ANO JDP JAUNIEŠU ŽURNĀLS | 1. IZDEVUMS
“KOPĀ PAR MIERU UN NOTURĪBU” 1/2024 Vēstnieka A.Pildegoviča ievadvārdi jauniešu žurnālam par Latvijas mērķiem kandidatūrai ANO Drošības padomē Pirms dažiem gadiem mani bērni, būdami pusaudža vecumā, runājot par nākotni, reizēm rezignēti nopūtās,-“Kāpēc viss interesantākais ir noticis pirms mūsu piedzimšanas?” Proti, pirms viņu nākšanas pasaulē Latvija atguva neatkarību, iestājās Eiropas Savienībā un NATO, panāca bezvīzu ceļošanu ar puspasauli un pārņēma vienoto Eiropas valūtu – eiro. Šajā retoriskajā jautājumā skanēja nolemtība, ka vēsture būtu beigusies, un 21.gadsimtā attīstība būs lineāra, paredzama un pat garlaicīga. Kā zināms, dzīves realitāte izrādījās gluži pretēja. Vispirms pasaules labklājību smagi iedragāja Covid-19 pandēmija, bet 2022.g. februārī Krievija uzspridzināja mieru Eiropā, uzsākot brutālu agresijas karu pret Ukrainu. Daudziem šis laikmets atausa atmiņā notikumus 20.gadsimta vidū, kad autoritāri un šovinistiski režīmi uzsāka karu par jaunām “dzīves telpām” un ietekmes sfērām. 1945.g. PSRS okupācija liedza Latvijai iegūt leģitīmo vietu Apvienoto Nāciju Organizācijā. Tagad Latvija ir skaidri nostājusies tiesiskuma, cilvēktiesību, demokrātijas un multilaterālisma sardzē, aizstāvot Ukrainas neatkarību un tiesības uz pašaizsardzību. Latvija to dara ciešā sadarbībā ar Igauniju, Lietuvu, kā arī mūsu sabiedrotajiem Eiropas Savienībā un NATO. Latvija stingri aizstāv mūsu principus un vērtības globālajās institūcijās – ANO, Starptautiskajā Tiesā un Starptautiskajā krimināltiesā, vēršoties pret nesodāmību, mēģinājumiem atjaunot koloniālas impērijas, ar spēku un draudiem grozīt valstu robežas, pakļaut civiliedzīvotājus spīdzināšanai, vardarbībai un pazemojumiem. Lai aizstāvētu nelielo un ievainojamo valstu intereses, 2025.g. jūnijā Latvija pirmo reizi piedalīsies ANO Drošības padomes vēlēšanās. Latvija ir apņēmības pilna sniegt savu ieguldījumu globālā miera un noturības stiprināšanā 2026.-2027.g termiņā. Veiksmīgai kandidēšanai un darbībai ANO Drošības padomē atslēgas loma būs “neatkarības paaudzes” Latvijas diplomātiem un ekspertiem. Priecājos, ka trīs mani bijušie stažieri Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā tagad veido karjeru Latvijas Ārlietu ministrijā. Latvijas jauno profesionāļu zinātkāre, enerģija, entuziasms, kā arī tehniskā un juridiskā ekspertīze par jaunās paaudzes draudiem – kiberdrošība, mākslīgais intelekts, klimata pārmaiņas – ir Latvijas valsts panākuma ķīla. Starptautiskajā politikā tieši nelielās valstis bieži ir aktīvākie pārmaiņu veicinātāji. Vēlos pateikties Latvijas jauniešu delegātam ANO Kristoferam Kārlim Krūmiņam, viņa kolēģiem un domubiedriem par šī konkursa rīkošanu. Jauniešu balsij ir skaļāk un regulārāk jāskan ANO debatēs. Paldies visiem par vērtīgajiem padomiem un ierosinājumiem. Latvijas sauklis ANO Drošības padomē ir “Kopā par mieru un noturību”! Lai mums izdodas! Demokrātija un tiesiskums kā Latvijas DP kampaņas prioritāte: kur problēma un ko darīt? Vladimirs Orlovs Eseja aplūko pašreizējo demokrātijas un tiesiskuma stāvokli pasaulē, īpaši izceļot to nozīmi starptautiskās kārtības uzturēšanā. Vairākos piemēros ir redzams, līdz kādām sekām var novest to lejupslīde, ja tā turpināsies. Eseja aplūko arī Latvijas kandidatūras uz nepatstāvīgas valsts statusu ANO DP prioritāro virzienu – tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanu, sniedzot ieskatu par potenciāliem darbiem attiecība uz šo, uzsverot, kā tieši Latvijas kandidatūra var risināt esošas problēmas, nodrošinot šo vērtību aizsardzību jau plašākā, starptautiskā mērogā. Atslēgvārdi: demokrātija, tiesiskums, DP reforma. Tiesiskums un demokrātija ir stūrakmeņi visai starptautiskajai sistēmai. 