Forums “Jauniešu signāls politikai”
SIGNĀLVĒLĒŠANAS 2026Forums “Jauniešu signāls politikai” 18. februārī Rīgas domē notiks forums “Jauniešu signāls politikai” – vieta, kur jauniešu viedoklis pārtop skaidrā un dzirdamā signālā politikas veidotājiem. 🗣️ Aicināto jauniešu domju un pašpārvalžu jaunieši no visas Latvijas strādās tematiskās darba grupās, lai kopā ar politisko partiju pārstāvjiem:– ieskicētu, kā situācija izskatās šobrīd,– formulētu, kas jauniešiem pietrūkst,– un skaidri pateiktu, ko sagaidām no politikas un ko gribam redzēt partiju programmās. 🤝 Paralēli politisko partiju jauniešu nodaļu pārstāvji iepazīs un apgūs Skandināvu praksi, kā jauniešu viedoklis nonāk līdz reāliem politiskajiem lēmumiem – no līdzdalības dizaina līdz atgriezeniskajai saitei. 📰 Medijiem:Aicinām pieteikties mediju akreditācijai, rakstot uz birojs@klubsmaja.lv 💬 Tavs viedoklis ir svarīgs:Kurai tēmai, tavuprāt, jauniešu signālam politikā jābūt visspēcīgākajam? #Signālvēlēšanas2026 #JauniešiPolitikā #Līdzdalība
Meklējam biroja vadītāju
AICINĀM PIEVIENOTIES KOMANDĀ BIROJA VADĪTĀJAM! 🧑🏼💻 Vai lietvedība, finanses un saimniecība tev nav sveši termini? Vai meklē darbu uz pusslodzi, ko vari apvienot ar studijām vai citām nodarbēm? Vai vēlies iesaistīties nevalstiskā sektora un jaunatnes jomas darbā? Tad mēs meklējam tieši tevi! 🫵🏼 GALVENIE PIENĀKUMI Finanšu un projektu koordinēšana Ienākošo rēķinu, čeku un kvīšu apstrāde, sistemātiska ievade un nodošana grāmatvedībai; rēķinu izrakstīšana un maksājumu uzdevumu sagatavošana internetbankā atbilstoši apstiprinātiem rēķiniem un līgumiem; projektu un operatīvā budžeta izpildes uzraudzība sadarbībā ar vadību un projektu vadītājiem; finanšu datu apkopošana un operatīvo atskaišu (piem., naudas plūsmas pārskatu) sagatavošana; finanšu darījumu atbilstības nodrošināšana grantu, ziedojumu un iekšējās kārtības prasībām. Lietvedība un administrēšana Oficiālo dokumentu plūsmas, lietvedības un biroja kārtības nodrošināšana; ienākošās un izejošās korespondences apstrāde un novirzīšana; dokumentu, līgumu un finanšu arhīva uzturēšana atbilstoši normatīvajiem aktiem; kalendāru pārvaldība, sapulču un tikšanos organizēšana, telpu rezervēšana; korespondences sagatavošana pēc parauga, partneru un viesu uzņemšana. Biroja saimniecība un iekšējie procesi Kancelejas, biroja tehnikas un saimniecības preču pasūtīšana un uzskaite; biroja tehnikas darbības uzraudzība un pamatproblēmu risināšana; sadarbība ar apsaimniekotājiem, IT un citiem ārpakalpojumu sniedzējiem; darba vides kārtības un funkcionalitātes nodrošināšana; atbalsts iekšējo pasākumu organizēšanā; dalība iekšējo pārvaldības dokumentu un procesu izstrādē. NEPIECIEŠAMĀS ZINĀŠANAS UN PRASMES Pieredze lietvedības un finanšu procesu koordinēšanā; izpratne par Latvijas NVO sektoru un tā aktuālajiem izaicinājumiem; precizitāte, augsta atbildības sajūta un labas laika plānošanas prasmes; uz sadarbību un rezultātu vērsta personība, spēja būt elastīgam un patstāvīgam; teicamas latviešu un angļu valodas zināšanas; labas MS Office un Google rīku lietošanas prasmes. Pieredze darbā ar jauniešiem vai neformālajā izglītībā tiks uzskatīta kā