Tā izraisa identitātes krīzi mūsu pašu tautiešos. Vai es, latvietis vai latviete, varu sajust lepnumu par savas valsts vērtībām? Darbojoties ar jauniešiem ANO programmas ietvarā, kļūst skaidrs, ka formālā vienlīdzība ikdienā sastopas ar sabiedrībā dziļi iesakņotiem stereotipiem. Jaunieši atzīst, ka izjūt gaidas, kuras balstās dzimumu lomās, un spiedienu iekļauties iepriekš noteiktās “kastēs”. Viņiem līdztiesība nav teorētiska kategorija – tā ir nepieciešamība, kas tieši ietekmē viņu nākotnes plānus un spēju veidot savu dzīvi Latvijā – savās mājās. Manuprāt, jaunieši Latvijā ne tikai saprot līdztiesības nozīmi – viņi to skaidri pieprasa. Viņi vēlas vidi, kurā lēmums kļūt par vecākiem netiek mērīts pēc stereotipiem, kur izglītība un karjera nav pretrunā ģimenei, un kur valsts atbalsts ir sajūtams, nevis tikai deklarēts. Jauniešu skatījumā dzimumu līdztiesība ir stāsts par brīvību un uzticēšanos valstij. Brīvību izvēlēties savu dzīves ritmu un lomu sabiedrībā, un uzticēšanos, ka Latvija spēj nodrošināt vidi, kurā ir vērts palikt, augt un veidot nākotni. Ja vēlamies Latviju, kurai jaunieši patiešām vēlas piederēt, mums jāuzklausa viņu bažas, lepnumu un trauksmi – jo viņi apzinās, ka tieši viņu rokās ir gan mūsu valsts drošība, identitāte, kultūra, gan, pavisam praktiski, arī demogrāfiskā ataudze. ANO JDP padomnieka vides un klimata jautājumos Rūdolfa Podža un palīga vides un klimata jautājumos Severīna Henriha Jansona viedokļraksts Pēdējo gadu ģeopolitiskā attīstība un labējo spēku nākšana pie varas Eiropā ir nostādījusi klimata un vides jautājumus otrajā plānā. Laiks, kad ne tikai politikā,
ANO JDP JAUNIEŠU ŽURNĀLS | 1. IZDEVUMS
“KOPĀ PAR MIERU UN NOTURĪBU” 1/2024 Vēstnieka A.Pildegoviča ievadvārdi jauniešu žurnālam par Latvijas mērķiem kandidatūrai ANO Drošības padomē Pirms dažiem gadiem mani bērni, būdami pusaudža vecumā, runājot par nākotni, reizēm rezignēti nopūtās,-“Kāpēc viss interesantākais ir noticis pirms mūsu piedzimšanas?” Proti, pirms viņu nākšanas pasaulē Latvija atguva neatkarību, iestājās Eiropas Savienībā un NATO, panāca bezvīzu ceļošanu ar puspasauli un pārņēma vienoto Eiropas valūtu – eiro. Šajā retoriskajā jautājumā skanēja nolemtība, ka vēsture būtu beigusies, un 21.gadsimtā attīstība būs lineāra, paredzama un pat garlaicīga. Kā zināms, dzīves realitāte izrādījās gluži pretēja. Vispirms pasaules labklājību smagi iedragāja Covid-19 pandēmija, bet 2022.g. februārī Krievija uzspridzināja mieru Eiropā, uzsākot brutālu agresijas karu pret Ukrainu. Daudziem šis laikmets atausa atmiņā notikumus 20.gadsimta vidū, kad autoritāri un šovinistiski režīmi uzsāka karu par jaunām “dzīves telpām” un ietekmes sfērām. 