2023. gads un 2024. gada sākums jau ir paradījuši, ka tie nav garantēti nekur. Konflikti visās pasaules malās – pseidovēlēšanas un represijas Krievijā, militāri apvērsumi Āfrikā, strauja dezinformācijas militarizēšana autoritāro valstu nolūkos – šo sarakstu var turpināt ļoti ilgi, bet galvenais, ko var noprast – demokrātija un tiesiskums šobrīd ir apdraudēti, un līdz ar to apdraudēta pasaules stabilitāte. Latvija šobrīd to labi apzinās, tāpēc viens no mērķiem ANO DP ir palīdzēt pašlaik apdraudētām vērtībām, stiprinot tās starptautiski, jo Latvija, kā neviens cits, ļoti labi izprot vēstures mācību par šo vērtību cenu un svarīgumu. Tiesiskuma lejupslīde Tiesiskums ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, jo nodrošina demokrātiskās sistēmas “spēles noteikumu” izpildi, un šobrīd jau kādu laiku ir vērojama tiesiskuma principu degradācija daudzās valstīs. Pēc World Justice Project novērtējuma, 2023. gadā 24 valstis piedzīvoja tiesiskuma samazināšanos. Šī tendence ir arī vērojama jau ilgu laika periodu – 8 gadus pēc kārtas.1 Šajā situācijā nedarīt neko nozīmē iedragāt demokrātijas pamatprincipus, jo bez likuma varas demokrātija nav iespējama. Nespēja rīkoties, lai šo situāciju ietekmētu, potenciāli var novest līdz tam, ka likumu loma starptautiskās kārtības uzturēšanā kritiski mazināsies, kā rezultātā valstu pretlikumīgas darbības nevarēs tikt efektīvi sodītas. Globālās demokrātijas noriets Daudzas NVO un institūti ir dokumentējuši tendenci demokrātijas norietam pasaulē. Saskaņā ar jaunāko Freedom House reitingu, politiskās tiesības un pilsoņu brīvības samazinājās 31 pasaules valstī. Šī lejupslīde ir daļa no satraucoša procesa, jo jau 18 gadus pēc kārtas šī brīvību un tiesību atņemšana notiek visapkārt zemeslodei.2 Pieaugoša nebrīve arī bieži vien nozīmē palielinātu konfliktu un represiju risku, jo režīmiem vienmēr vajag atrast kādu pretinieku, pret ko var mobilizēt iedzīvotājus.3 Konfliktu rezultātā brīvības un tiesības tiek apspiestas vēl vairāk, un šis cilvēknaidīgais cikls turpinās. Ievērojamākais piemērs ir Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī, kā rezultātā Krievijas valdība mobilizēja sabiedrību pret jebkādiem pretkara uzskatiem, un nodarbojas ar masveida represijām pret Ukrainas iedzīvotājiem un Krievijas opozīciju. Šajā sarežģītajā laikā ir īpaši svarīgi aizsargāt demokrātiju, jo uz tās balstās daudzi starptautiskie mehānismi un institūcijas, un arī pati ANO. Atstājot demokrātijas norietu bez uzmanības, mēs riskējam iznīcināt visu pastāvošo starptautisko lēmumu pieņemšanas iekārtu, kas novedīs pie autoritārisma uzplaukuma un “specīgas dūres” atgriešanos starptautisko attiecību dienaskārtībā. Šajā ziņā Latvijas kandidatūrai ir ļoti liela loma. Savu vēsturisko atziņu mēs esam ieguvuši un pareizi sapratuši, nostādot valsti uz demokrātiskas iekārtas attīstības ceļa. Tagad mums ir vēl lielāks izaicinājums – rādīt visai pasaulei, kāpēc demokrātija ir svarīga, ka tā nav garantēta, un tā ir nemitīgi jāattīsta un jāsargā. Ko darīt lietas labā? Gan tiesiskuma, gan demokrātijas noriets rada apdraudējumu likumos balstītai starptautiskajai sistēmai, jo līdz ar to autokrātiskas valstis stiprinātu kontaktus un starptautisko ietekmi, kas ilgtermiņā varētu novest pie vēl lielākas kārtības novājināšanās, iznīcinot pēdejo iespēju likuma ietvaros nosodīt valstis, kas apzināti darbojas pāri likumiem, un veikt kādas darbības, lai tas ietekmētu, piemēram, ieviešot sankcijas. Par savu DP kampaņas prioritāti izvirzot tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanu, Latvija cenšas nepieļaut šo negatīvo procesu.4 Šajā posmā būtu svarīgi iestāties arī par DP reformu, kas ļautu lēmumu pieņemšanas procesos ieviest lielāku demokrātijas pakāpi (palielinot valstu ar balsojuma tiesībam skaitu) un atcelt iespēju valstīm bloķēt lēmumus (atceļot veto tiesības). Esam nonākuši svarīgā brīdī, un šobrīd ir iespēja aktualizēt un prioritizēt demokrātijas un