priekšrocība. ATALGOJUMS UN IEGUVUMI Atalgojums 690 EUR bruto mēnesī par 20 stundām nedēļā (0,5 slodze); darba līgums līdz 2026. gada 31. decembrim (ar iespēju pagarināt); moderna darba vide Vecrīgā un draudzīga komanda; nacionālie un starptautiskie komandējumi; apmācības, profesionālās izaugsmes un komandas saliedēšanas pasākumi; iespēja strādāt hibrītrežīmā ar 75% klātienē / 25% attālināti. Priekšroka kandidātam/-ei, kas nepieciešamības gadījumā gatavs/-a palielināt darba slodzi, par to atsevišķi vienojoties. PIETEIKŠANĀS UN ATLASES KĀRTĪBA Līdz 2026. gada 4. februāra plkst. 23:59 uz birojs@klubsmaja.lv lūdzam iesniegt: motivētu pieteikumu (līdz 1 A4) par redzējumu darbam ar jaunatni un NVO sektoru; CV, kas apliecina atbilstību prasībām. Pēc dokumentu iesniegšanas, komisija izskatīs pieteikumus un sazināsies ar kandidātiem aicinot uz otro lases kārtu – klātienes intervija, un praktisks uzdevums lietvedības vai finanšu jomā (no 2026. gada 9. februārim līdz 2026. gada 12. februārim, individuāli vienojoties par laiku). Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties rakstot uz birojs@klubsmaja.lv
ANO Drošības padomes rezolūcijas simulācijas izspēle
Projekta ietvaros aktivitātes “Iekāp “Iespēju” kurpēs” laikā tika īstenotas divas savstarpēji papildinošas aktivitātes – “ANO Drošības padomes rezolūcijas simulācijas izspēle” un “ANO Drošības padomes hipotētiskā simulācija”, kas norisinājās 24.03.2025., 09.04.2025. un 09.09.2025. Aktivitātes tika īstenotas Jelgavas Valsts ģimnāzijas 11. klasē, Jelgavas Valsts ģimnāzijas 10.b klasē un Salaspilī, iesaistot jauniešus dažādās vecuma grupās un izglītības vidēs. Simulāciju mērķis bija sniegt jauniešiem praktisku izpratni par ANO Drošības padomes darbību, lēmumu pieņemšanas procesiem un starptautiskās drošības izaicinājumiem. Simulāciju laikā jaunieši ieņēma dažādu valstu pārstāvju lomas, analizēja situācijas, diskutēja par iespējamiem risinājumiem un kopīgi veidoja rezolūciju projektus. Šāda neformālās izglītības pieeja ļāva jauniešiem ne tikai apgūt teorētiskas zināšanas par starptautiskajām attiecībām, bet arī attīstīt argumentācijas, sadarbības un kritiskās domāšanas prasmes. Īpaši vērtīga bija jauniešu iespēja “iekāpt citu lomās”, izprast dažādu valstu intereses un saskarties ar kompromisu meklēšanas sarežģītību starptautiskā līmenī. Diskusijas parādīja, ka jauniešiem ir interese par globālajiem drošības jautājumiem, ja tie tiek aplūkoti praktiskā, interaktīvā un iesaistošā veidā. Aktivitātes veicināja jauniešu izpratni par ANO lomu pasaulē, stiprināja pilsonisko līdzdalību un radīja drošu vidi, kurā jaunieši varēja paust savu viedokli par starptautiskajiem procesiem. Iegūtā pieredze kalpo kā nozīmīgs pamats turpmākai jauniešu interesei par globāliem jautājumiem un līdzdalībai sabiedrībai nozīmīgos procesos. Aktivitāte “ANO Drošības padomes rezolūcijas simulācijas izspēle” un “ANO Drošības padomes hipotētiskā simulācija” īstenota aktivitātes “Iekāp “Iespēju” kurpēs” (Nr. 4), 24.03.2025, 09.04.2025, 09.09.2025, tiek īstenota Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2026. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.