1945.g. PSRS okupācija liedza Latvijai iegūt leģitīmo vietu Apvienoto Nāciju Organizācijā. Tagad Latvija ir skaidri nostājusies tiesiskuma, cilvēktiesību, demokrātijas un multilaterālisma sardzē, aizstāvot Ukrainas neatkarību un tiesības uz pašaizsardzību. Latvija to dara ciešā sadarbībā ar Igauniju, Lietuvu, kā arī mūsu sabiedrotajiem Eiropas Savienībā un NATO. Latvija stingri aizstāv mūsu principus un vērtības globālajās institūcijās – ANO, Starptautiskajā Tiesā un Starptautiskajā krimināltiesā, vēršoties pret nesodāmību, mēģinājumiem atjaunot koloniālas impērijas, ar spēku un draudiem grozīt valstu robežas, pakļaut civiliedzīvotājus spīdzināšanai, vardarbībai un pazemojumiem. Lai aizstāvētu nelielo un ievainojamo valstu intereses, 2025.g. jūnijā Latvija pirmo reizi piedalīsies ANO Drošības padomes vēlēšanās. Latvija ir apņēmības pilna sniegt savu ieguldījumu globālā miera un noturības stiprināšanā 2026.-2027.g termiņā. Veiksmīgai kandidēšanai un darbībai ANO Drošības padomē atslēgas loma būs “neatkarības paaudzes” Latvijas diplomātiem un ekspertiem. Priecājos, ka trīs mani bijušie stažieri Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā tagad veido karjeru Latvijas Ārlietu ministrijā. Latvijas jauno profesionāļu zinātkāre, enerģija, entuziasms, kā arī tehniskā un juridiskā ekspertīze par jaunās paaudzes draudiem – kiberdrošība, mākslīgais intelekts, klimata pārmaiņas – ir Latvijas valsts panākuma ķīla. Starptautiskajā politikā tieši nelielās valstis bieži ir aktīvākie pārmaiņu veicinātāji. Vēlos pateikties Latvijas jauniešu delegātam ANO Kristoferam Kārlim Krūmiņam, viņa kolēģiem un domubiedriem par šī konkursa rīkošanu. Jauniešu balsij ir skaļāk un regulārāk jāskan ANO debatēs. Paldies visiem par vērtīgajiem padomiem un ierosinājumiem. Latvijas sauklis ANO Drošības padomē ir “Kopā par mieru un noturību”! Lai mums izdodas! Demokrātija un tiesiskums kā Latvijas DP kampaņas prioritāte: kur problēma un ko darīt? Vladimirs Orlovs Eseja aplūko pašreizējo demokrātijas un tiesiskuma stāvokli pasaulē, īpaši izceļot to nozīmi starptautiskās kārtības uzturēšanā. Vairākos piemēros ir redzams, līdz kādām sekām var novest to lejupslīde, ja tā turpināsies. Eseja aplūko arī Latvijas kandidatūras uz nepatstāvīgas valsts statusu ANO DP prioritāro virzienu – tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanu, sniedzot ieskatu par potenciāliem darbiem attiecība uz šo, uzsverot, kā tieši Latvijas kandidatūra var risināt esošas problēmas, nodrošinot šo vērtību aizsardzību jau plašākā, starptautiskā mērogā. Atslēgvārdi: demokrātija, tiesiskums, DP reforma. Tiesiskums un demokrātija ir stūrakmeņi visai starptautiskajai sistēmai. 2023. gads un 2024. gada sākums jau ir paradījuši, ka tie nav garantēti nekur. Konflikti visās pasaules malās – pseidovēlēšanas un represijas Krievijā, militāri apvērsumi Āfrikā, strauja dezinformācijas militarizēšana autoritāro valstu nolūkos – šo sarakstu var turpināt ļoti ilgi, bet galvenais, ko var noprast – demokrātija un tiesiskums šobrīd ir apdraudēti, un līdz ar to apdraudēta pasaules stabilitāte. Latvija šobrīd to labi apzinās, tāpēc viens no mērķiem ANO DP ir palīdzēt pašlaik apdraudētām vērtībām, stiprinot tās starptautiski, jo Latvija, kā neviens cits, ļoti labi izprot vēstures mācību par šo vērtību cenu un svarīgumu. Tiesiskuma lejupslīde Tiesiskums ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, jo nodrošina demokrātiskās sistēmas “spēles noteikumu” izpildi, un šobrīd jau kādu laiku ir vērojama tiesiskuma