Fokusgrupas: Jauniešu iesaiste VAD
Lai veicinātu jauniešu līdzdalību un izpratni par valsts aizsardzības jautājumiem, projekta ietvaros tika īstenotas fokusgrupas par jauniešu iesaisti valsts aizsardzības dienestā (VAD). Fokusgrupu mērķis bija uzklausīt jauniešu viedokļus, pieredzi un attieksmi pret VAD, kā arī identificēt jautājumus, izaicinājumus un motivējošos faktorus, kas ietekmē jauniešu lēmumus un iesaisti. Fokusgrupas norisinājās Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un Liepājas Valsts ģimnāzijā, pulcējot jauniešus no dažādiem reģioniem un izglītības vidēm. Diskusiju laikā jaunieši aktīvi iesaistījās sarunās par VAD nozīmi, personīgajām bažām, sabiedrībā pastāvošajiem priekšstatiem, kā arī informācijas pieejamību un kvalitāti par dienesta iespējām. Īpaši vērtīgi bija jauniešu uzsvērtie aspekti par nepieciešamību pēc skaidras, saprotamas un jauniešiem pielāgotas komunikācijas, kā arī iespējas diskutēt par VAD neformālā un drošā vidē. Fokusgrupas parādīja, ka jauniešiem ir interese piedalīties diskusijās par valsts drošību, ja viņiem tiek dota iespēja paust savu viedokli un uzdot jautājumus bez nosodījuma vai spiediena. Fokusgrupu rezultāti kalpos kā nozīmīgs ieguldījums turpmākajās aktivitātēs, palīdzot labāk izprast jauniešu vajadzības un attieksmi pret VAD, kā arī veidot mērķtiecīgākas un efektīvākas līdzdalības un informēšanas pieejas. Šāda veida dialoga veidošana stiprina jauniešu pilsonisko līdzdalību un veicina apzinātu iesaisti sabiedrībai nozīmīgos procesos. Aktivitāte “Fokusgrupas: Jauniešu iesaiste VAD” īstenota aktivitātes “Iekāp “Iespēju” kurpēs” (Nr. 4), 12.02.2025, 12.02.2025, 17.02.2025, tiek īstenota Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2026. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.
Aizvadīta ārkārtas kopsapulce
Šī gada 22. septembrī tika aizvadīta attālināta Klubs “Māja” ārkārtas kopsapulce, kurā tika ievēlēts jaunais biedrības valdes priekšsēdētājs Daniēls Zeltiņš. Kopsapulces laikā tika arī izmantota jaunā Klubs “Māja” izstrādātā elektroniskā balsošanas sistēma, kas atvieglos balsošanas procesu ne tikai šajā, bet arī visās pārējās kopsapulcēs. Aktivitāte “Ārkārtas kopsapulce” (Nr. 3), 22.09.2025., tiek īstenota Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2026. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.
ERASMUS+ jauniešu apmaiņa “Sustain YOU”
ERASMUS+ jauniešu apmaiņa “Sustain YOU” vienuviet pulcēja 20 jauniešus no Lietuvas, Bulgārijas, Spānijas un Latvijas, kuri nedēļas laikā piedzīvojumā veicināja izpratni par ilgtspējīgu domāšanu un dzīvesstilu, klimata krīzes ietekmi uz mentālo labsajūtu, kā arī attīstīja radošumu un pievērsās personīgajiem paradumiem. Jauniešu apmaiņa tika iesākta ar savstarpējo iepazīšanos, refleksijām caur rakstīšanu un mērķu veidošanu par individuālajiem paradumiem, kā arī grupu darbiem, lai uzzinātu kāda ir situācija saistībā ar ilgstpējību katrā no dalībnieku valstīm. Klimata temata iepazīšanai tika izmantotas tādas neformālās izglītības metodes kā spēle “Klimats sauc” (pateicība biedrībai “Zaļā brīvība” par lielisku metodoloģisko materiālu!), īsi uzvedumi jeb skeči un grupu prezentācijas, kā arī refleksijas ar ilustratīvo kāršu palīdžibu un vārdu asociācijām. Lai gūtu praktisku ieskatu ilgstpējīgos risinājumos un inciatīvās Latvijā, kā arī uzzinātu labās prakses piemērus, dalībniekiem bija iespēja doties vairākās vizītēs pie uzņēmumiem un organizācijām. “Getliņi EKO” dalībnieki uzzināja par atkritumu šķirošanas procesu, kā arī aplūkoja Rīgu no cita skatu punkta – atkritumu kalna virsotnes. Pie “Bourzma Studio” tika uzzināts par ilgstpējīgu modi un dota vaļa iekšējiem māksliniekiem, kur katrs darināja savu auduma maisiņu, kas kalpo ne tikai kā ilgstpējīgs aksesuārs, bet arī vēstījums par patēriņu. Noslēgumā dalībnieki ciemojās pie organizācijas “Zaļā brīvība”, lai iepazītu kādi projekti un inicatīvas tiek īstenotas klimata un vides jautājumos. Arī paši dalībnieki piedāvāja savas aktivitātes – lietuvieši izstrādāja orientēšanās spēli ar dažādiem veiklības, radošuma un zināšanu uzdevumiem, bulgāri caur simulācijas spēli lika dalībniekiem izstrādāt labāko risinājumu ūdens brīvkrānu izstrādei pilsētvidē, spāņi pārbaudīja zināšanas par dažādiem klimata un vides jautājumiem caur fiziskām aktivitātēm, bet latvieši radīja vietu, kur dalībnieki varēja savienoties tuvāk ar dabu, izstrādājot kompozīcijas no dabas materiāliem , kas lika vairāk novērtēt vidi mums apkārt un rūpēties par to. Īpašs piedzīvojums bija vienības ANO JDP vizīte, kuras laikā tika izspēlēta simulācijas spēle resursu ģeopolitikas klimata kontekstā. Dalībniekiem bija jāiejūtas diplomātu lomā, lai atrastu labāko risinājumu piecu valstu starpā resursu pieejamībai, vienlaicīgi minimizējot ietekmi uz klimatu un veicinot ilgtspējīgu sadarbību. Projekta noslēgumā jaunieši darbojās praktiski un deva otro dzīvi apģērbam, tos apgleznojot, šujot, batikojot, un, lai aplūkotu jaundarinājumus tika piedzīvota “Sustain YOU” kolekcijas modesskate. Paralēli projekta tēmai par klimatu, ilgstpēju un paradumiem, dalībnieki izzināja Eiropas Savienības sniegtās projektu iespējas jauniešiem, kā arī saņēma dalību apliecinošu dokumentu “Youthpass” papildinot to ar apgūtajām kompetencēm projekta laikā. Šī nedēļa parādīja, ka ilgtspējīgas pārmaiņas sākas ar katru no mums – tām nav jābūt kardinālām izmaiņām, bet maziem soļiem, kas atbilst mūsu dzīvesstilam un stiprina, nevis ietekmē mentālo labsajūtu. Pēc projekta jaunieši ir devušies mājās ne tikai ar zināšanām, ar kurām dalīties savās kopienās, bet arī ar jaunām draudzībām un brīnišķīgām atmiņām! Paldies dalībniekiem, vadītājiem un partneriem par iesaisti, atvērtību un klātesamību, un – Rūpēsimies par mūsu planētu, jo tā ir tikai viena! 💚
Vasaras impulss – Jauniešu ilgtermiņa iesaiste Rīgas apkaimju dzīvē
Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai īsteno brīvā laika aktivitāšu projektu “Vasaras impulss – Jauniešu ilgtermiņa iesaiste Rīgas apkaimju dzīvē”, kas tiek īstenots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansējumu. Šis projekts izauga no vajadzības ne tikai radīt jauniešiem jēgpilnas nodarbes vasarā, bet arī uzsākt dziļāku un nozīmīgāku dialogu starp jauniešiem un Rīgas apkaimju biedrībām. Mums kā organizācijai bija svarīgi redzēt, kā jaunieši spēj saskatīt savu vietu pilsētas mikrolīmenī – tur, kur viņi dzīvo, mācās, satiekas ar draugiem. Apkaimju biedrību loma Rīgā pēdējos gados kļuvusi aizvien būtiskāka, jo pašvaldība tās izmanto kā tiltu starp iedzīvotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Tieši caur šīm biedrībām tiek apzinātas vietējās vajadzības, rosinātas iniciatīvas un stiprināta piederības sajūta. Tomēr arvien redzam, ka jauniešu iesaiste apkaimju biedrību darbībā ir fragmentāra, epizodiska, un šī plaisa starp jauniešiem un biedrībām nereti traucē veidot noturīgas, uz nākotni vērstas kopienas. Projekta mērķis bija ne tikai šo plaisu pamanīt, bet arī meklēt risinājumus, kā jauniešu balss var kļūt skaidrāka un sadzirdētāka. Pirmais solis bija tikšanās ar apkaimju biedrībām, situācijas analīze un potenciālo attīstības virzienu