principu degradācija daudzās valstīs. Pēc World Justice Project novērtējuma, 2023. gadā 24 valstis piedzīvoja tiesiskuma samazināšanos. Šī tendence ir arī vērojama jau ilgu laika periodu – 8 gadus pēc kārtas.1 Šajā situācijā nedarīt neko nozīmē iedragāt demokrātijas pamatprincipus, jo bez likuma varas demokrātija nav iespējama. Nespēja rīkoties, lai šo situāciju ietekmētu, potenciāli var novest līdz tam, ka likumu loma starptautiskās kārtības uzturēšanā kritiski mazināsies, kā rezultātā valstu pretlikumīgas darbības nevarēs tikt efektīvi sodītas. Globālās demokrātijas noriets Daudzas NVO un institūti ir dokumentējuši tendenci demokrātijas norietam pasaulē. Saskaņā ar jaunāko Freedom House reitingu, politiskās tiesības un pilsoņu brīvības samazinājās 31 pasaules valstī. Šī lejupslīde ir daļa no satraucoša procesa, jo jau 18 gadus pēc kārtas šī brīvību un tiesību atņemšana notiek visapkārt zemeslodei.2 Pieaugoša nebrīve arī bieži vien nozīmē palielinātu konfliktu un represiju risku, jo režīmiem vienmēr vajag atrast kādu pretinieku, pret ko var mobilizēt iedzīvotājus.3 Konfliktu rezultātā brīvības un tiesības tiek apspiestas vēl vairāk, un šis cilvēknaidīgais cikls turpinās. Ievērojamākais piemērs ir Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī, kā rezultātā Krievijas valdība mobilizēja sabiedrību pret jebkādiem pretkara uzskatiem, un nodarbojas ar masveida represijām pret Ukrainas iedzīvotājiem un Krievijas opozīciju. Šajā sarežģītajā laikā ir īpaši svarīgi aizsargāt demokrātiju, jo uz tās balstās daudzi starptautiskie mehānismi un institūcijas, un arī pati ANO. Atstājot demokrātijas norietu bez uzmanības, mēs riskējam iznīcināt visu pastāvošo starptautisko lēmumu pieņemšanas iekārtu, kas novedīs pie autoritārisma uzplaukuma un “specīgas dūres” atgriešanos starptautisko attiecību dienaskārtībā. Šajā ziņā Latvijas kandidatūrai ir ļoti liela loma. Savu vēsturisko atziņu mēs esam ieguvuši un pareizi sapratuši, nostādot valsti uz demokrātiskas iekārtas attīstības ceļa. Tagad mums ir vēl lielāks izaicinājums – rādīt visai pasaulei, kāpēc demokrātija ir svarīga, ka tā nav garantēta, un tā ir nemitīgi jāattīsta un jāsargā. Ko darīt lietas labā? Gan tiesiskuma, gan demokrātijas noriets rada apdraudējumu likumos balstītai starptautiskajai sistēmai, jo līdz ar to autokrātiskas valstis stiprinātu kontaktus un starptautisko ietekmi, kas ilgtermiņā varētu novest pie vēl lielākas kārtības novājināšanās, iznīcinot pēdejo iespēju likuma ietvaros nosodīt valstis, kas apzināti darbojas pāri likumiem, un veikt kādas darbības, lai tas ietekmētu, piemēram, ieviešot sankcijas. Par savu DP kampaņas prioritāti izvirzot tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanu, Latvija cenšas nepieļaut šo negatīvo procesu.4 Šajā posmā būtu svarīgi iestāties arī par DP reformu, kas ļautu lēmumu pieņemšanas procesos ieviest lielāku demokrātijas pakāpi (palielinot valstu ar balsojuma tiesībam skaitu) un atcelt iespēju valstīm bloķēt lēmumus (atceļot veto tiesības). Esam nonākuši svarīgā brīdī, un šobrīd ir iespēja aktualizēt un prioritizēt demokrātijas un