meklēšana. Kopumā apkaimes ir gatavas iesaistīties, bet kā ierobežojums kalpo ierobežotais kapacitātes resurss vairumā apkaimju, kas nerada telpu darbam ar jauniešiem. Daudzas biedrības balstās uz brīvprātīgo darbu, un tas nozīmē, ka enerģija un laiks bieži vien tiek ieguldīts neatliekamos uzdevumos – infrastruktūras jautājumos, teritorijas uzturēšanā vai pašvaldības iniciatīvu koordinēšanā. Līdz ar to jauniešu iesaiste nereti paliek otrajā plānā, kaut arī tiek atzīta par svarīgu nākotnes perspektīvu. Tomēr sarunās ar biedrībām kļuva skaidrs, ka ir interese veidot sadarbību ar jauniešiem, ja vien tiek radīts atbalsta mehānisms un sniegta praktiska palīdzība, kas ļautu to īstenot ilgtermiņā. Lai saprastu jauniešu skatījumu, bija izziņas ekspedīcijas uz trim apkaimēm – Centru, Avotiem un Grīziņkalnu. Visās trīs apkaimēs jaunieši vērtēja gan jaunattīstītās vietas, gan to potenciālos riskus, veidojot sava veida karti no jauniešu vajadzību perspektīvas. Secinājums bija skaidrs – lai arī infrastruktūra un vizuālais tēls tiek uzlabots, apkaimēs pietrūkst skaidri definētu jauniešu punktu, kas ne tikai fiziski, bet arī simboliski iezīmētu viņu piederību šai vietai. Svarīgs projekta posms bija arī sociālo mediju analīze. Jaunieši centās saprast, cik lielā mērā apkaimju iespējas tiek atspoguļotas digitālajā telpā un kāda ir apkaimju biedrību aktivitāte šajā ziņā. Tika secināts, ka liela daļa informācijas par apkaimēm tiešām ir atrodama sociālajos tīklos, tomēr tā bieži vien ir fragmentēta, nepilnīga vai adresēta jau esošajai kopienai. Tie, kas līdz šim nav interesējušies par apkaimes aktivitātēm, šādu informāciju ikdienā nemaz nepamana. Jaunieši uzsvēra, ka informācijas pieejamība pilsētvidē – afišas, stendi, informatīvie punkti – būtu veids, kā uzrunāt plašāku sabiedrību un veicināt “izkāpšanu no burbuļa”. Ar to viņi domāja situāciju, kad informācija nepastāv tikai digitālajā telpā, bet kļūst par ikdienas pilsētvides elementu, kas aicina līdzdarboties arī tos jauniešus, kas nav pieraduši sekot sociālo mediju kanāliem. Pozitīvais, ko jaunieši akcentēja apkaimju izvērtējumos, bija jauniešiem draudzīgās, neformālās tikšanās vietas – parki, kafejnīcas, sporta laukumi. Tāpat tika atzīmēts, ka vizuāli apkaimes kļūst pievilcīgākas, tiek veikti uzlabojumi pilsētvidē, un tas rada sajūtu, ka apkaimes mainās uz labo pusi. Tomēr līdzās šiem uzlabojumiem atklājās arī izaicinājumi – trūkst platformas, kur jaunietis var uzzināt par apkaimes aktīvajiem iedzīvotājiem vai biedrību. Tā rezultātā apkaimes biedrības jauniešiem bieži vien šķiet svešas, kaut arī tās pēc būtības pārstāv visus apkaimes iedzīvotājus. “Jaunieši apkaimes biedrībā: misija neiespējama?” kļuva par centrālo norisi, kur jaunieši, apkaimju pārstāvji un eksperti satikās, lai runātu atklāti par izaicinājumiem un iespējām. Diskusijā izkristalizējās vairākas svarīgas atziņas. Māris Jansons, biedrības “Kundziņsala” vadītājs un Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs, uzsvēra, ka jauniešiem jādod iespēja pašiem darīt un noteikt savas prioritātes, un ka viņu spēja pieņemt lēmumus ir jārespektē. Inese Puriņa, Latvijas Pilsoniskā alianses eksperte pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumos, uzsvēra apkaimju biedrību būtisko nozīmi – tās saliedē iedzīvotājus un pārvērš dzīvojamo platību par kopienu, radot vidi, kur cilvēki jūtas piederīgi. Savukārt jauniešu pārstāvis Kristers Bratjaga no Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas norādīja, ka apkaimju biedrības jauniešiem šobrīd lielā mērā ir svešas. Viņš aktualizēja jautājumu par to, kā biedrības var kļūt atvērtākas jauniešiem, kā tās var spert pirmo soli pretī jauniešu pasaulei. Diskusijā tika atgādināts, ka biedrības kā pilsoniskās aktivitātes forma Latvijā ir salīdzinoši jauna, un to attīstība lielā mērā ir atkarīga no cilvēciskā faktora – no tā, kādas attiecības un atmosfēra tiek veidota konkrētā apkaimē. Jaunieši paši uzsvēra, ka stereotipi par “pieaugušo pasauli” ir jālauž un ka sadarbība sākas ar dialogu. Pašvaldības skatījumā apkaimju biedrības ir instruments, kā uzzināt iedzīvotāju viedokli, bet šim instrumentam ir jābūt redzamam, atpazīstamam un spējīgam iesaistīt arī jauniešus. Šī diskusija izgaismoja pretrunu – biedrības pēc būtības vēlas pārstāvēt visus, bet realitātē jaunieši tajās jūtas mazāk pārstāvēti. Jauniešu skatījumā ideālā apkaimes biedrība ir tāda, kurā viņi tiek vērtēti kā līdzvērtīgi spēlētāji, kur viņu idejas tiek uzklausītas un īstenotas. Svarīgi ir tas, ka jaunietis nepaliek viens, bet biedrība spēj piesaistīt plašāku jauniešu loku vai piedāvāt atbalsta personu – kādu neformālu līderi, kas palīdz integrēties. Jauniešiem ir svarīgi ne tikai piedalīties aktivitātēs, bet arī justies sadzirdētiem, zināt, ka viņu ieguldījums var mainīt apkaimes dzīvi. Tas nozīmē, ka apkaimju biedrībām jāpārskata savs darbības modelis, lai tajā būtu vieta jauniešu iniciatīvām un eksperimentiem. Projekta laikā tika izmantotas ideju ģenerēšanas metodes, lai jaunieši paši izstrādātu priekšlikumus, kas būtu nepieciešami apkaimēs. Tika minēta vajadzība pēc daudzveidīgākām brīvā laika iespējām, īpaši tādām, kas saistītas ar radošām un sabiedriskām aktivitātēm. Tāpat tika uzsvērts, ka informācijai par apkaimes biedrībām un to aktivitātēm jābūt viegli pieejamai un redzamai. Ierosinājums bija izveidot fiziskus punktus apkaimēs – piemēram, info stendus parkos vai bibliotēkās –, kur jaunieši var uzzināt par biedrības pasākumiem un iespējām iesaistīties. Šādi risinājumi palīdzētu pārvarēt plaisu starp digitālo un reālo vidi un veicinātu nejaušu iesaisti. Jaunieši arī uzsvēra, ka svarīga ir iespēja kopīgi ar biedrībām rīkot pasākumus – festivālus, darbnīcas, talkas –, kur jaunieši būtu līdzautori, nevis tikai pasīvi dalībnieki. Analizējot šo pieredzi, redzams, ka jauniešu un apkaimju biedrību sadarbību Rīgā šobrīd kavē vairāki faktori. Pirmkārt, informācijas asimetrija – biedrības zina, ka jaunieši ir svarīgi, bet jaunieši bieži vien pat nezina, ka biedrība viņu apkaimē eksistē. Otrkārt, uztveres plaisa – jauniešiem biedrības šķiet pieaugušo pasaule ar saviem noteikumiem un ierobežojumiem, bet biedrībām jaunieši reizēm asociējas
Kopsapulce 2025
30. augustā aizvadījām ikgadējo organizācijas kopsapulci, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem šī gada notikumiem mūsu kopienai. Tā bija diena, kas apvienoja nopietnas diskusijas, ideju apmaiņu un jaunu kontaktu veidošanu ar pozitīvu noskaņojumu, kas ikvienam dalībniekam deva iedvesmu un enerģiju turpmākajam darba cēlienam. Kopsapulce ir svarīgākais brīdis mūsu organizācijas dzīvē, jo tajā piedalās mūsu biedri, lai kopīgi pieņemtu būtiskus lēmumus un iezīmētu turpmāko darbības virzienu. Tā ir iespēja atskatīties uz paveikto, novērtēt sasniegumus un godīgi runāt arī par izaicinājumiem. Šī gada kopsapulce nebija izņēmums – dienas gaitā diskutējām par līdzšinējo darbu, kopīgi iezīmējām nākotnes prioritātes un ar lepnumu ievēlējām jauno valdi un padomi. Kopsapulces programma bija daudzveidīga un saturīga. Dienas sākumā tika prezentēts pārskats par iepriekšējā gada galvenajiem projektiem, iniciatīvām un rezultātiem. Pēc tam sekoja darba grupas, kurās biedri varēja dalīties savās idejās par organizācijas attīstību, kā arī diskutēt par konkrētiem uzdevumiem un iespējamiem risinājumiem. Īpašu atsaucību guva paneļdiskusija par jauniešu līdzdalības veicināšanu vietējā un starptautiskā līmenī. Biedri uzsvēra, ka jauniešu balss ir svarīga ne tikai organizācijas iekšienē, bet arī plašākā sabiedrībā. Šī diskusija kalpoja par atspērienu vairākiem priekšlikumiem, kas turpmāk tiks īstenoti kā konkrēti projekti.\n\nProtams, neizpalika arī neformālā daļa – starplaikos un dienas noslēgumā dalībnieki aktīvi tīklojās, veidoja jaunus kontaktus un stiprināja jau esošās saites. Tieši šie mirkļi bieži vien kļūst par pamatu veiksmīgai sadarbībai nākotnē. 2025./2026. gada valde un padome: Ar lielu gandarījumu iepazīstinām ar jaunievēlēto valdi un padomi, kas pārstāvēs organizāciju nākamajā darba cēlienā. Viņu uzdevums būs turpināt iesākto darbu, vienlaikus ienesot jaunas idejas un piešķirot attīstībai vēl lielāku vērienu. Valde:Viceprezidents iekšlietās – Dāvis VaičeulensViceprezidente ārlietās – Undīne Marija VoinoAttīstību procesu vadītājs – Kārlis GailumsFinanšu direktore – Taisija OrroValdes atbildīgais sekretārs – Ernests Burmistrs Padome:Rīgas Istabas vadītājs – Kristers BratjagaDe.ģenerācijas vadītāja – Paula AkmentiņaEiropas klubu vadītāja – Annika DukseJEF Latvija vadītājs – Visvaldis Knuts BērziņšANO jauniešu delegāte – Nikola Kleinberga (Foto: Annika Dukse) Jaunā komanda ir gatava aktīvi darboties, pārstāvēt organizāciju vietējā un starptautiskā līmenī, kā arī veidot vidi, kurā ikviens biedrs jūtas iesaistīts un sadzirdētsKopsapulce apliecināja, ka mūsu organizācija ir spējīga apvienot dažādus skatījumus un idejas, lai kopīgi virzītos uz priekšu. Jaunie uzdevumi būs izaicinoši, taču ar stipru komandu un motivētiem biedriem mēs esam pārliecināti par panākumiem. Liels paldies visiem, kas piedalījās un ar savu enerģiju, idejām un atbalstu padarīja kopsapulci par patiesi vērtīgu notikumu! Tāpat izsakām pateicību Izglītības un zinātnes ministrijai, jo aktivitāte tiek īstenota Jaunatnes politikas valsts programmas 2024.–2025. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros. Aktivitāte Nr. 1 “Pārstāvju sapulce” (30.09.2025). Kopsapulce ir apliecinājums, ka mūsu organizācija ir dzīva, aktīva un gatava nākotnes izaicinājumiem. Kopā mēs varam vairāk! Bildes no Kopsapulces var atrast šeit.
ANO JDP Simulācijas spēle par klimata vienošanos
Apmaiņas programmā ANO JDP piedalījās ar simulācijas spēli par Parīzes Nolīgumu. Dalībnieki no dažādām valstīm – Spānijas, Lietuvas, Bulgārijas un Latvijas sadalījās komandās un pārstāvēja savas izdomātās valsts intereses. Valstis kā “Kokakolaland”, “Pepsi Island” un “Fanta Federation” piedalījās sarunās un dialogos, lai vienotos par to, kā nodrošināt ne tikai drošību un labklājību reģionā, bet arī vides aizsardzību un klimata mērķu sasniegšanu. Spēles mērķis bija dot jauniešiem ieskatu UNFCCC darbības mērķos un likt iejusties sarunu vedēju lomā. Spēles laikā dalībniekiem vajadzēja izveidot savas valsts nostāju un to noprezentēt, pēc kā sekoja diskusijas un bilateriālas tikšanās starp valstu pārstāvjiem. Spēles nobeigumā tika veikts balsojums, lai izlemtu par to, kuras valsts priekšlikums varēs iegūt visu valstu piekrišanu. Diemžēl šajā gadījumā lēmums netika pieņemts, jo komandas nespēja savā starpā vienoties par priekšlikumu niansēm, parādot multilateriālisma sarežģītību un nepieciešamību pēc sadarbības. Pēc simulācijas izspēles, pusdienu laikā tika reflektēts par spēli un dalībnieku sajūtām pēc tās. Aktivitāte tiek īstenota izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2026. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros. Nr. 3. Jauniešu iniciatīvu projekti – “ANO JDP Simulācijas spēle par klimata vienošanos” (16.08.2025)
ERASMUS+ jauniešu apmaiņa “My On(the)line”
Ak vasara, vasara… Tu biji neaizmirstama! Un tik pat neaizmirstams bija mūsu Erasmus+ jauniešu apmaiņas projekts “My On(the)line”, kuru koordinēja jaunā Erasmus+ projektu koordinatore Rita kopā ar mūsu brīnišķīgo bijušo prezidenti Benitu. Pašā jūlija viducī, Gaujas krastā, 10 dienu garumā pulcējām 30 jauniešus no Lietuvas, Igaunijas, Itālijas, Spānijas, Portugāles un Latvijas (jā, mums bija kārtīgs baltiešu un dienvidnieku saiets). Vairāk kā nedēļu garajā projektā fokusējāmies uz digitālo, on-line vidi un tās ietekmi uz mums pašiem. Projekts caurvija divas galvenās kompetentes – es un digitālā pasaule, un mēs kā sabiedrība un digitālā pasaule. Pirmā fāze ietvēra apzināšanos par mūsu katra “digitālo pēdu” – cik daudz patērējam, cik daudz atstājam, un cik daudz no visa tiek aizmirsts. Tāpat caur ķermeni, kustībām un rakstīšanu reflektējām par to kas ir mūsu reālās dzīves persona, un kas – online persona. Otrajā fāzē veidojām diskusijas, pētījām un analizējām reālus piemērus par to kā saņemam informāciju, kā to uztveram un apstrādājam. Iepazināmies ar dažādiem iesaistes līmeņiem digitālajā pasaulē un to kā varam izmantot savu online balsi. Projekta otrajā daļā dalībnieki paši vadīja savas aktivitātes, tādejādi veicinot to, ka varam mācīties viens no otra. Piemēram, lietuvieši vadīja meditāciju, spāņi veda pastaigā ar jautājumu spēli, bet itāļi ļāva iepazīt emocijas un kā tās sajūtam ķermenī saistībā ar digitālo pasauli. Tāpat dalībnieki izbaudīja dienu bez telefoniem, un tas viņiem izdevās lieliski. Viņi paši nokļuva līdz kādai jaukai vietiņai, kur viņus laipni uzņēma kāds kafejnīcas īpašnieks, kas savlaik pats ir devies dažādos apmaiņas braucienos, savukārt citi devās izpētīt Rīgu un atklāja pilsētas pērles. Būtiska projekta daļa bija individuālo projektu izstrāde, kuras laikā dalībnieki strādāja pie savu ideju attīstīšanas un ieviešanas. Daži dalībnieki izveidoja savas digitālās platformas kurās dalīties ar savu online balsi, zināšanām un interesēm, lai iedvesmotu un izglītotu citus, tādejādi izmantojot tos pilnvērtīgi. Daži dalībnieki izstrādāja savus digitālās vides ieteikumus, kas ļautu pašiem būt labākās attiecībās starp reālo un digitālo pasauli. Noslēgumā katrs uzrakstīja vēstuli sev, ko saņems pēc gada, lai redzētu kā gada laikā ir mainījušies digitālie ieradumi un kā šie pašu izstrādātie projektiņi ir mainījuši viņu ikdienu. Paralēli projekta tēmai par digitālo vidi, medijpratību un pašu paradumiem, dalībnieki izzināja Eiropas Savienības sniegtās projektu iespējas jauniešiem, kā arī saņēma dalību apliecinošu dokumentu “Youthpass” papildinot to ar apgūtajām kompetencēm projekta laikā. Šīs 10 kopā pavadītās dienas ļāva izrauties no ierastā – no ierastās vides kur dzīvojam, ierastajiem paradumiem digitālajā pasaulē, ierastā ikdienas ritma. Mēs visi labi saprotam, ka dzīvojam laikmetā, kurā no digitalizācijas izvairīties nav iespējams. Tā ir mūsu darbā, mācībās, izklaidē un ikdienas saziņā. Tāpēc mērķis nav to lietošanu kritzēt vai sodīt, bet gan izzināt kā digitālā vide var mums palīdzēt, būt mūsu draugs, nevis iegansts. Kur ir tava līnija starp reālo un online pasauli? Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Valsts aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.